Starp būtiskākajiem jautājumiem ir gan valstī aktuālie notikumi, gan tas, kā pildīti priekšvēlēšanu solījumi un apņemšanās valdības deklarācijā. Viens no gada garumā visvairāk apspriestajiem bijis elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK reformēšana, kas vēl arvien nav notikusi. Paralēli valdība turpina virzīt protestus izraisījušo administratīvi teritoriālo reformu. Arvien atklāts ir jautājums, kā turpināsies Kariņa skaļi pieteiktais finanšu sistēmas "kapitālais remonts". Tikko valdošās partijas vienojušās sākt darbu pie valdības sākotnējos plānos neiekļautas ieceres – pilnīgas pārejas uz izglītību valsts valodā visos līmeņos, bet politisko dienaskārtību nosaka arī skaļākie skandāli – no Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līdz būvnieku kartelim.
Jau tagad ir pamats paredzēt, ka daļa no iepriekš vēlētājiem dotajiem solījumiem – veselības, izglītības un citās nozarēs – šogad netiks izpildīti. Turklāt starp valdību veidojošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – Jaunās konservatīvās partijas, KPV LV, Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!" un "Jaunās VIENOTĪBAS" – neizpaliek savstarpējas domstarpības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!