Atbild Kariņš: Evolūcija, dūre galdā, bezdūšīgie solījumi un saldumi bez liekā svara  (48)

Jautāts, vai ir kādi jautājumi, par kuriem viņš ir sitis dūris galdā, Kariņš apgalvoja, ka tādi ir vairāki, taču izvairījās skaidri atbildēt, kad tieši ieņēmis stingrāku nostāju. No viņa teiktā noprotams, ka tas bijis reizēs, kad domstarpības ir par kādas amatpersonas apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Kariņa valdība, kuru veido “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai”/PAR!, Nacionālā apvienība un KPV.LV tika apstiprināta šā gada 23. janvārī. Pēdējā laikā koalīcijas partneri publiskā telpā apmainījušies ar dažādām dzēlībām un pārmetumiem, tomēr Kariņš ir pārliecināts, ka tos nevajadzētu uztver kā signālu par valdības nestabilitāti.

Intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” Kariņš atbildēja arī uz jautājumiem par finanšu sistēmas “kapitālo remontu”, tostarp FKTK un Latvijas Bankas vadības maiņu, būvnieku karteli, valsts budžeta veidošanas procesu un sponsoru ietekmes mazināšanu.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām pašreizējais valdības vadītājs, tolaik - “Jaunās Vienotības” pieteiktais kandidāts uz Ministru prezidenta amatu, “Delfi TV ar Jāni Domburu” visai kritiski izteicās par sava bijušā partijas biedra Edgara Jaunupa ietekmi uz “Attīstībai!”/PAR. Tagad, gadu vēlāk Kariņš intervijā atzina, ka Jaunupa loma un ietekme uz vienu no valdības partijām viņam arvien ir neskaidra.

Vienlaikus valdības vadītājs pauda pārliecību, ka it visur pasaulē uzņēmēji mēģina ietekmēt politiskos procesus sev labvēlīgā virzienā, un turīgākajiem uzņēmējiem šādu iespēju ir krietni vairāk nekā mazajam biznesam. Politisko partiju atkarību no sponsoru labvēlības Kariņš cer samazināt, ievērojami palielinot valsts budžeta finansējumu politiskajām tām.

Diskusijās par 2020. gada valsts budžetu valdība vienojās atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas paredz valsts budžeta finansējumu partijām palielināt teju astoņkārt. Proti, patlaban partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vismaz 2% vēlētāju, par katru vēlēšanās saņemto balsi saņem 0.71 eiro gadā. Tieslietu ministrijas ierosinājums paredz šo summu palielināt līdz 5.5 eiro par katru vēlētāja balsi.

Nepieciešamību stiprināt politisko partiju finansiālo neatkarību vairākkārt uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits. Kariņa valdības deklarācijā nekādi partiju finansējuma palielināšanas plāni nav minēti. Uz Dombura jautājumu par to, vai vienošanās par papildu naudas piešķiršanu partijām nav panākta, reaģējot uz prezidenta deklarētajiem uzstādījumiem, Kariņš atbildēja izvairīgi, atrunājoties, ka tagad šādam lēmumam ir iespējams nodrošināt parlamenta vairākuma atbalstu.

Pagājušajā nedēļā Kariņš gan nāca klajā ar ierosinājumu 1 miljonu eiro no naudas, kas sākotnēji bija paredzēta partiju finansējuma palielināšanai, novirzīt sabiedriskajos medijos strādājošo žurnālistu algu palielināšanai. Savukārt politiskajām partijām paredzētā valsts finansējuma apmēra aprēķināšanas formulu plānots pārskatīt tā, lai finansējuma apmērs būtu atkarīgs ne tikai no Saeimas, bet arīdzan no Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.

Lai arī pēdējos gados politiķi daudz runājuši par nevienlīdzības mazināšanu, reāli soļi šajā virzienā tiek sperti gausi. Spriežot par nākamā gada valsts budžetu, valdību veidojošo partiju politiķi vienojušies vien par dažiem konkrētiem pasākumiem, proti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu viszemāko algu saņēmējiem līdz 300 eiro mēnesī, kā arī garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu no pašreizējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī. Savukārt minimālo mēnešalgu plānots palielināt vien 2021. gadā.

Šādu pieeju publiski kritizējuši vairāki eksperti. Jau šā gada pavasarī publiskotajā Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētījumā ir uzsvērts, ka liela daļa iedzīvotāju, kas saņem mazas un ļoti mazas algas jau šobrīd nevar izmantot visus tiem pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Pētījumā lēsts, ka 14% iedzīvotāju, kam ir viena apgādībā esoša persona, jau šobrīd nevar izmantot neapliekamo minimumu pilnā apmērā, jo alga ir mazāka par atvieglojumiem. Tādā pašā situācijā ir 24.2% nodarbināto, kam apgādībā ir divas personas.

Valdības vadītājs Kariņš intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atzina, ka pašreizējā sistēma, viņaprāt, ir diskriminējoša attiecībā pret ģimenēm ar bērniem, taču valdībā, kuru veido piecas partijas, šoruden nav bijis iespējams vienoties par citiem variantiem. Iespējams, tas varētu notikt 2021. gadā, kad plānots pievērsties nodokļu pārskatīšanai.

Ministru prezidents arī nenoliedz, ka jaunajā Nacionālās attīstības plāna projektā fiksētais mērķis ienākumu nevienlīdzības samazināšanai nav īpaši ambiciozs. Plāna projektā, kurš nule kā nodots publiskai apspriešanai, kā viens no indikatoriem norādīta ienākumu nevienlīdzību raksturojošā Džini koeficienta samazināšanās no 35.6 līdz 34.

2018. gada decembrī Saeima valdībai uzdeva nodrošināt, ka mediķu algas no 2020. gada pieaug par 20%. Par šo priekšlikumu kā Saeimas deputāti balsoja arī deviņi tobrīd vēl neizveidotās Kariņa valdības ministri. Tomēr jau vasarā kļuva skaidrs, ka visa šādam algu pieaugumam nepieciešamā summa valsts budžetā neatradīsies – tam tika atvēlēti nevis 120 miljoni kā prasīja Veselības ministrija, bet gan vairāk nekā divreiz mazāku summu.

Domburs vaicāja, kādēļ redzot, ka solījumu nevarēs izpildīt, valdība nevirzīja likuma grozījumus, kas šo solījumu atceltu. Kariņš gan iebilda, ka naudu atrast varētu kaut tagad, bet tad tā būtu jāatņem citām jomām, un šādam budžetam koalīcijā neesot atbalsta. “Tā nav vienīgā vajadzība, kas valstij ir. Ar budžetu, kas ir izstrādāts, ir 50 miljoni paredzēti veselības aprūpei. Kā viņš ir tālāk sadalīts, tas ir tā. Mums būs 1,2 miljardi medicīnai, kas ir 4% no IKP apmēram.”

Domburs jautāja arī kādēļ, piemēram, nav izpildīts valdības rīcības plānā iekļautais solījums 20 miljonus eiro zinātnei – tā vietā budžetā tam paredzēti astoņi miljoni, no kuriem četri paredzēti kā dalības maksa Eiropas kosmosa aģentūrā. Kariņš gan iebilda, ka arī astoņi miljoni eiro esot pieaugums, kādu zinātne nav pieredzējusi gadiem ilgi. “Zinātnei, ja es nemaldos, 1,5% [no IKP] ir ierakstīts pirms padsmit gadiem. Tātad visas valdības pēc kārtas nepilda likumu un nav arī dūšas to mainīt,” atzina Kariņš.

Kariņam 17. un 18. oktobrī būs jāpiedalās Eiropadomes sēdē, kurā līderiem būs jāizšķiras, kā risināt Brexit jeb Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) – vai apstiprināt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem, vai to kārtējo reizi atlikt, vai arī pieļaut britu aiziešanu bez vienošanās jeb tā saukto cieto Brexit. Kariņš atzina, ka pamatuzstādījums esot – jelkāds risinājums, kas derēs Īrijai, derēs arī Latvijai. No pašreizējā Lielbritānijas nostāja atstājot pārāk daudzas neskaidrības. “Robežas nav, bet muitas ūnijas arī nav, pilnīgi neskaidrs, kas tad kontrolē preces. Džonsons piedāvā tādu [risinājumu], kas izklausās – var ēst saldumus un nepieņemties svarā,” teica Kariņš.

Sarunas gan vēl esot iespējamas. Kariņš arī apgalvoja, ka Džonsons viņam esot solījis – neatkarīgi no Brexit procesa iznākuma Lielbritānijas valdība rūpēšoties par tur dzīvojošajiem latviešiem, jo viņi esot vajadzīgi pašai Lielbritānijai.

Savukārt attiecībā uz Ukrainu, kuras jaunais prezidents Volodimirs Zeļenskis piekritis virzīties uz vēlēšanu sarīkošanu separātistu kontrolētajā Austrumukrainā, Kariņš atzina, ka Latvijai jābūt piesardzīgai. “Reizēm ir labāk paklusēt, kamēr nav skaidrs, nekā izšaut par agru. Es šobrīd vēroju, jo Latvijai ir svarīgi tas, ka Ukrainas kurss paliktu tāds, kāds tas ir. Nav indikācijas, ka tas mainītos, redzēsim, ir mazi ziediņi,” norādīja Kariņš.