Klaunāde vai caurspīdīgums, kā pārdalīt budžetu, kuru sodīt par OIK – diskutē 13. Saeimas frakciju līderi  (63)

Šā gada maija beigās 13. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu. Viņu vienoti atbalstīja visi valdības partijas pārstāvošie deputāti. Valdību atbalstošo partiju deputāti bija vienoti arī oktobra beigās notikušajā balsojumā par Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Par tuvāko pārbaudījumu valdības partiju vienotībai, ieceļot amatpersonas, kļūs Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas. “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā jau izskanēja pieļāvumi, ka šajā balsojumā koalīcija varētu nebūt vienota.

Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, vairākiem valdošo partiju deputātiem nācās atzīt, ka pērnā gada decembrī pieņemtais lēmums, ar kuru Veselības aprūpes finansēšanas likumā tika nostiprināta apņemšanās laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam ik gadu palielināt mediķu atalgojumu par 20%, ir bijis pārsteidzīgs. Politiķi atzina – nodomi bijuši labi, taču lēmums pieņemts, neizvērtējot valsts budžeta iespējas un neieklausoties Finanšu ministrijas brīdinājumos.

Valdības partijas diskusijā pārstāvēja Saeimas frakciju priekšsēdētāji – Juta Strīķe (Jauno konservatīvo frakcija), Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) Atis Zakatistovs (KPV.LV), , Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) un Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”). Opozīcijā esošo “Saskaņu” diskusijā pārstāvēja Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, bet otru lielāko opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienību – frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. Neatkarīgo deputātu grupas viedokli diskusijā pauda Linda Liepiņa.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Politiķu vērtējums par to, cik kvalitatīvi strādā 13. Saeima, kurā dominē deputāti, kam nebija iepriekšējas pieredzes lielajā politikā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai konkrētais politiķis darbojas pozīcijā vai opozīcijā.

Tā, piemēram, Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe uzsver, ka šis parlaments izceļas ar darbības caurspīdību un neatkarību no sponsoru iegribām, bet “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sprieda, ka 13. Saeima darbojas gana efektīvi. Tiesa, “Jaunās Vienotības” politiķis Ainars Latkovskis norādīja, ka, klausoties cilvēkos no malas, nākas dzirdēt arī tādus apzīmējumus kā klaunāde.

Tikmēr opozicionāru viedoklis bija skarbs – Linda Liepiņa, kas savulaik tika ievēlēta no KPV.LV, bet tagad no partijas aizgājusi un kļuvusi par neatkarīgo deputāti, izteicās, ka 13. Saeima, viņasprāt, ir visnekvalitatīvākā kāda Latvijā jebkad ir bijusi.

Pārmetumi par to, ka valdība nav izpildījusi vēl pirms tās apstiprināšanas pieņemto Saeimas lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu līdz šā gada 31. martam ir nepamatoti, jo lēmums nav bijis “imperatīvs” - tā, atbildot uz jautājumu, kas noticis ar priekšvēlēšanu laikā plaši daudzinātajiem solījumiem atcelt OIK, šonedēļ norādīja vairāki politiķi, kas šā gada sākumā nobalsoja par šo Saeimas lēmumu.

“Tur ir skaidri rakstīts – izvērtēt dažādas iespējas,” norādīja Juta Strīķe (Jauno konservatīvo frakcija).

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām apņemšanos atcelt vai būtiski samazināt OIK maksājumus savās programmās bija iekļāvušas vairākas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija solīja gada laikā par vismaz 50% samazināt OIK. “Saskaņas” programmā lasāms: “Izbeigsim OIK afēru, nodrošināsim kompetentu un tiesisku tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu.”

13. Saeimā ir izveidota īpaša parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta OIK ieviešanas procesu, atļauju izsniegšanu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem un amatpersonu lēmumus. Savukārt valdība, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu, ir atzinusi, ka tūlītēja OIK likvidēšana būtu saistīta ar lieliem tiesvedības riskiem un radītu negatīvas sekas ekonomikai.

Finanšu ministrijā jau tapis grafiks diskusijām par iespējamām izmaiņām dažādos nodokļu likumos un nodokļu sistēmā kopumā, diskusijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atklāja KPV.LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, kurš vienlaikus ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Diskusijas par iespējamām izmaiņām plānots sākt jau šā mēneša nogalē. Vispirms ar piedāvājumu plānots iepazīstināt valdību veidojošo partiju politiķus. “Pēc tam visai sabiedrībai tiks pateikts, kādā veidā jūs varat līdzdarboties,” solīja Zakatistovs.

Konkrētākas detaļas viņš atklāt nevēlējās. “Tas, kas ir sabiedrībai vajadzīgs, ir pārliecība, ka esošajā nodokļu sistēmā nav iekšā kaut kādas slēptas privilēģijas,” teica politiķis.

Atsevišķi politiķi jau nākuši klajā ar dažādām versijām par iespējamu nodokļu celšanu. Tā, piemēram, veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) publiski izteikusies, ka varētu tikt celtas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un dabas resursu nodoklis. Viņķeles pārstāvētās “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts šonedēļ notikušajā diskusijā gan teica, ka par nodokļu pārskatīšanu vajadzēja runāt jau gatavojot šā gada valsts budžetu.

Nākamā gada pirmajā pusē Saeimai jālemj par divu augstu tiesu sistēmas amatpersonu apstiprināšanu – pavasarī beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilnvaru termiņš, bet 11. jūlijā – arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš.

Šogad pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma notika Kalnmeiera darbības pārbaude. Pēc tam, kad Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne nekonstatēja būtiskus pārkāpumus Kalnmeiera darbā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka esot dzirdējis, ka jau tiekot gatavoti Bičkoviča un Kalnmeiera mantinieki. Šajos amatos esot plānots apstiprināt “savus pietuvinātos cilvēkus”.

Tikmēr Saeimas frakciju līderi šonedēļ notikušajā “Delfi TV ar Jāni Domburu” apgalvoja, ka par konkrētiem kandidātiem uz šiem amatiem neesot spriests. Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) arī atgādināja, ka, atbilstoši procedūrai, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora kandidātu izraudzīšanās nemaz nav politiķu ziņā.

“Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā kaismīgu vārdu apmaiņu starp politiķiem izraisīja jautājums par to, kā īsti nedefinēt nevainojamu reputāciju. Savā pirmā darbības gada laikā Saeimai nācies lemt jau par divu politiķu izdošanu kriminālvajāšanai. Vispirms kriminālvajāšanai tika izdots Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Juris Jurašs, bet šovasar – arī KPV.LV deputāts Atis Zakatistovs. Abi gan saglabājuši parlamentāro sekretāru amatus attiecīgi Tieslietu un Finanšu ministrijā.

Jurašs ir apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā – kriminālprocess tika sākts par viņa publisko paziņojumu, ka 2016. gadā viņam piedāvāts miljons eiro liels kukulis apmaiņā pret to, ka kriminālprocess pret bijušo “Latvijas Dzelzceļa” prezidentu Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski tiek pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Juruša lietu tiesa sāka izskatīt šā gada septembrī.

Savukārt Zakatistovam uzrādīta apsūdzība par krāpšanu lielā apmērā. Šonedēļ viņš gan apgalvoja, ka kopš izdošanas kriminālvajāšanai ne reizi nav saukts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai Ģenerālprokuratūru. “Cilvēks ir vainīgs tikai tad, kad to atzīst tiesa,” uzsvēra politiķis.

Mediķu organizācijas, kuru organizētajā protesta akcijā pie Saeimas šonedēļ pulcējās vairāki tūkstoši cilvēki, ir pieļāvušas iespēju organizēt parakstu vākšanu, lai rosinātu referendumu par 13. Saeimas atlaišanu. Politiķi ir vienisprātis, ka kopš 2012. gada likumā ietvertā prasība, kas noteic, ka referenduma ierosināšanai nepieciešams savākt ap 150 000 vēlētāju parakstu, referendumu sarīkošanu Latvijā ir padarījusi praktiski neiespējamu.

Tomēr likumdevēju domas par to, vai šo situāciju vajadzētu mainīt, ir atšķirīgas. Tāpat vairums Saeimas frakciju pārstāvju neatbalsta parlamenta atlaišanu. “Tajā brīdī sākas haoss,” sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piebilstot, ka 2011. gadā, atbalstot toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosināto 10. Saeimas atlaišanu, esot pieļauta kļūda.

“Pastāvošā sistēma ir izdarījusi pilnīgi visu, lai sevi pasargātu,” komentējot kolēģu atturīgo attieksmi pret iespēju samazināt referendumu ierosināšanai savācamo parakstu daudzumu, sacīja neatkarīgā deputāte Linda Liepiņa.

Laika posmā no 1990. līdz 2012. gadam, kad tika paaugstināts referendumu ierosināšanai nepieciešamais balstiesīgo pilsoņu skaits, Latvijā notika astoņi referendumi.