Kritušo karavīru meklēšanas vienības Latvijā finansējumu galvenokārt saņem no ārvalstīm – tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā atzina meklēšanas vienību "Leģenda" un "Patriots" pārstāvji. Ja "Leģenda" balstās pārsvarā rietumnieku privātos ziedojumos, tad "Patriots" atbalstu gūst no sadarbības partneriem Krievijā, kurus tur savukārt finansē valsts. Tikmēr karavīru pīšļu pārapbedīšanas procesu uzraugošās Brāļu kapu komitejas darbību finansē Latvijas Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar vēsturnieku aprēķiniem, dažādos 20. gadsimta militārajos konfliktos Latvijas teritorijā varētu būt miruši ap 400 000 karavīru, bet aptuveni katrs ceturtais no viņiem joprojām nav apglabāts kā pienākas. Ar šādu karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu un pārbedīšanu nodarbojas tā sauktās meklēšanas vienības kā, piemēram, "Leģenda" un "Patriots", bet šo procesu uzrauga un koordinē biedrība "Brāļu kapu komiteja", kam Latvijas valsts deleģējusi šo funkciju līgumos, kas noslēgti ar Vāciju un Krieviju.
Brāļu kapu komiteja gadā no Aizsardzības ministrijas saņem aptuveni 100 000 eiro. Par šo naudu tiek finansētas, piemēram, Latvijā esošo karavīru apbedījumu izpēte uzraudzība un ārzemēs kritušo Latvijas izcelsmes karavīru meklēšanas ekspedīcijas. Tāpat komiteja apmaksā ārzemēs atrasto pīšļu nogādāšanu un pārbedīšanu Latvijā. Komitejas vadītājs Arnis Āboltiņš atzina, ka, viņaprāt, šis finansējums ir adekvāts un no tā palielināšanas liela efekta nebūtu.
Savukārt meklēšanas vienības finansējumu rod dažādos ceļos. "Leģenda" to iegūst gan no ziedojumiem, gan, piemēram, rīkojot saviem ārzemju, pārsvarā rietumvalstīs dzīvojošajiem sekotājiem loterijas par iespēju piedalīties kādā no tās ekspedīcijām. Lielu daļu izmaksu "Leģendas" biedri sedz paši no savām kabatām. Vienības vadītājs Tālis Ešmits atzina, ka aizrobežu finansējuma ir vairāk nekā vietējā. "Mēs esam ļoti stipri orientēti uz rietumiem, arī paskaidrojot viņiem savu vēsturi – tādā formā," viņš teica.
"Leģendas" gada pārskatā atrodams arī finansējums no Krievijas vēstniecības Latvijā. Ešmits gan uzsvēra, ka nekādas instrukcijas no Krievijas viņa vadītā vienība nepieņemot – vēstniecības finansējums esot tikai "zārku nauda". "Krievijas vēstniecības finansējums ir tajā brīdī, kad mums ir tāme un mums ir jāapglabā un viņi piekrīt tam. Nepiekrīt – mēs to darām paši," viņš norādīja.
Savukārt meklēšanas organizācijas "Patriots" pārstāvis Deniss Trusle atzina, ka "Patriots" vairāk sadarbojas ar Krievijas meklēšanas organizācijām, nekā rietumniekiem. Piemēram, šogad Skrundas novadā noticis starptautisks meklētāju saiets "Mazdzelda 2019", kurā piedalījušies pārstāvji no Krievijas. "Krievijā meklēšanas organizācijas finansē valsts un līdz ar to viņiem ir izdalīts speciāls finansējums, lai viņi var atbraukt, dzīvošanai, tehnikai," skaidroja Trusle. Viņš atzina, ka tādējādi vismaz šādos liela mēroga meklēšanas pasākumos izmaksas galvenokārt sedz Krievijas partneri. Partneri no Krievijas iesaistoties arī "Patriota" ikgadējā meklēšanas pasākumu plāna izstrādē.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!