Kaulu maiss, sarkanarmieši zem šosejas un trofeju 'melnais tirgus' – atbild kritušo meklētāji  (25)

Karavīru pīšļu meklēšanas un pārapbedīšanas koordinācija Latvijā ir uzticēta Brāļu kapu komitejai. Tās vadītājs Arnis Āboltiņš diskusijā atklāja, ka komitejas darbu, arī izmaksas, kas saistītas ar kritušo Latvijas karavīru pārapbedīšanu finansē Aizsardzības ministrija. No tās budžeta šim mērķim ik gadu atvēlēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Meklēšanas vienības "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits gan atzina, ka liela daļa no finansējuma, kas nepieciešams ekspedīciju organizēšanai, tiek piesaistīta no ārzemēm – gan ziedojumu, gan dažādos citos veidos, piemēram, organizējot loterijas, kuru uzvarētāji var piedalīties kādā no ekspedīcijām.

Savukārt meklēšanas vienības "Patriots" pārstāvis Deniss Trusle neslēpa, ka vienība cieši sadarbojas ar līdzīga veida organizācijām no Krievijas. No Krievijas valsts budžeta segtas arī šo vienību darbības izmaksas, kas saistītas ar Sarkanās armijas karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu Latvijas teritorijā.

Jau tagad zināms, ka nākamā gada 11. vai 12. janvārī notiks Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku pārapbedīšana Valgundes pagasta Silenieku kapos.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Jau vairākus gadus meklēšanas vienība "Leģenda" ir pievērsusies Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru mirstīgo atlieku meklēšanai Krievijas teritorijā. Vienības vadītājs Tālis Ešmits "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā atklāja, ka liela nozīme šajā procesā ir arī personiskajiem kontaktiem.

Pērn "Leģenda" Novgorodas apgabalā, pamestā karavīru kapsētā, kas atrodas tā dēvētās Volhovas frontes ekshumēja 171 krituša leģionāra mirstīgās atliekas. Šā gada sākumā publicēti 166 identificēto leģionāru vārdi. Meklēšanas darbi turpināti arī šogad.

Kopš brīža, kad ar Krieviju noslēgta vienošanās par tās teritorijā kritušo Latvijas karavīru pārapbedīšanu Latvijā, "Leģenda" Krievijas teritorijā organizējusi jau vairākas ekspedīcijas, kuru laikā tiek meklēti kritušo leģionāru pīšļi.

Brāļu kapu komitejas vadītājs Arnis Āboltiņš diskusijā pastāstīja, ka, tā kā leģionāru identificēšanā ir iesaistīta Vācija, nereti pats kritušā identifikācijas process ir ļoti ilgs – tas var aizņemt pat piecus gadus.

Kritušo kareivju pīšļu meklēšanas ekspedīciju izmaksas tiek segtas no dažādiem naudas avotiem, tajā skaitā ziedojumiem, taču būtisku izmaksu daļu sedz paši militārās arheoloģijas entuziasti, diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" apliecināja meklēšanas vienību "Leģenda" un "Patriots" pārstāvji.

Izmaksas, kas saistītas ar karavīru mirstīgo atlieku ekshumēšanu saistītas ne tikai ar meklēšanas darbos izmantotās tehnikas izmaksām. Nepieciešams segt arī transporta izmaksas. "Tehniskās izmaksas uz vienu apbedījumu, ja tā rupji saka, ir trīs kubikmetru grunts pārvietošana šurpu-turpu," atklāja Brāļu kapu komitejas vadītājs Arnis Āboltiņš.

Aizsardzības ministrija latviešu karavīru pīšļu meklēšanai ārzemēs un pārapbedīšanai atvēl 100 tūkstošus eiro. Āboltiņš sprieda, ka no finansējuma palielināšanas liela efekta nebūtu.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka Sarkanās armijas gadījumā oficiālās ziņas par karavīru apbedījumiem bieži vien neatbilst patiesībai, tādēļ pārsteidzošās vietās mēdz uziet arī tādu karavīru mirstīgās atliekas, kuriem saskaņā ar arhīviem jau būtu jāguļ kapsētā. Ešmits minēja gadījumu pagājušogad Pampāļos, kad ceļa būvniecības darbu laikā uzieti 275 Sarkanā armijas karavīri, kuriem saskaņā ar dokumentiem patiesībā bija jābūt apbedītiem Pampāļu kapsētā. Savukārt Trusle atsaucās uz gadījumu, kad pie Saldus zem sūnām uzieti karavīra pīšļi ar ordeni, bet pārbaudot ordeņa īpašnieku pēc dokumentiem, skaitās, ka viņš apglabāts Aucē.

Sarkanās armijas karavīrus identificēt arī izdodoties ļoti reti. Ja tas bijis karavīrs, kurš nekad nav ticis oficiāli apbedīts, bet uziets tranšejā, mežā vai mājas pagrabā, tad iespējas, ka viņu izdoesies identificēt ir tikai 1-2% gadījumu, norādīja Ešmits. Savukārt gadījumos, kad negaidītā vietā tiek atrasti karavīru pīšļi, kuriem teorētiski jau bija jāguļ kapsētā, viņus var identificēt kopumā, bet ne katru mirušo inividuāli. Turpretī no Vācijas armijas karavīriem identificēti tiek 70-80%.

Katram cilvēkam, kas dzīvo Latvijas teritorijā ir ģimenes atmiņas par cilvēkiem, kas karojuši vai gājuši bojā Pasaules karos, tādēļ 90% Latvijas sabiedrības labi izprot vajadzību meklēt un pārbedīt kritušos karavīrus, atzina Ešmits.

Tomēr atsevišķi cilvēki šo nodarbi tā arī neesot izpratuši. "Man bija ļoti ilga saruna ar vienu cilvēku, kurš pateica – priekš kam? Lai viņš tur guļ! Es viņam atbildēju tā – vai tu gribētu mētāties kaut kur mežā zem krūmiem, nevis gulēt kapsētā? Viņš pateica – nu, laikam jau nē," konkrētu piemēru atsauca atmiņā Trusle.

Rietumu prese vairākkārt ziņojusi par Latvijā it kā notiekošo Otrā pasaules kara laika apbedījumu masveida izlaupīšanu. Piemēram, prestižais medijs "Bloomberg" par to vēstījis zem virsraksta "Nacistu kapeņu izlaupītāju pieaugums". Kādā Latvijā bāzētā interneta forumā tik tiešām notiek tirdzniecība ar kara laika trofejām, tostarp karavīru žetoniem, tomēr Ešmits norādīja, ka, viņaprāt, Latvija šajā ziņā ne ar ko neesot sliktāka par citām salīdzināmām pasaules valstīm. Viņš arī uzsvēra, ka policija pēdējā laikā ļoti aktīvi iesaistījusies cīņā pret "melnajiem arheologiem".

Trusle savukārt norādīja, ka pat gadījumā, kad kara laika trofejas tiek tirgotas, tas automātiski nenozīmē, ka noticis noziegums, jo trofejas varot atrast arī citos ceļos, ne tikai izlaupot kapus. Raidījuma dalībnieki uzsvēra, ka jebkas, ko meklētāju vienības atrod pie karavīru kauliem, turpat pie kauliem arī paliek.

Jāpiebilst, ka kritušo karavīru meklētāju darbu uzrauga Brāļu kapu komiteja, kura izsniedz meklēšanas vienībām atļaujas izpētes un ekshumācijas darbiem. Šīs atļaujas tiek reģistrētas attiecīgajās pašvaldībās, kurās notiek darbi.