Mediķi pret politiķiem: Viņķeles derības, populisma vilciens un medmāsas par kamieļiem  (178)

Pretēji solītajiem 120 miljoniem eiro ārstniecības personu – ārstu, medmāsu un atbalsta personāla – atalgojuma palielināšanai Saeima 2020. gada budžetā atvēlējusi tikai 60 miljonus. Mediķi, kuri jau budžeta pieņemšanas dienā rīkoja protestu pie Saeimas nama mieru nav metuši un gatavojas jaunām protesta akcijām, kurās varētu prasīt arī Saeimas atlaišanu.

Jau vēstīts, ka tieši "Delfi TV ar Jāni Domburu" ēterā apvienības "Attīstībai/Par!" politiķi paziņoja, ka prasīs pārējai koalīcijai tomēr sameklēt mediķu algu palielināšanai trūkstošos 60 miljonus eiro, kaut vai uz budžeta deficīta rēķina.

Tāpat ziņots, ka veselības ministre raidījumā uzsvēra, ka negrasās demisionēt. Šādu prasību viņai turklāt izvirza tikai viena no mediķu protestos iesaistītajām organizācijām. Mediķu vairākums gan šobrīd sliecoties atbalstīt parakstu vākšanu par visas Saeimas atlaišanu.

Diskusijā mediķus pārstāvēja Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Māsu biedrības viceprezidente Ilze Ortveina. Diskusijā piedalījās arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kā arī par valsts budžeta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un par veselības nozari atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Nākamo protesta akciju pie Saeimas mediķu organizācijas plāno rīkot 28. novembrī. 7. novembrī sarīkotajā protesta akcijā pie Saeimas piedalījās aptuveni 4000 cilvēku un tikpat liels skaits mediķu piedalījās akcijā "Viena diena bez ārsta".

LVSADA vadītājs Keris gan pauda, ka akciju atbalstīja visi arodbiedrības aptuveni 8000 biedru. Arī tie, kuri klātienē pie Saeimas neprotestēja. LĀB vadītāja Aizsilniece savukārt rēķināja, ka akcijā tā vai citādi piedalījušies vairāk nekā 50% jeb vairak nekā 10 000 mediķu. Kopumā visas mediķu protestos iesaistītās organizācijas pārstāvot aptuveni 20 000 cilvēku, un viņi visi esot vienoti prasībā prezidentam un premjeram, ka valsts budžets ir jāpārskata, lai atrastu naudu algu pielikumam.

Arī Latvijas Māsu asociācijas pārstāve Ortveina norādīja, ka protestus atbalstot gan visas aptuveni 1000 tās biedres, gan arī māsas, kuras neietilpst asociācijā.

Bondars norādīja, ka problēma radusies no tā, ka Saeima ievēlēta uz "augsta populisma viļņa", un pretimstāvēšanu tam pielīdzināja vilciena apturēšanai. Ar to arī esot skaidrojami "populistiskie solījumi", kuri tikuši doti vēlētājiem un uz kuru pamata pēc vēlēšanām Saeima pieņēmusi lēmumus.

Ortveina gan iebilda, ka solījumi finansēt veselības aprūpi "nekad nevar būt populistiski". Viņa norādīja, ka māsas sagaida politiķu doto solījumu pildīšanu un neredz pamatu iesaistīties diskusijās par to, jo "fakti runā mūsu vietā".

Asa vārdu apmaiņa izcēlās arī diskutējot par starptautisko organizāciju ieteikumiem Latvijai, kā labāk saimniekot. Keris norādīja, ka 2020. gada budžeta izdevumi ir par 700 miljoniem eiro lielāki nekā šogad, tomēr tā vietā, lai naudu vispirms piešķirtu tām nozarēm, kurām to novirzīt iesaka Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), politiķi savstarpēji vienojas par sadali, un pārpalikumus nosauc par "fiskālo telpu".

Viņķele savukārt aizrādīja, ka EK un OECD prasības nedrīkst citēt selektīvi – jārunā arī par šo organizāciju secinājumiem, ka Latvija nodokļos iekasē salīdzinoši maz naudas - tikai aptuveni 30% no IKP, un ar to nepietiek, lai finansētu visas vajadzības. Viņa norādīja, ka arodbiedrībām, kuras pilnvērtīgi iesaistās trīspusējā dialogā ar valdību un darba devējiem, būtu aktīvāk jāuztur spiediens, lai šos ieņēmumu palielinātu un lai nauda tiktu sadalīta godīgāk.

Keris iebilda, vainojot Viņķeli sabiedrības maldināšanā, jo OECD rekomendācijās Latvijai esot teikts, ka jāpalielina finansējums veselībai, bet neesot rakstīts, ka to nevar izdarīt ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem. Viņķele apgalvoja pretējo un aicināja Keri saderēt. Viņš savukārt apsolīja, ja OECD rekomendācijās būs ierakstīts precīzi tas, ko ministre teica, viņš publiski atvainosies.

"Delfi" sazinājās ar Viņķeles biroja pārstāvi, lūdzot norādi, uz kādu dokumentu ministre atsaucās. Atbildē saņēmām saites uz vairākiem OECD un Eurostat datu apkopojumiem, kuros tik tiešām redzams, ka Latvija salīdzinot ar citām valstīm nodokļos iekasē nelielu daļu no sava IKP, un Latvijas valsts finansējums veselībai kā proporcija no IKP ir pārliecinoši zemākais visā OECD. Tomēr apgalvojuma, ka bez nodokļu ieņēmumu palielināšanas, naudu par labu veselības aprūpei pārdalīt nebūtu iespējams, šajās tabulās nebija.

Veselības nozares finansējums Latvijā ir nepietiekams – uz to valstij ne reizi vien norādījušas dažādas starptautiskās organizācijas, kā arī Eiropas Komisija. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau tagad skandina trauksmes zvanus, norādot, ka Saeimā akceptētais Vidēja termiņa budžets 2020. - 2022. gadam paredz pat veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazināšanu.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/PAR") šīs bažas noraidīja, uzsverot, ka diskutējot par nākamajiem budžeta likumiem, šajā dokumentā fiksētās summas ir plānots pārskatīt. Tomēr viņa piekrita, ka nozares finansējums Latvijā ir nepietiekams. Pirms pērnruden notikušajām vēlēšanām Viņķele publiski lēsa, ka turpmākajos gados veselības nozares finansējums ik gadu ir jāpalielina vismaz par 150 – 200 miljoniem eiro. Reālais piešķīrums 2020. gada budžetā sasniedz vien aptuveni trešdaļu no šīs summas.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Ilze Aizsilniece diskusijā uzsvēra, ka, lai veselības aprūpes budžets būtu kaut cik adekvāts, valsts budžeta izdevumiem uz vienu iedzīvotāju būtu jāsasniedz 1100 – 1200 eiro gadā. Patlaban šie izdevumi ir teju uz pusi mazāki – tie sasniedz vien aptuveni 650 eiro gadā, viņa norādīja.

Viena no akūtām problēmām, kas jau ilgstoši nav tikusi atrisināta, ir valsts maksātie tarifi par dažādām medicīniskām manipulācijām – nereti tie ir pat vairākas reizes mazāki par šo manipulāciju, piemēram, operāciju faktiskajām izmaksām.

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā norādīja, ka, piemēram, Nacionālā veselības dienesta samaksa par vienu endoprotezēšanas operāciju nesasniedz pat pusi no paša implanta izmaksām. Pārrēķināt tarifus atbilstoši manipulāciju reālajām izmaksām savulaik solīja arī iepriekšējā veselības ministre Anda Čakša (tolaik ZZS), taču šis process notiek ļoti lēni.

Aprēķini liecina, ka, nepārskatot tarifus, valsts gadā "ietaupa" aptuveni 400 miljonus eiro. Īpaši smagi neatbilstošie tarifi skar klīniskās universitātes slimnīcas, kurās pacientiem tiek veiktas dažādas ļoti sarežģītas un dārgas operācijas.

Patlaban medmāsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, turklāt arī medmāsu programmu absolventu skaits krietni atpaliek no vidējiem rādītājiem citviet Eiropā. Statistikas dati liecina, ka laika posmā no 2008. gada tas sarucis par teju 25%.

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā nostiprinātā apņemšanās laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam ik gadu par 20% palielināt valsts budžeta finansējumu mediķu algām spēlē ļoti lielu lomu tajā, lai medmāsas atgrieztos profesijā.

"Mums ir apnicis strādāt kā kamieļiem," sacīja Ortveina, norādot, ka medmāsas Latvijā noveco un jaunas vietā nenāk. Valsts kontrole šā gada revīzijas ziņojumā par cilvēkresursu plānošanu veselības aprūpes nozarē norādījusi, ka tikai 52% medmāsu un 54% vecmāšu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darba gaitas Latvijā.

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente vēl piebilda, ka, lai samazinātu arvien pieaugošo medmāsu deficītu, Veselības ministrijai ar steigu jādomā par no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita palielināšanu augstskolās, kas piedāvā apgūt medmāsas profesiju.