Algu mazāksolīšana, parādu 'piedošana', bīstamā makšķerēšana - atbild Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Kazāks  (46)

Kazākam, kurš apstiprināšanas gadījumā Latvijas Bankas prezidenta amatā nomainīs Ilmāru Rimšēviču, kurš centrālo banku vadīja kopš 2001. gada, bet tagad apsūdzēts par kukuļa pieņemšanu un nelegāli iegūtas naudas legalizēšanu, intervijā tika jautāts par to, kas darāms, lai atjaunotu Latvijas Bankas reputāciju. Potenciālais centrālās bankas prezidents tika tincināts arī par līdzšinējiem kontaktiem ar Rimšēviču, tostarp kopīgu makšķerēšanu.

Kazākam, kurš līdz aizvadītā gada vasarai strādāja "Swedbank" (savulaik - "Hansabanka") nācās atbildēt arī uz jautājumiem par aktīvu ziņā vadošās bankas lomu aizvadītās desmitgades beigās piedzīvotajā nekustamo īpašumu tirgus "burbuļa" uzpūšanā.

Kazāks atzina, ka, neraugoties uz līdzšinējiem centieniem ierobežot netīrās naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, iespēja, ka nākamgad Latvija tiks iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, arvien ir "nekomfortabli augsta". Vērtējot šāda starptautisko institūciju lēmuma iespējamās sekas, Kazāks norādīja, ka tas noteikti negatīvi ietekmētu kreditēšanas attīstību, kas pēc krīzes jau tāpat neapmierina ekonomikas vajadzības pēc investīcijām.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Likuma "Par Latvijas Banku" 6. pantā rakstīts: "Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos." Līdz šim tas izpaudies kā dažādi bankas veikti pētījumi par valstij aktuālām nozarēm kā veselības aprūpes, izglītības un nodokļu politika, un bankas secinājumi izraisījuši asas diskusijas. Piemēram, 2016. gadā banka publicēja "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju" Latvijas Ārstu biedrības tālaika prezidents Pēteris Apinis nodēvēja par "murgainu".

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kazāks atzina, ka Latvijas Bankas centrālais uzdevums ir monetārā politika jeb "naudas lietas", tomēr ar procentu likmju izmaiņām vien nepietiek, lai tautsaimniecība attīstītos, tādēļ centrālajai bankai valdību jākonsultē arī par "kritiski svarīgiem" jautājumiem kā darba tirgus un to ietekmējošiem faktoriem.

Salīdzinot ar to, kā šo funkciju banka pildīja Rimšēviča laikā, Kazāks atzina, ka "jautājums ir kā tas ir ticis komunicēts". "No malas tajā laikā, ārpus Latvijas Bankas esot, brīžiem bija tāda sajūta, ka Latvijas Banka nāk un saka – vai nu tā, vai nu nekā. Un, manuprāt, tā darīt nedrīkst," skaidroja Kazāks. Viņaprāt, Latvijas Bankai jāparāda politiķiem iespējamie risinājumi, bet nav jācenšas uzspiest konkrēta izvēles, jo tas jādara politiķiem.

Šā gada 30. decembris būs pēdējā diena, kad durvis apmeklētājiem vērs Latvijas Bankas Liepājas filiāle. Intervijā Kazāks, kurš šobrīd ieņem bankas padomes locekļa amatu, skaidroja, ka lēmums par bankas pēdējās reģionālās filiāles slēgšanu pieņemts, lai samazinātu izmaksas.

Viņš stāstīja, ka Liepājas filiāles darbība Latvijas Bankai izmaksājusi aptuveni 1 miljonu eiro gadā.

"Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā tika modernizēta Rīgas filiāle un tas ļāva optimizēt izmaksas," norādīja Kazāks, piebilstot, ka pērn slēgts arī Latvijas Bankas mācību centrs.

Latvijas Bankas Liepājas filiālē strādā 31 darbinieks.

Vēl pirms oficiālas izvirzīšanas Latvijas Bankas prezidenta amatam Kazāks, kurš pērnvasar kļuva par centrālās bankas padomes locekli, publiski pauda atbalstu iecerei apvienot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Savukārt taujāts par iespējām samazināt Latvijas Bankas izmaksas, viņš izteicies, ka bankas valdes funkcijas būtu jāpārņem centrālās bankas padomei.

Iecere apvienot Latvijas Banku un FKTK, kuras pienākums ir uzraudzīt kredītiestādes, apdrošinātājus un finanšu tirgus dalībniekus, jau nostiprināta likumā "Par Latvijas Banku". Šā gada novembrī pieņemtajos likuma grozījumos Saeima noteikusi, ka valdībai līdz nākamā gada oktobra beigām jāiesniedz parlamentā likuma grozījumi, kas paredz FKTK un Latvijas Bankas apvienošanu, kā arī noteic centrālās bankas pārvaldes struktūru.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kazāks stāstīja, ka Latvijas Banka jau sākusi priekšdarbus, lai izvērtētu, cik lietderīga būtu abu institūciju apvienošana. "Ja pievienos, tad Latvijas Banka tā rīkosies. Lēmums ir politiķu pusē. Mans viedoklis ir, ka pašreizējā brīdī tas būtu mērķtiecīgi," paužot savu redzējumu, teica Kazāks. Viņaprāt, reālajā dzīvē FKTK un Latvijas Bankas apvienošana iespējama ne ātrāk kā 2022. gadā.

Savukārt jautāts par iespējamām izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldes struktūrā, potenciālais centrālās bankas prezidents atgādināja, ka likumā "Par Latvijas Banku" jau iekļauta norma, kas noteic, ka no nākamā gada 1. martā Latvijas Bankas valdes locekļu skaits tiek samazināts no pašreizējiem sešiem līdz četriem valdes locekļiem.

Patlaban Latvijas Bankas padomē ir seši locekļi. Tikpat daudz cilvēku ir arī Latvijas Bankas valdē, kuras priekšsēdētājs patlaban ir Māris Kālis. Kazāks intervijā lēsa, ka ar laiku valdes funkcijas varētu pārņemt Latvijas Bankas padome.

"Es domāju, ka sākotnēji pieļautās šīs milzīgi augstās procentu likmes, pēc būtības – augļošana, bija milzīga kļūda," jautāts, vai arvien vēl augstā ēnu ekonomika nav saistīta arī ar iedzīvotāju parādsaistībām pret tā dēvēto ātro kredītu devējiem, intervijā atzina Kazāks.

Viņš arī sprieda, ka raugoties no šodienas skatupunkta, būtiskas kļūdas pieļautas arī tā dēvētās dižķibeles laikā, kad, nespējot atmaksāt kredītus, no Latvijas aizbrauca tūkstošiem cilvēku. "Valdībai un privātajam sektoram attiecībā uz to lielo burbuli un parādu līmeni bija jāskatās krietni tālredzīgāk. Atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem tos parādus norakstīt vai "piedot" būtu bijis krietni labāk," teica Kazāks.

Patlaban "ātro kredītu" izsniedzējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tā apkopotie dati liecina, ka nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis uz šā gada 30. jūniju sasniedza 732,71 miljonu eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gada 30. jūnijā. Tikai 29% distances kredītu, kas jāatmaksā vienā maksājumā tiek atmaksāti noteiktajā termiņā, bet puse no šādiem kredītiem tiek pagarināti trīs un vairāk reizes.

2012. gadā diskusijā "Demogrāfija un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku" Kazāks skarbi izteicās par mazo Latvijas reģionu izdzīvošanas spēju, kā konkrētu piemēru minot Durbi. "Ja man jautātu, vai vajag saglabāt apdzīvotas vietas, es atbildētu īsi – nē, klapējam ciet. Piemēram, Latvijas mazākā pilsēta Durbe ir ļoti skaista vieta. Taču tur ir tikai kādi 554 iedzīvotāji un viņu skaits turpina sarukt. Tam nav nākotnes! Valdībai ir tikai divas izvēles. Labāk samaksāt cilvēkiem pārcelšanās pabalstu, lai viņi var doties uz Liepāju vai Rīgu, iekārtoties, atrast darbu un nodrošināt sevi. Otrs variants – turpināt nedarīt neko, kamēr vieta iznīks," viņu tolaik citēja Latvijas Avīze.

Tas izraisīja vietējo iedzīvotāju dusmas un Kazākam nācās pašam apmeklēt Durbi, un skaidrot, ka nav gribējis pilsētu noniecināt, tikai piesaucis to kā tēlainu piemēru – tā ziņo portāls Rekurzeme.lv

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kazāks skaidroja, ka citāts neesot bijis precīzs, un norādīja, ka šis esot vienkāršot skats. Viņš arī atzina, ka konkrēti Durbei izmiršana nedraudot, jo tā ir ļoti tuvu Liepājai, tomēr, viņaprāt, Latvija nevar turēties pie uzstādījuma, ka visa valsts teritorija jāattīsta vienmērīgi pa visu teritoriju: "Tas nozīmē, ka mēs vienkārši zaudējam laiku un tie cilvēki aizbrauc, piemēram, nevis uz Liepāju vai Rīgu, bet viņi emigrē uz ārzemēm, un to mēs nedrīkstam pieļaut."

Jautāts par šobrīd topošo administratīvi teritoriālo reformu, Kazāks atzina, ka pašvaldību skaits ir jāsamazina demogrāfisko tendenču dēļ.

Kazāks atzina, ka pārskatīt vajagot arī atalgojuma sistēmu Latvijas Bankā. Esot jāmazina atšķirība starp bankas prezidenta un padomes locekļa algām, kas šobrīd ir aptuveni 40%. Viņš salīdzināja to ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, kur centrālās bankas prezidents saņem tikai par aptuveni 10% vairāk nekā bankas padomes locekļi.

Kazāks gan uzsvēra, ka "mazāksolīšanu" algu ziņā neuzskata par nepieciešamu, jo tas būtu populisms. "Latvijas Banka nedrīkst būt populistiska, mums ir jāspēj nodrošināt kvalitatīvi pakalpojumi," teica Kazāks. Viņš gan atzina, ka, ja redzēs kādu pozīciju, kurā algu līmenis ir pārāk augsts, attiecīgi arī rīkosies, tomēr, vismaz kopš viņš strādā bankā algu pieaugums neesot bijis vērojams.

Viens no Kazāka hobijiem ir makšķerēšana un pirms kļūšanas par Latvijas Bankas padomes locekli viņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" reizēm dalījās ar sava loma fotogrāfijām, tomēr kopš stāšanās jaunajā amatā viņš 'vītero' retāk.

Intervijā Kazāks skaidroja, ka iepriekšējā darba vietā "komunikācijas cilvēki" aicinājuši aktīvi komunicēt ar sabiedrību arī šādā formātā, un kaut arī to pašu lūdzot kolēģi jaunajā darbā, tagad tam neatliekot laiks.

Mainījušies arī viņa makšķerēšanas paradumi – ja iepriekš to darījis plašākās kompānijās, pēdējos gados Kazāks makšķerē vienatnē. Pēdējos gados viņš pievērsies "mušošanai" jeb mušiņmakšķerēšanai, un paškritiski vērtējot savas spējas negrib apdraudēt apkārtējos. "Es neesmu tik prasmīgs "mušotājs", esmu trāpījis arī sev pats, ierāvis āķi, tā ka divatā laivā vienkārši tas nav droši," atzina Kazāks.