Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais Mārtiņš Kazāks ilgus gadus – no 2005. gada nogales līdz pat pērnā gada vasarai – bija aktīvu ziņā lielākās Latvijas bankas, proti, "Swedbank" (agrāk - "Hansabanka") galvenais ekonomists. Šajā laika posmā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja nekustamā īpašuma tirgus un kreditēšanas "burbuli", kam sekoja dziļa ekonomiskā krīze, kuras laikā (2008. gadā iekšzemes kopprodukts saruka par 4.6%, 2009. - par 18%) Latvijas valdībai nācās lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kazākam nācās atbildēt uz jautājumiem par bankas galvenā ekonomista lomu un atbildību notikušajā.
Kazāks gan uzstāja, ka, pildot “Hansabankas” galvenā ekonomista pienākumus, bijis “trauksmes cēlājs bankas iekšienē” un vairākkārt brīdinājis bankas vadību par riskiem, ko rada tolaik piekoptā agresīvā kreditēšanas politika. “Tas, ka recesija būs, bija gaidāms,” atzina Kazāks.
“Jūs taču zināt, ka “Swedbank” galvenais ekonomists var tikai un vienīgi konsultēt bankas vadību. Lēmumus pieņem bankas vadība,” sacīja potenciālais Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka centrālā banka jau 2006. gadā brīdinājusi par ekonomikas pārkaršanas draudiem.
Mediju arhīvos atrodamie dati liecina, ka 2005. gadā toreizējās “Hansabankas” privātpersonām izsniegto kredītu kopapjoms pieauga par 109.9%, tostarp mājokļu kredītos izsniegtā summa pieauga par 112.8%. 2006. gadā “Hansabanka” privātpersonām izsniegto kredītu apjomu pieaudzējusi vēl par 99%, bet 2007. gadā – par vēl 42%. Kreditēšana veicināja strauju patēriņa pieaugumu un cenu kāpumu, kā rezultātā 2006. gada nogalē patēriņa cenu inflācija sasniedza 6,8%. 2007. gadā vidējā patēriņa cenu inflācija sasniedza 10.1%. “Burbuļa” laikā arī strauji pieauga importa pārsvars pār eksportu, tādēļ tekošā konta deficīts 2006. gada pēdējā ceturksnī sasniedza 27.2%, bet 2007. gada 4. ceturksnī 17.7%.
Šonedēļ intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” Kazāks atzina, ka milzīgās kredītsaistības, ko tā dēvētajos treknajos gados uzņēmās iedzīvotāji, krīzes laikā nenoliedzami ir veicinājusi cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. ““Valdībai un privātajam sektoram attiecībā uz to lielo burbuli un parādu līmeni bija jāskatās krietni tālredzīgāk. Atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem tos parādus norakstīt vai “piedot” būtu bijis krietni labāk,” sacīja Kazāks.
Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" interviju ar Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzīto Kazāku var noskatīties šeit.