Lēmums Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanai piesaistīt privāto partneri, izveidojot uzņēmumu "Tīrīga" bijis pretrunā ar tobrīd saistošajiem pilsētas noteikumiem. To ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Vai Rīgas dome jāatlaiž?" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) to nenoliedz, taču apgalvo, ka iepriekš neviena no institūcijām, kura vērtēja iecerēto publiskās privātas partnerības (PPP) projektu, kuru īstenojot tika izveidota "Tīrīga", pret to nav iebildusi.
Iespējas atkritumu apsaimniekošanai galvaspilsētā izmantot PPP dome sāka pētīt jau 2015. gadā, taču pat vēl brīdī, kad šā gada septembrī Konkurences padome piemēroja pagaidu noregulējumu, aizliedzot jaunizveidotajai kopsabiedrībai "Tīrīga" slēgt līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Rīgas dome nebija pieņēmusi atbilstošus saistošos noteikumus. "Saistošie noteikumi, kas bija tobrīd spēkā, vispār neparedzēja PPP. Nekādas zonas tur nav rakstītas. Līdz ar to, tāds ļoti diskutabls ir jautājums, uz kāda tiesiskā pamata "Getliņi" vispār izsludināja šo PPP procedūru," norādīja Pūce.
Saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) aprēķiniem, divdesmit gadus ilgā "Tīrīgas" līguma termiņa laikā pašvaldības un tās privāto partneru ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas varētu sasniegt teju 700 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
