Jau ziņots, ka, pārmetot Rīgas domei nespēju pildīt vienu no tās autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – pašvaldības uzraugošā ministrija uzsākusi tās atlaišanas procedūru. Ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja domes atlaišanas likumprojektu, bet galīgajā lasījumā par to balsot ieplānots 16. janvārī, savukārt domes ārkārtas vēlēšanas rīkot – februārī.
Paralēli Saeima ceturtdien jau galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas mainītu nākamās Rīgas domes pilnvaru termiņu. Tas ir, līdz šim spēkā esošais likums paredzēja, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētie pašvaldības deputāti strādā tikai līdz kārtējām vēlēšanām. Tās gaidāmas jau 2021. gadā, tādēļ ārkārtas vēlēšanās ievēlētā dome strādātu tikai gadu un dažus mēnešus. Savukārt jaunā likuma redakcija paredz, ka gadījumā, ja pašvaldības atlaišanas brīdī līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi gadi, ārkārtas vēlēšanas tiek rīkotas vienlaikus uz atlikušo un nākamo atlaistās pašvaldības pilnvaru termiņu. Rīgas gadījumā tas nozīmētu, ka dome tiek ievēlēta uz aptuveni pieciem ar pusi gadiem.