Ja Rīgas domi atlaidīs, nākamā jāievēlē uz pieciem gadiem, vienisprātis ir Pūce un Burovs  (43)

Jau ziņots, ka, pārmetot Rīgas domei nespēju pildīt vienu no tās autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – pašvaldības uzraugošā ministrija uzsākusi tās atlaišanas procedūru. Ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja domes atlaišanas likumprojektu, bet galīgajā lasījumā par to balsot ieplānots 16. janvārī, savukārt domes ārkārtas vēlēšanas rīkot – februārī.

Paralēli Saeima ceturtdien jau galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas mainītu nākamās Rīgas domes pilnvaru termiņu. Tas ir, līdz šim spēkā esošais likums paredzēja, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētie pašvaldības deputāti strādā tikai līdz kārtējām vēlēšanām. Tās gaidāmas jau 2021. gadā, tādēļ ārkārtas vēlēšanās ievēlētā dome strādātu tikai gadu un dažus mēnešus. Savukārt jaunā likuma redakcija paredz, ka gadījumā, ja pašvaldības atlaišanas brīdī līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi gadi, ārkārtas vēlēšanas tiek rīkotas vienlaikus uz atlikušo un nākamo atlaistās pašvaldības pilnvaru termiņu. Rīgas gadījumā tas nozīmētu, ka dome tiek ievēlēta uz aptuveni pieciem ar pusi gadiem.

Vai šīs izmaiņas stāsies spēkā gan vēl nav skaidrs. Saeimas opozīcija paziņojusi, ka tai izdevies savākt 34 deputātu parakstus pret izmaiņām, kas ir pietiekoši, lai liktu Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu un rosināt iedzīvotāju parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par šo jautājumu.

Līdz ar to jautājums par nākamās domes pilnvaru termiņu vēl ir atklāts. Rīgas mērs Burovs, kura partija "Gods kalpot Rīgai" Saeimā nav pārstāvēta, "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā norādīja, ka viņaprāt, domes atlaišana nav likumīgi pamatota, bet, ja tomēr notiek ārkārtas vēlēšanas, nākamo domi būtu jāievēl uz pieciem gadiem, jo tas būtu "labs termiņš". Savukārt, ja domes nākamais sasaukums strādātu tikai gadu un dažus mēnešus, tas būtu "ļoti slikti".

"Šobrīd tikai uz gadu ievēlēt, un tad atnāk jauni deputāti, ko viņi sāk darīt? Viņi, loģiski, sāk kritizēt iepriekšējo – būs auditi, būs izskatīšanas, būs pieprasījumi KNAB, Valsts kontrolei. Un nevajadzētu strādāt – priekš elektorāta pietiek. Un tie nabaga rīdzinieki, tas nabaga aparāts, kas strādā domē – viss būs paralizēts," brīdināja Burovs.

Jāpiebilst, ka līdz ar to šajā jautājumā Burova viedoklis sakrīt ar domes atlaišanu aizsākušo ministru Pūci, bet ir tiešā pretstatā Burova koalīcijas partneriem Rīgas domē – partijai "Saskaņa". "Saskaņa" Saeimā stingri iestājas pret likuma grozījumiem, kuri nākamajai domei ļautu strādāt piecus gadus, un tās valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesen intervijā Latvijas Radio atzina, ka, ja ārkārtas vēlēšanas notiek, labāk domi ievēlēt uz gadu.

Līdz ar neskaidrībām par to uz kādu termiņu varētu tikt ievēlēta Rīgas dome, nav skaidrs arī, cik ilgi to pēc atlaišanas vadīs valdības nozīmētie pagaidu administratori. Domes atlaišanas likumprojekts paredz, ka tie būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics., Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Kaut Saeimas valdošās koalīcijas politiķi cer domes ārkārtas vēlēšanas sarīkot ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās atlaišanas, ja šie plāni aizkavējas, un līdz nākamajām vēlēšanām paliek mazāk nekā 15 mēneši, šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka ārkārtas vēlēšanas nenotiek, un administratori domi vada līdz pat kārtējām vēlēšanām. Burovs diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" šādu scenāriju pielīdzināja pašvaldības likvidēšanai un valdības iecelta gubernatora nozīmēšanai. "Darbs domē būs paralizēts uz vairākiem mēnešiem," brīdināja Burovs.

Pūce gan solīja, ka šāds scenārijs nepiepildīsies – vienalga vai domes vēlēšanas notiks uz piecus vai uz vienu gadu ilgu pilnvaru termiņu, laiks ar vēlēšanu rīkošanu vilkts netikšot, līdz ar to administratori Rīgas pašvaldību vadīšot ne ilgāk kā dažus mēnešus. Viņš gan arī noraidīja Burova bažas, ka pagaidu administratori kaitētu Rīgai. "Mums ir, piemēram, tāda Eiropas Savienības dalībvalsts Austrija, kurā jau septiņus mēnešus ir tehniski iecelta tehnokrātu valdība, pieskatīt kamēr ir vienas, otras un trešās vēlēšanas, un nekas slikts nenotiek un neviens neuzskata Austriju par nepilnvērtīgu," teica Pūce.

Burovs gan iebilda, ka Austrijas gadījumā runa ir par valdību, ne pašvaldību un tās funkcijas nevar salīdzināt ar pašvaldību: "Dažreiz, varbūt, mums nāktu tāda tehniska valdība tikai par labu. Tad mēs nebūsim tik politizēti." Pūces gan atbildi parādā nepalika, aizrādot ka "varbūt arī Rīgas domei kādreiz kāds noderīgs, pieredzējis pārvaldītājs būtu labs".

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.