'Delfi TV ar Jāni Domburu' analīze' 2019: 'Rīgas satiksme' – korupcijas tīrīšana, arvien augoša apetīte  (13)

Noslēdzoties 2019. gadam apkopojam "Delfi TV ar Jāni Domburu" šīgada raidījumu zīmīgākās epizodes un analizējam notikumu attīstību būtiskākajos tematos. Iepriekš jau piedāvājām noskatīties sociālajos tīklos vislielāko interesi raisījušās raidījumu epizodes, bet turpmākajās publikācijās sekos analīze par tā dēvētā finanšu sistēmas "kapitālā remonta" norisi un ieskats uz studiju uzaicināto sabiedrībā pazīstamo un populāro personību zīmīgākajos izteikumos.

"Rīgas satiksmes" tematika aizvadītā gada raidījumos tika iztirzāta vairākkārt – gan intervijās ar bijušo uzņēmuma pagaidu vadītāju Anriju Matīsu, atstādināto Rīgas domes vadītāju Nilu Ušakovu (Saskaņa) un viņu atstādinājušo ministru Juri Pūci (AP), gan diskusijās starp Rīgas domes politiķiem, tostarp turpmākajiem Rīgas mēriem un vicemēriem.

"Rīgas satiksme" pieder galvaspilsētas pašvaldībai. Pēdējos gados ap to regulāri izcēlušās politiskas kaislības, gan pateicoties lielākiem un mazākiem skandāliem, kā tā saukā "nanoūdens lieta", gan faktam, ka pēdējos gados strauji augusi pašvaldības ikgadējā dotācija tai, sasniedzot 130 miljonus eiro jeb vairāk nekā desmito daļu visa Rīgas budžeta. Kā noskaidroja "Delfi", 2020. gadā uzņēmums grasās pieprasīt vēl lielāku dotāciju – nu jau tā varētu sasniegt 152 miljonus eiro.

Tomēr nosacīti jauna nodaļa uzņēmuma vēsturē sākās 2018. gada 11.decembrī, kad tajā ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji. Viņi todien veica 30 kratīšanas un aizturēja astoņus cilvēkus. KNAB interesi bija izraisījuši trīs vērienīgi darījumi – 62,6 miljonus eiro vērts zemās grīdas tramvaju iepirkums, 131,5 miljonus eiro vērts trolejbusu iepirkums un 76 miljonus eiro vērts autobusu iepirkums.

Starp aizturētajiem un vēlāk apcietinātajiem bija arī ilggadējais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Viņš un visa pārējā uzņēmuma valde no amatiem atkāpās. Par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju tika iecelts Matīss, kurš no auditorfirmas "Ernst & Young" pasūtīja uzņēmuma finanšu stāvokļa izvērtējumu. Tā secinājumi bija vēl satraucošāki kā varēja gaidīt – RS, iespējams, pārmaksāja desmitiem miljonus eiro arī par tādām lietām kā e-talonu sistēma un mikroautobusi.

Matīss solīja nelietderīgos tēriņus novērst, bet jau pēc dažiem mēnešiem – marta sākumā – atkāpās no uzņēmuma vadības, sūdzoties par atbalsta trūkumu no Rīgas domes vadības. Viņa vietā par jauno pagaidu valdes priekšsēdētāju kļuva domes ierēdnis Ernests Saulītis, kurš savos publiskajos izteikumos par uzņēmumā nepieciešamajām pārmaiņām bijis daudz piesardzīgāks, noraidot vai mīkstinot virkni sava priekšgājēja iniciatīvu.

Līdz KNAB veiktajai kratīšanai "Rīgas Satiksmes" valdē bez Bemhena, bija arī virkne politiķu – Larisa Loskutova (Saskaņa), Andrejs Požarnovs ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Inese Švekle (GKR) un Emīls Jakrins, kurš savulaik darbojies dažādās politiskajās partijās.

Pēc šīs valdes atkāpšanās pasūtītais auditoru ziņojums uzskaitīja virkni uzņēmumam šķietami neizdevīgu līgumu, kuru rezultātā, kā izteicās jaunais "Rīgas satiksmes" šefs Anrijs Matīss, tas zaudē desmitiem miljonus eiro. Viņš gribēja, lai Rīgas dome rosina tiesvedību, piedzenot šos zaudējumus no bijušās valdes. Tomēr, kad Matīss no amata aizgāja iespējamo tiesvedību liktenis kļuva neskaidrs – viņa pēctecis Ernests Saulītis uzstāja, ka auditoru ziņojumā esot izlasāmas tikai "vispārējas frāzes, kas uz tiešu [iepriekšējās] valdes atbildību nenorāda".

"Rīgas satiksme" gan pasūtīja vēl citiem ekspertiem – advokātu birojam "Novius" – izvērtējumu, vai naudas piedziņa iespējama. Izvērtējuma rezultātu uzņēmums gan neatklāja, bet noslepenoja un vēlāk pat sūdzējās policijā par Rīgas domes opozīcijas deputāta Valtera Berga (JKP) rīcību. Bergs žurnālistiem vasarā bija paziņojis, ka atzinumā esot norādīts, ka pašvaldībai tik tiešām ir pamats sūdzēt tiesā Bemhena laika valdi, un "Rīgas satiksme" to uzskatīja par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Vasaras nogalē par Rīgas mēru nupat kļuvušais Oļegs Burovs "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā apgalvoja, ka RS vadītājs Saulītis jau pavasarī nosūtījis bijušajiem valdes locekļiem brīdinājumu par gaidāmo naudas piedziņu. Tomēr, kā "Delfi" vēlāk noskaidroja uzņēmumā, šī vēstule attiekusies tikai uz Konkurence padomes piemēroto sodu tā dēvētajā "nanoūdens" skandālā. Padome "Rīgas satiksmei" bija piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par apzinātu konkurences kropļošanu, iepērkot "nano tehnoloģiskās ķīmijas". Par šo gadījumu tika ierosināts arī kriminālprocess un lieta šobrīd ir tiesā.

Jāpiebilst, ka galīgo lēmumu, vai vērsties tiesā pret bijušo "Rīgas satiksmes" valdi būs jāpieņem uzņēmuma kapitāldaļu turētājam. Šogad, pateicoties politiskajām batālijām domē, šo pienākumu pildījuši jau četri politiķi – vispirms Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), neilgi pirms Ušakova atstādināšanas par vicemēru kļuvušais Vadims Baraņņiks (tobrīd arī "Saskaņa"), vēlāk uz īsu brīdi – Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR), un šobrīd Rīgas vicemērs Druvis Kleins (deputātu bloks "Rīgai!").

Baraņņiks vēl septembrī uzstāja, ka neredz pamatu zaudējumu piedziņai. Kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi pret pašu Baraņņiku, vai tādējādi viņš nepārkāpj Krimināllikuma 319. pantu "amatpersonas bezdarbība", Baraņņika nostāja mainījās – viņš solīja uzdot "Rīgas satiksmei" aprēķināt konkrētu bijušās valdes nodarīto zaudējumu summu. Kad Baraņņiks amatu drīz pēc tam zaudēja, šo procesu uz īsu brīdi pārņēma Burovs, kurš šādu uzdevumu "Rīgas satiksmei" arī deva.

Nākamais "Rīgas satiksmi" pārraugošais vicemērs Kleins savukārt "Delfi" tagad skaidro, ka politiski esot par to, lai iepriekšējā valde maksātu, ja vien to būs iespējams pierādīt, tomēr juridiski šis jautājums esot sarežģīts. "Es nevaru detaļās atklāt to pētījumu, kas man šobrīd ir uz galda par Latvijas tiesu praksi šinīs jautājumos, bet vispār kopumā tā valdes locekļu vainas pierādīšana, izņemot maksātnespējas gadījumus ir ārkārtīgi reta," viņš norāda.

Tādēļ ar kādu juridisko biroju esot noslēgts atkal jauns līgums par metodoloģijas izstrādi, kā iepriekšējās valdes vaina pierādāma. Tai gan jābūt gatavai tikai janvāra vidū, un šobrīd nav skaidrs, vai dome līdz tam jau nebūs atlaista. Līdz ar to galīgo lēmumu, iespējams, varētu nākties pieņemt jau domes pagaidu administratoram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Edvīnam Balševicam.

Janvāra beigās KNAB izmeklētāji sarīkoja kratīšanu arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) dzīvesvietā Mežaparkā un mēra darba kabinetā, tomēr viņš nesekoja vicemēra Andra Amerika (GKR) piemēram, kurš līdzīgā situācijā mēnesi iepriekš bija atkāpies no amata. Mēra kabinetu Ušakovam nācās pamest dažus mēnešus vēlāk, un ne pēc paša iniciatīvas – 5. aprīlī viņu no amata pienākumu pildīšanas atstādināja pašvaldību ministrs Juris Pūce (AP).

Likums gan paredz visnotaļ stingrus nosacījumus, kurus neizpildot, ministra lēmumu tiesa atceltu. Tas ir, atstādināšanas pamats var būt konkrētu pienākumu nepildīšana, kas pie tam notikusi pēc pēdējām vēlēšanām, bet ne aizdomas par kukuļošanu pašvaldības uzņēmumā kā "Rīgas Satiksme". It sevišķi, ja aizdomas nav pierādītas. Līdz ar to, kaut Pūces rīkojumā "Rīgas satiksme" pieminēta vairāk nekā 100 reizes, tajā nav ne vārda par kukuļošanas skandālu.

Tā vietā mēra atlaišanas juridiskais pamatojums atrasts faktā, ka Ušakovs kā "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētājs neesot ar šo uzņēmumu apgājies kā "krietns un rūpīgs saimnieks". Piemēram, Ušakovs nav izsniedzis ministrijai pēc korupcijas skandāla tapušo Rīgas satiksmes audita ziņojumu, mērs kā kapitāldaļu turētājs pieņēmis lēmumus par iepirkumu slēgšanu tos pienācīgi neizvērtējot un ļāvis Rīgas domes dotajai naudai ieplūst "Rīgas satiksmes" kasē kā dāvanai, ne kā aizdevumam, kas neļauj to nākotnē atprasīt dividenžu formā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas juristi secināja, ka pārkāpumiem bijis sistemātisks raksturs.

Ušakovs šos pārmetumus noraidīja kā politiski motivētus, bet Pūces argumentus – kā grāmatvedības nianses – un ministra lēmumu apstrīdēja tiesā. "Domes priekšsēdētājs nevar un viņam nav jāatbild par vairumu tām hipotētiskām darbībām, kuras tiek apgalvotas Rīkojumā, jo viņš tās nevar nedz tiesiski ietekmēt, nedz novērst. Apstrīdēto Rīkojumu J. Pūce izdevis tikai un vienīgi sava politiskā reitinga celšanai un sava politiskā oponenta N. Ušakova reputācijas graušanai," rakstīts pieteikumā tiesai. Tajā tiesa aicināta arī pieņemt blakuslēmumu par krimināllietas ierosināšanu pret pašu Pūci par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.

Kurai pusei taisnība, nav zināms, jo vēl nav notikusi neviena tiesas sēde – pirmā plānota 11. februārī.

Ja Ušakovs tiesā uzvarētu, tas nozīmētu ministra politisku un juridisku izgāšanos – Pūce "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā publiski apsolīja šādā gadījumā pats atkāpties no amata. Tomēr arī Ušakovam uzvara nenozīmētu atgriešanos mēra kabinetā – jūlijā viņš domes deputāta mandātu nolika, lai kļūtu par eiroparlamentārieti, tādēļ vienīgais veids kā atgriezties mēra krēslā Ušakovam būtu veiksmīgs starts nākamajās domes vēlēšanās.

"Rīgas Satiksme" ik gadu samaksā miljoniem eiro diviem uzņēmumiem, kas saistīti ar kukuļošanā aizdomās turēto Aleksandru Brandavu. Viens no tiem ir "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS), kas apkalpo tā saukto "mikriņu" maršrutus, un kurā Brandavs ir patiesā labuma guvējs. Savukārt otrs ir "Rīgas karte", kas apkalpo e-talona sistēmu un kurā Brandavs līdz pat aizturēšanai bija valdes loceklis. "Ernst & Young" auditā bija paustas aizdomas, ka abos gadījumos "Rīgas satiksme" pārmaksā.

Līgums ar "Rīgas karti" noslēgts līdz 2020. gadam ieskaitot. Pagājušogad par e-biļešu sistēmas uzturēšanu tā ieņēma 16,25 miljonus eiro, un strādāja ar 6,1 miljona eiro peļņu, kamēr "Rīgas satiksmes" zaudējumi sasniedza 6,3 miljonus eiro. Savukārt līgums ar RMS būs spēkā līdz 2026. gadam un šī līguma kopsumma astoņos gados var sasniegt pat 96 miljonus eiro.

Optimizējot "Rīgas satiksmes" izdevumus, pagaidu vadītājs Matīss solīja meklēt iespējas sadarbību ar RMS un "Rīgas karti" pārtraukt vai vismaz sašaurināt. Pēc Matīsa aiziešanas uzņēmumu pārņēmušais Saulītis gan bija citās domās – viņš paziņoja, ka līgumu ar RMS lauzt varētu tikai tad, ja tiesā tiktu pierādīts, ka tas noslēgts koruptīvā ceļā. Savukārt atkāpšanās no līguma ar "Rīgas karti" varot "Rīgas satiksmi" iedzīt tiesvedībā ar tās privātajiem līdzīpašniekiem, tādēļ labāk sagaidīt līguma beigu termiņu 2020. gadā.

Ar to arī šķietami līgumu laušanas ideja no dienaskārtības nozuda. Oktobrī Saulītis apstiprināja, ka sadarbība ar "Rīgas karti" turpināsies arī 2020. gadā, izmaksājot "Rīgas satiksmei" jau 20,6 miljonus eiro.

Tomēr pēc tam notika kārtējās izmaiņas domes valdošajā koalīcijā un par jauno pilsētas vicemēru un "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāju kļuva Druvis Kleins (deputātu bloks "Rīgai!"). Viņš decembra sākumā paziņoja, ka uzdevis "Rīgas satiksmes" juristiem "izvērtēt iespējami ātru līguma pārtraukšanu ar "Rīgas karti".

Kleins "Delfi" gan skaidroja, ka abu uzņēmumu struktūras esot veidotas tā, lai viens bez otra funkcionēt vienkārši nevarētu: "Kā izrādās šobrīd viss tehniskais know-how jeb programmētāji, pārskaitītāji, statistikas un atskaites sistēmas ir "Rīgas kartes" pusē, kas, manuprāt, nav tālredzīgi." Tādēļ viņa uzdevums bijis nevis vienkārši meklēt iespējas lauzt līgumu, bet gan izvērtēt, vai un kuras "Rīgas kartes" funkcijas pakāpeniski varētu pārņemt pašvaldība, kā arī no kuriem daļēji privātā uzņēmuma pakalpojumiem, būtu iespējams atteikties, piemēram, modernizējot etalona sistēmu, lai iedzīvotāji sabiedriskajā transportā var norēķināties ar bankas kartēm. Šis process gan varētu būt pakāpenisks un vairākus gadus ilgs.

Līgums ar privātuzņēmumu "Rīgas mikroautobusu satiksme" tika noslēgts 2018. gada nogalē, neilgi pirms "Rīgas satiksmi" satricināja korupcijas skandāls. Vēlāk tapušais "Ernst & Young" audits gan uzrādīja, ka tābrīža maršrutu plānojums bija "Rīgas satiksmei" neizdevīgs. Kā skaidroja uzņēmuma pagaidu vadītājs Anrijs Matīss, "mikriņi" bieži kursē pa to pašu maršrutu, pa kuru trolejbusi un autobusi, "nosmeļot" klientus pašvaldības uzņēmumam. Turklāt, kaut mikroautobusi skaitās "paaugstināta komforta transports", biļešu cenas tajos nav lielākas, un atlaides nav mazākas.

Tādēļ Matīss solīja pārskatīt "mikriņu" maršrutus, liekos slēgt, bet lielāko daļu no atlikušajiem pārklasificēt par eksprešiem, kuros biļešu cenu atlaides nepienākas. Vēl jo vairāk – Matīss rosināja palielināt biļetes cenu ekspresī līdz pusotram eiro par braucienu. Tādējādi, viņaprāt, teorētiskos 96 miljonus, ko "Rīgas satiksme" līdz 2026. gadam samaksās RMS, varētu apcirpt pat uz pusi vai pat piespiest RMS lauzt līgumu.

Viedokļu sadursmi par šiem optimizācijas plāniem ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa) Matīss vēlāk piesauca kā iemeslu savai aiziešanai no amata. Tikmēr Ušakovs Matīsam pārmeta, ka par spīti skaļajiem publiskajiem paziņojumiem, nekādi konkrēti formulēti piedāvājumi viņa vadības laikā domē neesot iesniegti.

Matīsa pēctecis Ernests Saulītis šajā gadījumā vismaz publiski palika pie Matīsa nostājas – viņš norādīja, ka visi "mikriņu" maršruti izņemto četrus vai piecus tiks pārveidoti par eksprešiem un pasūtīja maršrutu analīzi. Tās rezultātā marta beigās "Rīgas Satiksme" paziņoja par izmaiņām 15 dažādos mikroautobusu maršrutos, kuras tikšot ieviestas līdz septembrim. Šīs izmaiņas lielākoties nozīmēja dažādus maršrutu saīsināšanu, pilnībā nevienu no tiem gan neslēdzot. Tās arī neparedzēja parasto mikroautobusu pārveidošanu par eksprešiem. Tādēļ līdz pat gada beigām pa Rīgas ielām turpinās kursēt 12 parasto "mikriņu" maršruti un septiņi ekspresbusi.

Decembra vidū "Rīgas satiksme" gan paziņoja, ka pieņemts lēmums no 1. janvāra slēgt vēl četrus parasto mikroautobusu maršrutus, un aizstāt tos ar trim ekspresbusiem, lai tādējādi ietaupītu 1,75 miljonus eiro gadā. Tomēr pat pēc šīs reformas galvaspilsētā saglabāsies divreiz vairāk parasto "mirkiņu" maršrutu nekā par vēlamu atzina gan Matīss, gan Saulītis.

Uz "Delfi" jautājumiem, vai maršrutu optimizācija līdz ar to ir noslēgusies, "Rīgas satiksmes" pārstāvji atbildēja: "Jāvērtē vismaz daži mēneši, kad pasažieri pārorientējas un pielāgojas. Pēc šī perioda var vērtēt iegūtos datus un tikai tad izdarīt secinājumus. Bet tas neizslēdz, ka ir iespējams citas izmaiņas arī ātrāk." Matīsa ideja par biļešu cenu celšanu ekspresbusos gan šobrīd neesot dienaskārtībā.

"Rīgas satiksmes" korupcijas skandāla pamatā ir aizdomas par trīs daudzmiljonu iepirkumiem, kas noslēgti ar dažādām Austrumeiropas auto ražošanas kompānijām par trolejbusu, autobusu un zemās grīdas tramvaju piegādi. Ražotāji ar piegādēm kavējas un Anrija Matīsa laikā nolīgtie auditori atklāja, ka nezināmu apsvērumu dēļ iepriekšējā "Rīgas satiksmes" valde bija pievērusi acis uz iespēju piedzīt no piegādātājiem līgumsodus.

2019. gada janvārī no 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti bija tikai 55, bet no 20 tramvajiem – tikai septiņi. 175 autobusu piegādes līgumu gan iepriekšējā valde bija pagarinājusi līdz 2020. gadam, bet arī šajā gadījumā termiņi jau bija pārkāpti. Tādējādi piedzenamo apjomu Matīsa vadītā "Rīgas satiksme" aplēsa kā 3,4 miljonus eiro no "Škoda Eletric", 0,95 miljonus no "Solaris Bus & Coach" un 2,2 miljonus no "Škoda Electric", un oficiāli vērsās pie ražotājiem.

Septembrī uzņēmums paziņoja, ka saņemti vēl pieci trolejbusi un panākta vienošanās ar "Škoda Electric" par atlikušo 40 piegādi līdz 2020. gada jūnijam (no tiem desmit Rīgas depo varētu ieripot jau tuvākajās dienās). Vienošanās paredz arī kompensāciju par kavēšanos, taču tā nesasniegs iepriekš aprēķinātos 3,4 miljonus eiro. "Pēc piegādes līguma nosacījumu juridiskās izpētes un līguma izpildes procesa analīzes tika secināts, ka "Rīgas satiksmes" pieteikto pretenziju par līgumsoda samaksu nav pamata uzskatīt par absolūti un neapstrīdami pamatotu. Kompensācijas apmēru puses ir vienojušās neizpaust," skaidro uzņēmuma juristi, gan neminot iemeslu, kādēļ.

Savukārt par autobusu un tramvaju piegādi pārrunas vēl turpinās, tomēr arī šajos gadījumos, beigu beigās saņemto līgumsodu summas varētu būt mazākas nekā rēķināts gada sākumā.

Paralēli šīm pārrunām turpinājušās arī autobusu piegādes – šobrīd saņemti jau 140, no kuriem pēdējie 14 šī gada maijā. Savukārt zemās grīdas tramvaju skaits Rīgā šogad nav audzis. "Jautājumu par jau piegādāto transportlīdzekļu pieņemšanu un iespējamo līguma darbības turpināšanu iespējams izskatīt tikai gadījumā, ja tiks panākts pušu vienots viedoklis attiecībā uz līgumā paredzēto tehnisko prasību izpildi, kā arī pēc pilnībā nokomplektētas transportlīdzekļa tehniskās dokumentācijas saņemšanas," skaidro "Rīgas satiksme".

Dotācija, kura "Rīgas satiksmei" ik gadu nepieciešama no pašvaldības budžeta pēdējos gados strauji augusi. Ja 2016. gadā tā vēl bija zem simts miljoniem eiro, tad 2018. gadā un šogad – aptuveni 130 miljoni. Turklāt uzņēmums gada sākumā domei prasīja vēl vairāk – 139 miljonus – tomēr deputāti piešķīra mazāk, liekot deviņus miljonus ietaupīt.

Dotācijas apjoms tiek rēķināts sareizinot uzņēmuma prognozēto pasažieru skaitu ar viena brauciena pašizmaksu. Tas ir, dotācijai jāsedz starpība starp brauciena pašizmaksu un biļetes cenu. 2019. gadā viena brauciena pašizmaksa tika aprēķināta kā 1,426 eiro, bet vienas biļetes pilnā cena ir 1,15 eiro par braucienu. Turklāt daudzi pasažieri, piemēram, nestrādājošie pensionāri un pirmās un otrās grupas invalīdi brauc bez maksas. Arī brīvbiļešu un atlaižu radītos zaudējumus jāsedz dotācijai. Valsts bezmaksas braucienus noteikusi invalīdiem, tādēļ tā sedz viņu braucienus – pēdējos gados valsts dotācija Rīgas satiksmei svārstās ap deviņiem miljoniem eiro. Viss pārējais jāatrod pašvaldības budžetā.

Savukārt pašizmaksas aprēķins veidojas no tādiem faktoriem, kā atalgojums (35%), amortizācija (16%) un elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona apkalpošana un uzturēšana (8%) un citi. Tieši ar mēģinājumiem pašizmaksu samazināt skaidrojamas gada sākuma skaļās diskusijas par maršrutu optimizāciju un neizdevīgu līgumu laušanu – tābrīža uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss brīdināja - "ja optimizācija nenotiek, vajadzēs visus 139 miljonus".

Par to, vai optimizācija ir notikusi, spriest ļauj "Rīgas satiksmes" aprēķins par 2020. gadā tai nepieciešamo dotāciju. Tā ne tikai nav sarukusi, bet pat palielinājusies līdz 152 miljoniem eiro. "Lai nodrošinātu attīstību un atsevišķu investīciju projektu turpināšanu, piemēram, zemās grīdas tramvaja ieviešanas nākamos posmus, plānots pieprasīt kompensāciju 2020. gadam 152 miljonus eiro apmērā. Tāpat palielinājušās izmaksas par degvielu, amortizāciju, atalgojumu u.c.," norāda uzņēmumā.

Turklāt šoruden "Rīgas Satiksme" neveiksmīgi centās panākt papildus līdzekļu piešķiršanu tai jau šī gada budžetā – tā bija sarēķinājusi, ka par 2018. gadu tai pienākas vēl 11,9 miljoni eiro, bet par 2019. gadu – vēl 2,9 miljoni. Šī summa gan iekšēju nesaskaņu plosītajai domei izrādījās "nepaceļama" - drīz pēc asiem strīdiem domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, valdošā koalīcija sašķēlās, Vadims Baraņņiks (šobrīd "Neatkarīgo deputātu frakcija") zaudēja vicemēra amatu, un viņa vietā nāca Druvis Kleins (deputātu bloks "Rīgai!"). Līdz ar politiskajām batālijām, domes šī gada budžets un attiecīgi arī "Rīgas satiksmes" dotācijas apjoms grozīts netika. Uzņēmums gan sola, ka šī summa tiks pieprasīta atkal "jo tas ir jādara saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem".

Tikmēr jaunais vicemērs meklē iespējas tēriņus ierobežot. Ar to skaidrojamas gan decembrī izziņotā mikroautobusu tīkla sašaurināšana, gan runas par līguma laušanu ar e-talona uzturētāju "Rīgas karte", gan decembra sākumā izskanējusī (un tikpat ātri atmestā) ideja, atcelt bezmaksas braucienus tiem pensionāriem, kuri šādu statusu ieguvuši citā valstī (kā Krievija), bet vēl nav sasnieguši Latvijas pensijas vecumu. Ja reformas nenotiks un dome arī dotāciju nepalielinās "uzņēmumam naudas pietiks apmēram līdz augustam", brīdina Kleins.

"SEB Banka" jeb savulaik vēl "Unibanka" "Rīgas Satiksmes" iepirkumus kreditē jau kopš 2003. gada, tomēr, sākoties korupcijas skandāliem, izskanēja bažas, ka tā līdz ar pārējiem kreditoriem Ziemeļu investīciju banku un Eiropas investīciju banku varētu savu naudu atprasīt. Lai tas nenotiktu uzņēmumam, kuru līdz tam ilgus gadus vienpersoniski kā kapitāldaļu turētājs uzraudzīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), šovasar beidzot tika izveidota padome. Tās locekļus pie tam meklēja atklātā konkursā, nevis ieceļot politiķu uzticības personas. Šī padome savukārt izstrādāja jaunas, pastāvīgas uzņēmuma valdes atlases nolikumu un izsludināja konkursu, kuram bija jānoslēdzas gada beigās.

Jāpiebilst gan, ka domē valdošo politiķu interese par uzņēmumu nav mazinājusies, tādēļ šogad, līdz ar vairākkārtējām izmaiņām domes valdošās koalīcijas sastāvā, mainīti arī RS pagaidu valdes un pastāvīgās padomes locekļi, un, kā uzstāj domes opozīcija, tas kreditoru dusmas tikai pastiprinājis.

Vispirms, vasaras sākumā pēc šķelšanās partijā "Saskaņa" no tās izslēgtais Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks "Rīgas Satiksmes" pagaidu valdē iecēla Emīlu Jakrinu, kurš valdes locekļa amatu jau bija ieņēmis līdz korupcijas skandāla sākumam. Kaut opozīcijas deputāti uzstāja, ka Jakrins jāatlaiž, un šim viedoklim pievienojās arī īslaicīgi mēra krēslā sabijušais Dainis Turlais (GKR), tas nenotika.

Tā vietā pēc kārtējajām politiskajām pārbīdēm domē, kuru rezultātā par vicemēru un "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāju kļuva Druvis Kleins (deputātu bloks "Rīgai!"), no amatiem tika atbrīvoti trīs "Rīgas satiksmes" padomes locekļi. Kleins šo soli skaidroja ar it kā apšaubāmu viņu iecelšanas procedūru.

Jāpiebilst, ka atlaistie padomes locekļi bija tieši tie, kuri atbildīgi par jaunās, politiski neitrālās uzņēmuma valdes atlasi. Kā ziņoja raidījums "De facto", viņi no valdes atlases konkursa jau pirmajā kārtā bija izslēguši Jakrinu, bažījoties par viņa reputāciju. Pats Jakrins raidījumam pauda, ka nesaskata sev nekādas reputācijas problēmas, un SEB banka "vēsturiski" esot izteikusi vēlmi pārtraukt sadarbību ar "Rīgas satiksmi". Viņš pauda cerību, ka tās vietā par galveno uzņēmuma kreditoru varētu kļūt banka "Citadele". Šajā bankā portālam "Delfi" gan norādīja, ka tās "prakse un korporatīvās ētikas principi neparedz publisku attiecību ar klientiem apspriešanu".

Tomēr "Rīgas satiksmes" padomes locekļu atlaišana nepalika kreditoru nepamanīta. Kreditori 11. decembrī Rīgas domes pārstāvjus sasauca uz tikšanos, un tajā dzirdētie argumenti SEB bankas pārstāvjiem nešķita pārliecinoši. "Tikšanās noslēdzās bez tālākas skaidrības par konkrētiem rīcības soļiem un situācija joprojām ir nenoteikta. Mēs kā kreditori savas saistības pildām, taču, kamēr neredzam darbību un uzlabojumus uzņēmuma pārvaldībā, jau vairāk kā gadu nepiedalāmies Rīgas domes un tās kapitālsabiedrību organizētos konkursos par finansējuma piesaisti," norāda SEB bankas pārstāve Elīna Neimane.

"Šobrīd redzam, ka kreditoriem dotie solījumi par izmaiņām "Rīgas satiksmes" pārvaldībā tiek ignorēti, un nekādā veidā neliecina par pēctecību un uzticību, kas ir finanšu tirgus pamatā," "Delfi" pauž SEB bankas pārstāve. Tiešā veidā banka savus aizdevumus atsaukt gan vēl nepiedraud.