Burtnīciņu laikmets 'Pasažieru vilcienā', profesionāļi ostu valdēs un 'airBaltic' biržā – atbild Linkaits  (54)

2019. gada 9. decembrī, kad pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā pretkorupcijas diena, ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņoja, ka nosaka sankcijas pret Ventspils politiķi Aivaru Lembergu, iekļaujot viņu tā dēvētajā Magņitska sarakstā. Paziņojumā Lembergs nosaukts par oligarhu un norādīts, ka viņš iekļauts sarakstā kā amatpersona vai bijusī amatpersona, kura atbildīga vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā, tajā skaitā valsts mantas piesavināšanās, korupcijā, kas saistīta ar publiskiem iepirkumiem vai kukuļošanu.

Jau vēstījām, ka satiksmes ministrs Linkaits intervijā apstiprināja – saistībā ar šīm sankcijām vairākiem nozīmīgiem tranzīta nozares uzņēmumiem gan Rīgas, gan Ventspils ostās bloķēti banku konti. Starp tiem ir arī uzņēmumi, kuri jau ilgstoši ar tiesas un prokuratūras atļauju nodoti Lemberga pretinieka Rūdolfa Meroni kontrolē.

Tāpat ziņojām, ka Linkaits atzina – kravu apjoma krituma dēļ grūti laiki gaidāmi arī "Latvijas dzelzceļā", un šobrīd notiek izvēle starp dažādiem variantiem kā ietaupīt naudu, tostarp samazinot štatus un pārskatot investīciju projektus.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Reaģējot uz ASV sankcijām pret Lembergu, valdība un Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", no Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm izslēdzot pašvaldību pārstāvjus. Tas tika pamatots arī ar valdības deklarācijā ierakstīto apņemšanos ieviest ostās tādu pārvaldības modeli, kas atbilstu Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) standartiem.

Tomēr arī pēc pašvaldības pārstāvju izslēgšanas, abu ostu valdēs darbu turpina politiķi un ierēdņi, bet trūkst cilvēku ar pieredzi privātajā sektorā. Jautāts, kādēļ tas nav mainīts, Linkaits solīja, ka ostu pārvalde tiks reformēta "soli pa solim". Viņš pauda pārliecību, ka ostu pārvalžu valdēs, kas darbojas līdzīgi kā uzņēmumu uzraugošās padomes, jābūt ministriju pārstāvjiem ar pieredzi un profesionalitāti, kuri spēj nodrošina likumu ievērošanu ostās.

Savukārt, ja ostas tiks pārveidotas par valsts kapitālsabiedrībām, gan uz to valdes, gan padomes locekļu vietām būšot jāsludina konkursi, kuros jāizvēl profesionāļus. Vai tas notiks, jātop skaidram līdz 1. jūlijam, kad Satiksmes ministrijai valdībā jāiesniedz ostu reformas koncepcija.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka, ņemot vērā laiku, kas būs nepieciešams, koncepcijas izstrādei, likumu izmainīšanai un konkursu sarīkošanai, šie profesionālie ostu pārvaldītāji varētu sākt darbu tikai pēc vairākiem gadiem, Linkaits norādīja, ka šis esot pārejas laiks. "Valsts pārvaldē tu nevari visu izdarīt vienā naktī, tev ir noteikta secība kā lietas notiek. Mēs sākam ar koncepciju, mums ir koalīcijas valdība, mums ir jāvienojās par to, kādā veidā ostu refoma notiks. Kad ir skaidrība, varam arī saprast, kādi cilvēki kādām funkcijām atbilstoši ir jāmeklē," skaidroja ministrs.

Investīciju banka "Greenhill&Co", kurai nacionālā aviokompānija "airBaltic" kopš 2019. gada februāra ir uzticējusi stratēģiskā investora meklējumus, arvien nav spējusi to atrast, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" šonedēļ atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs apstiprināja, ka arvien uzskata, ka "airBaltic" ir nepieciešams stratēģiskais investors.

Paralēli tā meklējumiem, naudu "airBaltic" biznesa plāna "Destionation 2025" īstenošanai varētu piesaistīt arī emitējot "airBaltic" akcijas biržā. Konkrētu termiņu, kad "airBaltic' akcijas varētu nonākt tirdzniecībā, Linkaits atturas nosaukt. "Tuvāk uz šā gada beigām, uz nākamo gadu," viņš lēsa.

Aizvadītā gada vasarā "airBaltic" flotes nomaiņai nepieciešamo naudu piesaistīja, emitējot piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā. Obligācijas tiek kotētas Dublinas biržā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amats ir vakants jau kopš aizvadītā gada pavasara, kad pēc abpusējas vienošanās atlūgumu iesniedza iepriekšējais ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura kopš Ozoliņa aiziešanas pildīja valsts sekretāra pienākumus, pagājušajā nedēļā iecelta "Rīgas Satiksmes" valdes priekšsēdētāja amatā un drīzumā atstās darbu Satiksmes ministrijā.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ Satiksmes ministrijai jau ilgstoši nav izdevies atrast jaunu valsts sekretāru, ministrs Tālis Linkaits apgalvoja, ka viens no iemesliem ir pārlieku zemais atalgojums. "Es labprāt gribētu izvēlēties kādu no valsts sekretāra vietniekiem par valsts sekretāru, bet visi viņi ir iecelti uzņēmumu padomēs. Līdz ar to, tur neviens neraujas par valsts sekretāru, kuram vienīgajam ir ierobežojums saņemt kādas papildu atlīdzības," klāstīja ministrs.

Šonedēļ intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Linkaits stāstīja, ka pats personiski ir uzrunājis daudzus kandidātus, kuri, viņaprāt, būtu piemēroti Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatam. To vidū esot bijuši gan privātā sektorā strādājošie, gan citu ministriju darbinieki. Visi atteikušies, kā iemeslu minot pārlieku zemo atalgojumu.

Valsts kancelejas rīkotajā konkursā uz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu augstāko vērtējumu saņēma bijušais šīs ministrijas darbinieks Andulis Židkovs. Linkaits viņa kandidatūru pērnruden noraidīja, norādot, ka Civillikums paģēr ierēdņu politisko neitralitāti. Tādējādi konkurss beidzās bez rezultāta. Židkovs, kurš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Attīstībai"/PAR!, ir vērsies Administratīvajā tiesā.

Dienu pirms intervijas, Valsts kontrole nāca klajā ar revīziju par Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves projektu "Rail Baltica". Revidenti brīdināja, ka projekts varētu pārsniegt plānoto budžetu un celšanas laiku, un viens no iemesliem kādēļ tā – Baltijas valstu nespēja savstarpēji vienoties par būtiskiem jautājumiem.

Linkaits skaidroja, ka revidentu bažas neesot pārsteigums, jo valstu nacionālās intereses un lēmumu pieņemšanas sistēmas atšķiroties. Viņš gan piebilda, ka projekta ieviešanai izveidotais uzņēmums "RB rail" būtu varējis jau sākotnēji labāk organizēt un vadīt procesu. Uz jautājumu, vai tagad uzņēmuma pārvaldība ir labāka nekā laikā, kad to vadīja Baiba Rubesa, Linkaits atbildēja: "Es domāju, ka jā." Ministrs skaidroja, ka projekta ieviešanas sākuma gados starp valstīm valdījusi "pretstāvība", kuras dēļ tās stiprinājušas savus nacionālos "Rail Baltica" ieviešanas atzarus, bet šobrīd "mēs mēģinām pretstāvību izslēgt".

Linkaits arī uzstāja, ka kopumā "šis ir viens no tiem projektiem, kur man ir liela pārliecība, ka viss iet pareizā virzienā un iet uz priekšu."

Lai cīnītos pret publiskajā telpā itin bieži dzirdamajām sūdzībām par negodīgiem taksistiem, kuri no ārvalstniekiem par braucienu no Rīgas lidostas uz pilsētas centru prasa 50 un pat vairāk eiro, Satiksmes ministrija pagājušogad izstrādāja jaunu taksometru licencēšanas sistēmu. Tā izvirzīja stingrākas prasības, kuras jāizpilda taksometru firmām, lai tās varētu strādāt lidostā. Līdz šim jauno licenci saņēmušas tikai trīs firmas.

Kaut kopš sistēmas ieviešanas ziņas par krāpšanas gadījumiem kļuvušas retākas, lidostā joprojām uzturas arī nelicencēti taksisti, kuri veido paralēlu automašīnu rindu un klientus cenšas "izķert" jau lidostas telpās.

Linkaits atzina, ka taksometru nozarei ir "sava īpašā specifika". "Lai ko tu tur darītu, cilvēki ļoti radoši izdomā atkal kādus citus gājienus, lai noteikumus apietu," viņš teica. Kaut, viņaprāt, krāpšanās apjomi ir mazinājušies, paši neatlaidīgākie nelicencētie taksisti lidostā joprojām darbojas, izmantojot tos brīžus, kad trūkst legālo taksometru.

Ministrs solīja, ka "situācija vēl mainīsies", kad Rīgas lidostā tiks uzcelts jaunais terminālis, jo tad arī būs iespējams savādāk iekārtot taksometru rindu. Izmaiņas varētu skart arī šovasar ieviesto taksometru licencēšanas sistēmu, bet konkrēti, kad tas varētu notikt, ministrs nenorādīja.

Pasažieru vilcienos Latvijā joprojām nav ieviesta elektroniska biļešu reģistrācijas sistēma – tā vietā kontrolieris faktu, ka biļete uzrādīta ar pildspalvu atzīmē burtnīcā. Jautāts, vai šāda situācija ir atbilstoša 21. gadsimta trešās desmitgades sākumam, Linkaits atbildēja, ka konduktori ar biļešu nolasīšanas aparātiem tiks aprīkoti pēc sešiem mēnešiem.

"Kā man skaidroja, ir bijis vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai vienotos ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) kādā veidā jāģenerē kodi, kā jānolasa. Tagad "Pasažieru vilcienam" ar VID ir atsevišķs līgums, ir skaidri iepirkuma parametri šiem te lasītājiem," skaidroja ministrs.