Valsts kontrole pārsūdzējusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu par 70 miljonus vērto 'Liepājas metalurga' galvojumu  (79)

“Mums tas liekas absolūti nepamatoti, jo šajā gadījumā ir pilnīgi skaidri redzams, ka valstij ir nodarīts zaudējums. To nevar noliegt,” komentējot Ģenerālprokuratūras lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, uzsvēra Krūmiņa.

Skaidrojot, kam būtu jāatbild par valstij nodarītajiem zaudējumiem, valsts kontroliere atgādināja: “Konkrētajā lēmumā bija iesaistītas amatpersonas no Valsts kases, kas gatavoja šo izvērtējumu par “Liepājas metalurga” finansiālo stāvokli un iespējām šo galvojumu atmaksāt, un ministrs, kas šo galvojumu parakstīja.”

Valsts galvojums “Liepājas metalurgam” 2009. gada valsts budžeta likumā tika iekļauts laikā, kad budžeta likumu jau skatīja Saeima. Tā brīža finanšu ministrs Einars Repše galīgo “jāvārdu” valsts galvojuma piešķiršanai deva 2009. gada pēdējā darba dienā.

2013. gadā, kad “Liepājas metalurgs” nonāca finansiālās grūtībās un valstij uzņēmuma vietā nācās atmaksāt kredīta izsniedzējam – Itālijas bankai “UniCredit” valsts galvoto kredītu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā. Tas notika 2013. gada jūlijā. Savukārt Valsts kontrole revīzijā par 2012. gada valsts budžeta izpildi norādīja, ka, sniedzot finanšu ministram Repšem pozitīvu atzinumu par galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam”, Valsts kase nav ievērojusi normatīvo aktu prasības. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš to noliedza.

Viņš toreiz norādīja, ka Valsts kase, vērtējot valsts galvojuma izsniegšanu "Liepājas metalurgam", vērtējusi gan tirgus riskus - prognozējamās metāllūžņu un gatavās produkcijas cenu izmaiņas, to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma rentabilitāti, kā arī riskus, kas saistīti ar pašas kompānijas darbību, piemēram, likviditātes rādītājiem un apgrozāmo līdzekļu pietiekamību. "Riski, ko izvērtē Valsts kase, ir tikai viena no daļām lēmuma pieņemšanas procesā. Jāņem vērā arī tautsaimniecības ieguvumi, ko analizē nozares ministrija. Manuprāt, būtu nepareizi Valsts kasei teikt - sniegt vai nesniegt galvojumu," tolaik skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Valsts kontrole Valsts kasei pārmeta arī to, ka valsts galvotā kredīta izsniedzējs - Itālijas banka "UniCredit MedioCredito Centrale SpA" netika izvēlēta konkursā. "Bet tas bija unikāls piedāvājums, par zemāku cenu, nekā sākotnēji rēķināts, piegādātājs nāca kopā ar savu finansētāju un eksporta kredīta garantijām," 2013. gadā, apstrīdot Valsts kontroles pārmetumus, skaidroja Āboliņš. 2013. gada oktobra sākumā Valsts kontrole vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu, lai izvērtētu valsts amatpersonu atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem. Prokuratūra šo lūgumu pārsūtīja Valsts policijai. Saistībā ar notikumiem “Liepājas metalurgā” Valsts policija 2013. gada vasarā piemēroja aizdomās turamā statusu uzņēmuma akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam, taču 2014. gada janvārī prokuratūra to atcēla.

2018. gada 19. jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde prokuratūrai nosūtīja kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret piecām personām, tostarp četrām Valsts kases amatpersonām. Izmeklētāju ieskatā,šie cilvēki bija jāapsūdz par pieļautu nolaidību, kuras rezultātā iestājušās smagas sekas. Tomēr Ģenerālprokuratūra 2019. gada 10. decembrī pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vērtējot šo lēmumu, valsts kontroliere Krūmiņa ceturtdien intervijā uzsvēra: “Atbildībai ir jāiestājas. Vai tas ir cietums, vai zaudējumu atmaksa, es tagad neņemšos spriest par soda mēru.”

Savukārt prokuratūrā "Delfi" apstiprināja, ka šāda sūdzība no Valsts kontroles ir saņemta, bet tā joprojām tiek izskatīta un lēmums nav pieņemts.

Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” sarunu ar valsts kontrolieri var noskatīties šeit.