Izbūvējot Latvijas un Baltkrievijas robežas joslu, varētu atkārtoties tādas pašas nelikumības, kādas jau konstatētas uz Latvijas un Krievijas robežas – tā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa norādīja, ka Valsts robežsardzes vadības līdzšinējā rīcība liecinot nevis par vēlmi novērst pārkāpumus, bet gan tikai attaisnot savu rīcību.
Pirms nedēļas Valsts kontrole publiskoja revīziju par līdzekļu izlietojumu izbūvējot Latvijas un Krievijas robežas joslu. Tās secinājums bija skarbs – vismaz 7,4 miljoni eiro izlietoti prettiesiski. Valsts robežsardze (VRS) uz to sākotnēji reaģēja noliedzoši, paziņojot, ka kopumā nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem, tomēr vēlāk ierosināja dienesta pārbaudes.
Viens no Valsts kontroles pārmetumiem bija, ka nelikumīgi izcirsti arī pierobežas meži. Tas ir, likums nosaka, ka robežas josla ir 12 metrus plata, bet vietām koki patvaļīgi izcirsti pat 90 metrus no robežas. Izcirstās koksnes apjomi neesot uzskaitīti pilnā apjomā. Piemēram, tikai četrās zemes vienībās, ko analizējuši revidenti, pazuduši pieci ar pusi tūkstoši kubikmetru koksnes 190 000 eiro vērtībā, tādējādi nodarot valstij zaudējumus.
Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Krūmiņa norādīja, ka VRS priekšnieks revidentiem skaidrojis, ka vērsies Iekšlietu ministrijā (IeM), cenšoties panākt, ka 12 metrus plašā robežjosla var būt arī platāka. Tomēr bez rezultāta – Ministru Kabineta noteikumos joprojām rakstīts, ka joslai jābūt tieši 12 metrus platai. "Nevar būt tāda patvaļa, ka institūcijas darbinieki var patvaļīgi izvēlēties, cik ir robeža plata un sākt cirst mežus un darīt visādus darbus, kas vispār nav paredzēti būvprojektā. Tas, kas ir būtiski – tūlīt mēs sāksim izbūvēt Baltkrievijas robežu. Un ja tajā mirklī tagadējam robežsardzes vadītājam ir šī izpratne, ka drīkst rīkoties patvaļīgi un iziet ārpus šīs 12 metru robežas, drīkst izcirst kokus tur, kur viņus nedrīkst, drīkst nesekot līdzi tam, kur viņi pazūd, tad ir milzīgi liels risks," brīdināja Krūmiņa.
Viņa arī uzsvēra, ka robežsardze savu darbību legalizēt centusies tikai, kad jau bijis skaidrs, ka Valsts kontrole konstatējusi pretlikumības. Tas ir, vēstule IeM, aicinot mainīt robežas joslas platību nosūtīta nevis pirms koku izciršanas, kas sākās 2016. gadā, bet gan tikai 2019. gada nogalē tuvojoties revīzijas noslēgumam. "Es uzskatu, ka tas ir darīts tikai tāpēc, lai attaisnotu savu rīcību," norādīja Krūmiņa.
Jautāta, vai tas nozīmē, ka, viņasprāt, šādā veidā robežsardzes vadība cenšas saglabāt iespēju rīkoties līdzīgi nākotnē, neizslēdzot korupcijas risku, Krūmiņa atzina, ka jā. "Tagad sākas Baltkrievijas robežas izbūve. Nesakārtojot pilnīgi skaidru izpratni, pilnīgi noteikti tur ir iespējams tas pats," brīdināja Krūmiņa.
Jāpiebilst, ka paralēli joprojām turpinās Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklēšana kriminālprocesā, kurā pērn aizturēts tika arī bijušais VRS priekšnieks Normunds Garbars, kurā tiek izmeklēti iespējamie pārkāpumi robežas joslas izbūvē.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
