Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līgumu partijas “KPV LV” vārdā parakstījušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš uzskata, ka līdz ar lēmumu par viņa izslēgšanu no “KPV LV” Saeimas frakcijas, frakcija sevi būtībā izslēgusi no Kariņa valdības, kur tā pārstāvēta ar trim ministriem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) no komentāriem par turpmāko sadarbību ar “KPV LV” frakciju pagaidām atturas, šovakar “Delfi” norādīja valdības vadītāja runasvīrs Sandris Sabajevs.
Kaimiņš otrdien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja, ka viņam pagaidām nav izdevies šo situāciju pārrunāt ar Ministru prezidentu Kariņu, taču valdības vadītājs ir informēts par Kaimiņa un līdz ar viņu no “KPV LV” frakcijas izslēgtā Alda Blumberga nostāju. Šo nostāju Kaimiņš un Blumbergs plānojot apspriest arī ar premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” Saeimas frakciju.
Pirms nedaudz vairāk nekā gada – 2019. gada 23. janvārī parakstīto “Jaunās Vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas, “Attīstībai”/PAR!, Nacionālās apvienības un “KPV LV” sadarbības līgumu “KPV LV” vārdā savulaik parakstījuši divi tobrīd šo partiju pārstāvoši politiķi – Saeimas frakcijas vārdā to parakstījis Atis Zakatistovs, bet partijas vārdā – Kaimiņš, kurš otrdien “Delfi TV ar Jāni Domburu” ēterā paziņoja, ka nolēmis izstāties no partijas un nolikt ‘KPV LV” valdes locekļa pilnvaras.
“Tehniski pēc šī papīra sanāk, ka es viņu vairs neesmu parakstījis. Tehniski sanāk arī tā, ka “KPV LV” deputāti, nobalsojot par manis izslēgšanu no frakcijas, ir nobalsojuši par savu izslēgšanu no pozīcijas,” sprieda Kaimiņš. Viņš intervijā neslēpa savu skeptisko vērtējumu par “KPV LV” pārstāvošo ministru, proti, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena, labklājības ministres Ramonas Petravičas un ekonomikas ministra Ralfa Nemiro darbu un izraudzītajiem padomniekiem.
Kaimiņš apliecināja, ka arvien uzskata, ka pašreizējā situācijā pareizākais lēmums būtu “KPV LV” pašlikvidācija, bet partijai paredzēto valsts finansējumu, kas tuvāko gadu laikā ir kopumā teju 2 miljoni eiro, būtu jāatskaita atpakaļ valsts budžetā. “Es domāju, dakteri būs priecīgi, māsiņas būs priecīgas,” sacīja deputāts.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka “KPV LV” valdes lēmums par partijas kongresa sasaukšanu šā gada 8. februārī ir uzskatāms par nelikumīgu, jo valdes sēde, kurā par to lemts, nemaz nav notikusi. Pats Kaimiņš tajā nav piedalījies. Šo Kaimiņa versiju “Delfi” apstiprināja vēl viens valdes loceklis – Lielbritānijā mītošais Miks Vizbulis. “
Valdes sēde par kongresa jautājumiem nav bijusi, sekojoši šāds sēdes protokols ar parakstiem, manuprāt, nav. Aicinājumā, kurā biedri tiek aicināti uz kongresu parādījās mans vārds un uzvārds, kuru lūdzu atsaukt,” norādīja Vizbulis. Tā kā valdes sēdē par kongresa sasaukšanu 8. februārī nav piedalījies nedz Kaimiņš, nedz Vizbulis, tā, iespējams, nav bijusi lemttiesīga, jo “KPV LV” statūti noteic, ka valdes sēdēs ir jāpiedalās vairāk nekā pusei valdes locekļu. 24. janvārī, kad, saskaņā ar biedriem izsūtīto paziņojumu, valde lēmusi par biedru sapulces sasaukšanu, “KPV LV” valdē bija četri locekļi – Kaimiņš, Vizbulis, Nemiro un Zakatistovs, taču divi no viņiem šajā sēdē nav piedalījušies.
Vizbulis personisku apsvērumu dēļ sestdien notiekošajā kongresā nepiedalīšoties, taču pats personīgi esot informējis partijas biedrus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Vizbulis pagaidām neatklāj, vai gatavojas sekot Kaimiņa aicinājumam un izstāties no “KPV LV”. Lēmumu viņš plānojot pieņemt tuvāko dienu laikā.
Visu sarunu ar Artusu Kaimiņu var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
