Saistībā ar pašlikvidācijas procesā esošajā “ABLV Bank” notikušu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Valsts policija šobrīd izmeklē aptuveni piecdesmit kriminālprocesus. To “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā “Lēmums par “pelēko sarakstu”: ciktāl izskausta naudas atmazgāšana Latvijā?” pavēstīja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins. Viņš uzsvēra, ka daļa no šiem kriminālprocesiem saistīti ar bankas amatpersonu rīcību, bet daļa ierosināti saistībā ar bankas klientu darbībām, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu.

Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka 2019. gadā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir ierosināti 177 kriminālprocesi , bet kriminālvajāšanai nodoti 52 kriminālprocesi. Salīdzinājumam – 2018. gadā pēc Krimināllikuma 195. panta ierosināti 130 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodoti 52. Savukārt Ģenerālprokuratūras apkopotie dati liecina, ka pērn prokuratūra tiesai nodevusi 59 krimināllietas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju. Par to kopumā apsūdzētas 102 personas.

Grišins “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā atzina, ka nopietni aizdomāties par vēršanos pret naudas atmazgātājiem Valsts policija sākusi pirms dažiem gadiem. “2016. gada vidū mēs izlēmām centralizēt izmeklēšanas struktūru tieši cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ar 2017. gada 1. janvāri mēs izveidojām jaunu nodaļu, iedevām naudas resursus. 2016. gadā mēs aprēķinājām darba apjomu, ar ko mēs varētu saskarties 2017., 2018., 2019. gadā. Mēs kļūdījāmies tādā ziņā, ka mēs neparedzējām “ABLV Bank” stāstu,” norādīja Grišins.

ĢenerālprokuratūraABLV BankBizness, ekonomikatiesiskumsIlze ZnotiņaSanta PurgaileAivars OstapkoAndrejs GrišinsAgnese RudzīteDiskusija par pelēko sarakstu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit