Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka 2019. gadā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir ierosināti 177 kriminālprocesi , bet kriminālvajāšanai nodoti 52 kriminālprocesi. Salīdzinājumam – 2018. gadā pēc Krimināllikuma 195. panta ierosināti 130 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodoti 52. Savukārt Ģenerālprokuratūras apkopotie dati liecina, ka pērn prokuratūra tiesai nodevusi 59 krimināllietas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju. Par to kopumā apsūdzētas 102 personas.
Grišins “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā atzina, ka nopietni aizdomāties par vēršanos pret naudas atmazgātājiem Valsts policija sākusi pirms dažiem gadiem. “2016. gada vidū mēs izlēmām centralizēt izmeklēšanas struktūru tieši cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ar 2017. gada 1. janvāri mēs izveidojām jaunu nodaļu, iedevām naudas resursus. 2016. gadā mēs aprēķinājām darba apjomu, ar ko mēs varētu saskarties 2017., 2018., 2019. gadā. Mēs kļūdījāmies tādā ziņā, ka mēs neparedzējām “ABLV Bank” stāstu,” norādīja Grišins.
Viņš paskaidroja, ka šobrīd Valsts policijas izmeklēšanā esošie kriminālprocesi lielākoties saistīti ar pagātnes notikumiem, kas notikuši patlaban likvidācijas procesā esošās bankās.
Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu diskusiju”, kurā piedalījās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes vadītāja Agnese Rudzīte, Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko, var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!