Vai Sēlijai un Ikšķilei būt, Skulte – Limbažos vai Saulkrastos, Strenči – Valkā vai Valmierā: kāpēc ATR maina novadus?  (75)

Patlaban Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas nozīmes pilsētas. ATR ietvaros paredzēts to skaitu samazināt līdz 40 pašvaldībām, jo daudzi pašreizējie novadi ir pārāk mazi. Tas gan raisījis niknu pretestību no atsevišķu novadu iedzīvotājiem, kuri šodien rīko arī protesta akciju pie Saeimas. Kā norāda protesta organizatori, akciju atbalsta 40 pašvaldības, no kurām aktīvi iesaistās 30 vietvaras. Paralēli vairākās vietās uz šosejām izbraukušas Smagās lauksaimniecības tehnikas kolonnas.

Vairāku skaļāk iebilstošo novadi iedzīvotāji arī bija pārstāvēti diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu". Valkai pievienoties negribošo Strenču novadu pārstāvēja Jānis Siliņš - šajā novadā jau vakar notika protesta akcija bloķējot Strenču tranzīta ielu. Savukārt Ikšķiles novads īpašs ar to, ka pret ATR sāka protestēt jau pirms bija publiskota jaunā novadu karte - protestētājus pret Ikšķiles novada iekļaušanu Ogres novadā diskusija pārstāvēja uzņēmējs Kārlis Šēnhofs. Tikmēr ideja veidot atsevišķu Saulkrastu novadu, pievienojot tam arī Skultes teritoriju īpaša ar to, ka nebija iekļauta sākotnējos reformas plānos - tā "piedzima" tikai Saeimā. Pret šo plānu iebilstošos iedzīvotājus diskusijā pārstāvēja uzņēmējs Andrejs Babrāns. Kaut Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības iniciatīvu veidot Saulkrastu novadu, tikpat dzirdīgas ausis parlamentā neatrada virkne Zemgales pašvaldību, kuras gribēja apvienoties Sēlijas novadā. Šo pašvaldību iedzīvotāju argumentus disksuijā izklāstīja Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības vadītāja Vaira Lejniece,

Diskusijā piedalījās arī trīs deputāti no Saeimā par ATR atbildīgās komisijas - komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), deputāts Jānis Dombrava (NA) un opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja Valkas novadā iekļaut Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadus, pret ko divi pēdējie kategoriski iebilda un panāca, ka Saeimas komisija atbalsta to pievienošanu Valmierai. Valmieras, ne Valkas novadā savu nākotni gan saskata arī Strenču novads kā arī Trikātas un Ēveles pagasti, bet to sūdzības Saeimā dzirdīgas ausis līdz pat šodienai nebija atradušas.

Tādēļ Valkai pievienojamo novadu un pagastu pārstāvji kļuva par vieniem no asākajiem reformas pretiniekiem, kuri šodien protestē Rīgā pie parlamenta. Diskusijā protestētājus pārstāvēja bijušais Valmieras domes un Saeimas deputāts Siliņš, kurš dzīvo Strenču novada Plāņu pagastā - arī to paredzēts pievienot Valkai. Viņš norādīja, ka starp Strenčiem un Valku ir "mežs", un to iedzīvotāji brauc strādāt uz Valmieru vai Smilteni, bet ne Valku.

Par reformu atbildīgās komisijas vadītājs Plešs (AP) aizstāvot komisijas lēmumu atsaucās gan uz valsts interesēm, kuras nedrīkstot aizmirst domājot par novadu labumu, gan uz faktu, ka reforma ir dažādu partiju kompromisu rezultāts, un norādīja, ka ierosme par Naukšēnu un Rūjienas pievienošanu Valmierai esot nākusi no koalīcijā ietilpstošās Jaunās konservatīvās partijas.

Savukārt Dombrava (NA) norādīja, ka Nacionālās apvienības nostāja bijusi, ka Valka būtu nevis jāapvieno ar apkārtējām teritorijām, bet gan jānosaka tai īpašs statuss kā pierobežas pilsētai, tomēr šo nostāju pārējā koalīcija neesot atbalstījusi.

Skarbāks bija Saeimas opozīcijā esošās ZZS pārstāvis Valainis: "Tas taču ir visiem skaidrs, tur vienkārši no tām teritorijām, no Naukšēniem un Rūjienas ir Saeimas deputāti, kuri ir ļoti uztraukušies par šiem te reģioniem." VIņaprāt, Strenčiem šajā ziņā vienkārši veicies mazāk.

Šajā gadījumā straujš pavērsiens gan pienāca šorīt - Dombrava paziņoja, ka koalīcijā panākta vienošanās tomēr nepievienot Strenčus, Trikātu un Ēveli Valkai, bet gan Valmierai.

Ikšķiles novads pret ATR protestēt sāka visātrāk - vēl pirms VARAM bija publiskojusi savu sākotnējo reformas piedāvājumu. Ikšķile bažījās, ka to pievienos Ogres novadam, un gribēja palikt viena pati. Tomēr protestētāji savu nav panākuši - gan ministrija, gan Saeimas komisija līdz šim palikušas pie plāna apvienot to ar Ogri.

Uzņēmējs no Ikšķiles Šēnhofs diskusijā skaidroja, ka viņam šis lēmums joprojām neesot saprotams. Viņš izvirzīja pieņēmumu, ka arī šim lēmumam pamatā ir nevis ekonomiski, bet politiski apsvērumi, proti, pārtikušo Ikšķili savā paspārnē labprāt redzētu dotējamais Ogres novads, kuru vada valdošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības biedrs Egils Helmanis. "Ja Ogres mērs ir teicis - ja nebūs man Ikšķiles novada, man to reformu nevajag, ziniet, tas aizskar," norādīja Šēnhofs. Viņš arī uzsvēra, ka ikšķilieši pārsvarā strādā Rīgā, nevis Ogrē.

Dombrava (NA) gan iebilda, ka Ikšķiles un Ogres novadam jau esot izvērsta sadarbība, piemēram, Ogres mākslas skola un ledus halle jau ģeogrāfiski atrodas Ikšķiles teritorijā, tādēļ šis esot "pietiekami loģisks risinājums".

Šēnhofs gan šo argumentu noraidīja, sakot ka uz novada kopējā mēroga šie esot "mikroskopiski" objekti.

Plešs (AP) savukārt norādīja - cilvēki uz Rīgu strādāt brauc gan no Ikšķiles, gan Ogres. "Tad varbūt veidojam lielu Pierīgas novadu kopā un iekļaujam visu iekšā? Bauska, Cēsis, Tukums ņem pakalpojumus Rīgā, ko tad ar viņiem mēs darīsim?" viņš retoriski vaicāja.

Saulkrastu novada izveidi VARAM sagatavotais reformas piedāvājums nemaz neparedzēja – Saulkrastu pagastu un Saulkrastu pilsētu bija plānots pievienot Ādažu novadam. Kad likumprojekts nonāca Saeimā, Zaļo un zemnieku savienības politiķi nāca klajā ar ierosinājumu izveidot Saulkrastu novadu, kurā būtu apvienota Saulkrastu pilsēta un pagasts.

Savukārt Nacionālā apvienība ierosināja Saulkrastu novadu veidot plašāku, tam pievienojot arī Skultes, Sējas, Vidrižu un Liepupes pagastu. Diskutēts tika arī par ideju Saulkrastu novadā iekļaut arī Krimuldas novada Lēdurgas pagastu. Likumprojektā, kuru Saeima 5. martā skata otrajā lasījumā, Saulkrastu novada aprises iezīmētas šādi – tajā tiks apvienota Saulkrastu pilsēta un pagasts, kā arī Limbažu novada Skultes pagasts un Sējas novads.

Šāds pavērsiens nav pa prātam Skultes iedzīvotājiem, kuru viedokli diskusijā pauda uzņēmējs Andrejs Babrāns. Saeimas deputāts Dombrava (NA), kurš stingri aizstāv sākotnēji piedāvātās novadu kartes papildināšanu ar Saulkrastu novadu gan pauda aizdomas, ka Babrāns pret Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastiem iebilst tādēļ, ka uzvarējis Limbažu domes organizētā iepirkumā par multifunkcionāla centra būvniecību Skultē.

Babrāns, oponējot Dombravam, aizrādīja, ka vietā, kur tapis multifunkcionālais centrs, desmit gadus atradies vidi degradējošs objekts – nodedzis veikals. Demonstrējot reformas autoru VARAM sagatavotus dokumentus, Babrāns uzsvēra: “Pati ministrija ir norādījusi, ka Saulkrastu pilsēta nav attīstības plānošanas dokumentos norādīta kā attīstības centrs.”

Tikmēr ierosinājums papildināt jauno novadu karti ar vēl vienu, proti, Sēlijas novadu, nav guvis par ATR virzību atbildīgās Saeimas komisijas atbalstu. Sākotnēji komisijas deputāti pat uzteica Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Neretas, Salas un Viesītes novada gatavību apvienoties vienā Sēlijas novadā, taču uzstāja, ka par jaunizveidotā novada attīstības centru jākļūst Jēkabpilij vai Aizkrauklei. Sēlijas novada izveides iniciatori, savukārt, palika pie viedokļa, ka par jaunā novada attīstības centru jākļūst Viesītei. Galu galā atbildīgā komisija nolēma neatbalstīt Sēlijas novada izveidi.

Saeimas ATR komisijas priekšsēdētājs Plešs (AP) “Delfi TV ar Jāni Domburu” neslēpa, ka komisijas vairākuma viedoklis Sēlijas novada izveidei nelabvēlīgā virzienā nosliecies tieši tādēļ, ka jaunā novada veidotāji par attīstības centru izraudzījušies Viesīti, kurā patlaban ir vien aptuveni tūkstotis iedzīvotāju. Viņš arī norādīja, ka jauna attīstības centra izveide prasītu milzīgas investīcijas. “Tas ir milzīgs naudas apjoms, kas būtu jāiegulda,” sacīja Plešs.

Tikmēr Lejniece, kas diskusijā pārstāvēja Sēlijas novada iniciatorus, skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka Viesīte atrastos jaunā Sēlijas novada pašā centrā.