ATR šobrīd izpaužas kā jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kuru pieņemot Saeima attiecīgi pārzīmētu pašreizējo novadu robežas, daudzus no tiem apvienojot. Paralēli notiek darbs pie izmaiņām Pašvaldību vēlēšanu likumā. Tomēr, kā izskanēja diskusijā, vienlaikus būtu jāstrādā pie izmaiņām citos likumos, piemēram "Par pašvaldībām", lai varētu ieviest tā dēvētās "nulles līmeņa" pašvaldības, uz ko uzstāj Nacionālā apvienība. Tāpat, līdz ar robežu maiņu būtu jāmaina kārtība kādā bagātākās pašvaldības dotē trūcīgākās, lai tā labāk atbilstu jaunajai realitātei. Šo kārtību regulē Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Patlaban ne viens, ne otrs no minētajiem likumiem netiek pārskatīts.
Opozīcijā esošais Valainis to izmantoja kā argumentu pašreizējās ATR kritikai: "Te ir tikai un vienīgi kartes pārzīmēšana, nekas cits šajā reformā nav, nekāda pašvaldību finanšu izlīdzināšana, nekas, absolūti. Es varu šodien parunāt par republikas pilsētām, kā tiks organizēts sabiedriskais transports. Kāds var atbildēt? Nulle atbildes!"
Arī valdošās koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) atzina, ka "viennozīmīgi būtu bijis labāk, ja ministrija būtu atnesusi uzreiz visus likumus", tomēr teica, ka koalīcijā esot vienošanās attiecīgos likumus grozīt līdz 2021. gadam. "Turēsim pie vārda ministriju, nekas jau cits neatliek," pauda politiķis.
Tikmēr par ATR atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka Finanšu ministrija plāno pārskatīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu pēc ATR pieņemšanas. "Šeit jau ir jāskatās, uzsākot reformas procesu mēs nevaram zināt - jo kā jau šeit izskanēja, parlamentu veido tik partijas, cik viņas ir - un tajā brīdī, kad mēs pieņemsim galīgajā lasījumā karti, mēs arī daudz skaidrāk varēsim noteikt, kādiem šiem te pašvaldību izlīdzināšanas kritērijiem būtu jābūt," norādīja Plešs.
Savukārt par iespējamajām izmaiņām likumā "Par pašvaldībām" Plešs apgalvoja, ka Ministru kabinetā tādas varētu tikt iesniegtas pēc 1. aprīļa.
Jāpiebilst, ka debates par šiem jautājumiem turpinājās arī ceturtdien Saeimā. Plešs tajā norādīja, ka pēc ATR noslēgšanās tikšot pieņemts jauns likums par administratīvajiem reģioniem jeb tā sauktajām otrā līmeņa pašvaldībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) esot uzdots līdz 1. aprīlim apkopot informāciju par to, kādas funkcijas reģioniem uzticēt un līdz 10.septembrim izstrādāt atbilstošu koncepciju. Attiecīgais likumprojekts Saeimā tikšot iesniegts šogad.
Tiesa gan jāpiebilst, ka pēc šāda modeļa likumdevējs centās darboties jau veicot iepriekšējo ATR 2009. gadā. Tolaik, pieņemot pašreizējo novadu karti, likumā tika ierakstīts, ka līdz 2013. gadam ar atsevišķu likumu ir jāievieš arī otrā līmeņa pašvaldības, kas tiktu sauktas par apriņķiem. Tas tā arī nenotika.
Asas debates izcēlās arī par plāniem izslēgt no likuma punktu, kurā bija atsevišķi uzskaitīti Pierīgas novadi. Debatējot par tiem Plešs paziņoja, ka VARAM komisijā esot atzīmējusi, ka "Pierīgas novadu problemātika tiks risināta likumā par Pierīgas pašvaldību sadarbību", tādējādi izsaucot Saeimas opozīcijas neizpratni. "Jūs tikko komisijas vārdā pateicāt "Pierīgas sadarbības likums". Kas tas par zvēru? Kurā vietā mēs komisijā par kaut ko tamlīdzīgu? Par priekšlikumu bija stāsts, ne jau par Pierīgas sadarbības kaut kādu jaunu likumu. Ko jūs te tagad maldināt Saeimu?" sašutis bija Valainis.
Jāpiebilst, ka līdz šim publiskajā telpā tiešām nav atrodamas ziņas par plāniem veidot jaunu Pierīgas sadarbības likumu. VARAM gan ir izstrādājusi koncepciju izmaiņām likumā "Par pašvaldībām", kas citstarp paredz arī atsevišķas Rīgai veltītas nodaļas iekļaušanu likumā. Tādēļ "Delfi" atkārtoti sazinājās ar Plešu un viņš atkārtoti apsriprināja, ka tik tiešām esot plānots rakstīt atsevišķu "Pierīgas likumu".
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
