Mediķi saņemšot miljoniem masku un respiratoru, citās jomās izlīdzas dažādi, jākoordinē VUGD  (94)

Pirmā lielā aizsarglīdzekļu krava ar 900 tūkstošiem sejas masku un 80 tūkstošiem respiratoru, kas paredzēti ārstniecības iestāžu vajadzībām, Latvijā tika nogādāta naktī no 28. uz 29. martu, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. Tuvākajās nedēļās plānots piegādāt vēl vairākus miljonus masku un respiratoru, piektdien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP): “Naktī no svētdienas uz pirmdienu mēs gaidām nākamo piegādi ar 500 000 maskām, 200 000 respiratoru. 30.-31. marts – 140 000 maskas, 20 000 respiratoru.” Tāpat divreiz pa divu miljonu masku, kā arī 800 000 respiratoru piegādes plānotas arī 2. un 3. aprīlī, taču Viņķele neizslēdz, ka kāda no nākamnedēļ plānotajām piegādēm var arī izkrist. Ar kādu būvniecības preču tirgotāju, kuru ministre gan nenosauca, notiekot sarunas par ievērojama apjoma aizsargbriļļu, masku un respiratoru piegādi. Šajās sarunās iesaistīts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) esot sagādājis arī nepieciešamos aizsargtērpus – kombinezonus.

Ministru kabinets 3.martā lēma piešķirt papildus finansējumu, lai iegādātos dažādus iepriekš minētos un citus aizsarglīdzekļus, tostarp desmitiem tūkstošu vienreizējās lietošanas cimdu, gan tiešajos, gan Eiropas Savienības iepirkumos, valsts materiālo rezervju papildināšanai un NMPD vajadzībām. Viņķele intervijā nenoliedza, ka aizsarglīdzekļu sagādāšana šobrīd ir apgrūtināta: “Nav diemžēl šobrīd pasaulē vienas vietas, kur var aiziet ar savu naudu, pasūtīt visu apjomu un saņemt.”

NMPD atbildē uz “Delfi” jautājumiem par to, kā veicies ar aizsargtērpu, bahilu, cimdu, vienreiz lietojamo halātu un medikamentu iegādēm valsts materiālajām rezervēm norādīja, ka individuālie aizsardzības līdzekļi un zāles jau piegādāti 80% apmērā no plānotā apjoma un atlikušās piegādes plānotas aprīļa pirmajā pusē. “Preču apjoms ir ierobežotas pieejamības informācija” teikts NMPD atbildē. Pēc tās saņemšanas “Delfi” nosūtīja lūgumu precizēt, cik un kādi aizsarglīdzekļi jau ir piegādāti un vai iegādāti 80% no kopējā apjoma, kam jābūt valsts materiālajās rezervēs vai 80% no papildu iepirkuma, kuru valdība apstiprināja šā gada 3. martā. Savukārt 28. februārī izsludinātajā Eiropas kopējā iepirkumā, kurā Latviju pārstāv Nacionālais veselības dienests, neviens pretendents nav pieteicies piegādāt aizsargbrilles un elpceļu aizsardzības līdzekļus, šī iepirkuma ietvaros šobrīd tiek plānots iegādāties roku un ķermeņa aizsardzības līdzekļus. Līgumu plānots parakstīt vēl šomēnes, bet NMPD savā atbildē nav precizējis sīkāk, par kādu līdzekļu apjomu ir runa.

Epidēmijas uzliesmojuma laikā vietējie tekstilražotāji pārorientējas uz aizsargmasku ražošanu. “Olainfarm” ietilpstošais uzņēmums “Tonus Elast” jau piegādājis četrarpus tūkstošus aizsargmasku Liepājas pašvaldībai, kas tās izsniedz pašvaldības policistiem, sociālajiem darbiniekiem, dežūrrežīmā strādājošo bērnudārzu darbiniekiem. Masku ražošanai pievērsušies arī vairāki Liepājas tekstiluzņēmumi, kas līdz šim specializējās veļas ražošanā. Šīs maskas varēs iegādāties arī pilsētas iedzīvotāji. Vienlaikus gan uzsvērts, ka šīs maskas nav sertificētas, medicīnas iestādēs lietot tās nevar, taču iedzīvotāji tās var izmantot kā individuālu aizsardzības līdzekli. Līdzīgi rīkojusies Ventspils pašvaldība, kas vietējiem tekstiluzņēmumiem pasūtījusi 40 tūkstošus vairākkārt lietojamu aizsargmasku. Aptuveni 2000 no tām jau piegādātas.

Aizsargmasku ražošanai gatavs pievērsties arī veļas ražotājs “New Rosme”. Tā vadītājs Edgars Štelmahers “Delfi” stāsta, ka ar masku paraugiem iepazīstinājis gan veselības ministri Ilzi Viņķeli, gan aizsardzības ministru Arti Pabriku, taču amatpersonas interesi par šo piedāvājumu nav izrādījušas. “Maskas ir vairākkārt lietojamas, tās var mazgāt 90 grādu temperatūrā, sterilizēt autoklāvā. Sertifikācija šobrīd nav iespējama tīri fiziski – eksperti no ārvalstīm, kas parasti ierodas uz šo sertifikācijas procesu taču šobrīd nemaz nevar ierasties,” stāsta Štelmahers.
Veselības ministrijā uzsver, ka izmantošanai veselības aprūpes iestādēs, kur strādājošajiem mediķiem ir paaugstināts inficēšanās risks, ir vajadzīgas sertificētas aizsargmaskas – tās tiek klasificētas kā medicīnas ierīces. “Maskas ir klasificējamas kā medicīniska ierīce gadījumos, kad ražotājs ir noteicis to lietošanas nolūku veselības aprūpes darbiniekiem, piemēram, ķirurgiem operācijas laikā, kad maska pilda aizsargbarjeras funkciju pacienta aizsardzībai, bloķējot liela izmēra daļiņu pilienu, šļakatu vai aerosolu, kas var saturēt mikrobus, pārnesi no ķirurga uz pacientu vai otrādi,” norāda Veselības ministrija.

Maskām, kas klasificētas kā individuālās aizsardzības līdzekļi, jābūt vismaz testēšanas pārskatiem, kas apliecina to atbilstību standartu prasībām. Tiesa gan, Veselības ministrija arī uzsver, ka pirms divām nedēļām Eiropas Komisija saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu rekomendējusi uz aizsarglīdzekļu sertifikāciju raudzīties pielaidīgāk: “Tas nozīmē, ka, ja ražotājs vēl nav pabeidzis atbilstības novērtēšanas procedūru, bet ir pierādījis, ka izstrādājums atbilst vispārējām drošības prasībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varēs ļaut individuālos aizsardzības līdzekļus laist tirgū ārkārtas situācijās.”

Veselības ministrijas pārziņā ir aizsarglīdzekļu sagādāšana veselības aprūpes iestādēm, to skaitā reģionālajām slimnīcām un privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr publiskā informācija liecina, ka, negaidot, kad uz Latviju tiks atvestas Veselības ministrijas iegādātās aizsargmaskas, daļa ārstniecības iestāžu jau ķērušās pie to sarūpēšanas pašu spēkiem. Aģentūra LETA 25. martā ziņoja, ka Daugavpils slimnīcā masku trūkums vēl nav piedzīvots, taču jau izmēģināts, vai vajadzības gadījumā slimnīca spēs pati sevi apgādāt ar maskām. Tās šūtas no desmit kārtās saliktas marles.

Savukārt būvkompānija “LNK” šonedēļ paziņoja, ka dāvinās 75 tūkstošus masku Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS). Kad “Delfi” sazinājās ar uzņēmumu, lai noskaidrotu, kā tam izdevies nopirkt tik ļoti pieprasītās aizsargmaskas, “LNK” pārstāve Inga Domka paskaidroja, ka piegādātāju, kas tuvākajās nedēļās piegādās slimnīcai maskas, sameklējusi pati BKUS, taču par tām samaksās “LNK”.

Par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi citiem resoriem, piemēram, sociālajiem darbiniekiem, policistiem un robežsargiem jārūpējas VUGD, piektdien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. “Tas, kas ir visur citur – tas ir VUGD pārraudzībā, viņi strādā ar vietējiem ražotājiem un tā tālāk,” viņa teica.

Ar jautājumiem, vai jau apkopota informācija par aizsardzības, iekšlietu, izglītības un citiem resoriem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī par to, kādas vajadzības šie resori ir pieteikuši, “Delfi” piektdien vērsās VUGD. Atbilde pēc būtības šobrīd nav saņemta, VUGD pārstāve Agrita Vītola atbildēja, ka jautājumi ir nosūtīti izskatīšanai Civilās aizsardzības pārvaldē.

Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas izvairīgās atbildēs uz “Delfi” jautājumiem neatklāja, cik lieli ir šo resoru rīcībā esošie individuālās aizsardzības līdzekļu krājumi un cik ilgam laikam ar tiem pietiks. Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins norādīja: “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ikdienas vajadzībām šobrīd ir pieejami dažāda līmeņa individuālie aizsarglīdzekļi - aizsargtērpi, sejas maskas, respiratori, aizsargbrilles, cimdi, kā arī dezinfekcijas līdzekļi, kas, var tikt izmatoti bruņoto spēku vajadzībām dažādās ārējā apdraudējuma situācijās, tajā skaitā, tie paredzēti aizsardzībai bīstamu infekcijas slimību gadījumā, tostarp arī aizdomu gadījumos par saslimšanu ar jauno vīrusu Covid-19.” No viņa atbildes izriet, ka patlaban NBS respiratorus neizmanto. Tāpat Galkins apliecināja: “Pašlaik tiek īstenoti plāni krājumu palielināšanai, jo skaidrs, ka krīzes saasinājuma gadījumā un tai ieilgstot, aizsardzības nozares krājumi nebūs pietiekami.” Pēc viņa paustā, sarunas par aizsargmasku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu piegādi notiek ar vietējiem ražotājiem.

Tikmēr Iekšlietu ministrija jau atradusi iespēju sagādāt saviem darbiniekiem dezinfekcijas līdzekļus – tie tiks izgatavoti no konfiscētā spirta. “Iekšlietu nozarē pagaidām netiek veikti īpaši pasākumi valsts materiālo rezervju papildināšanai, bet tiek veiktas iegādes, lai operatīvi nodrošinātu iekšlietu dienestus ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem,” “Delfi” norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.

Jāpiebilst, ka paaugstināts pieprasījums pēc individuālajiem aizsarglīdzekļiem patlaban valda arī privātajā sektorā. Daļēji tas saistīts arī ar valsts izvirzītajām prasībām. Piemēram, Satiksmes ministrija šonedēļ izdeva vadlīnijas, kas noteic, ka darba devējiem jānodrošina autobusu un kravas automašīnu vadītāji ar vienreiz lietojamām sejas aizsargmaskām, savukārt šoferiem, uzturoties ārpus kabīnes, tās obligāti jālieto.