VUGD: masku un respiratoru sadalījums, un prioritātes ar veselības aprūpi nesaistītām nozarēm ir noslēpums  (107)

Jau 17.martā šajā grupā, ko vada VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, tika uzdots visām ministrijām apkopot informāciju par nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un iesniegt Veselības ministrijas valsts sekretārei, “lai nodrošinātu to tālāku iegādi” – tā lasāms grupas sēdes protokolā. Nedēļu vēlāk grupas darba kārtībā iekļauts punkts “Par individuālo aizsardzības līdzekļu koordinētu iegādi un izdali”.

Veselības ministre Ilze Viņķele intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” 27.martā paziņoja, ka ir mainīta viņas vadītās ministrijas koordinējošā loma un informāciju par citu nozaru vajadzībām apkopo VUGD, nošķirot “medicīnisko no civilā”.

Pagājušajā nedēļā, pēc šīs intervijas, “Delfi” vērsās VUGD ar jautājumu, vai dienests ir apkopojis informāciju par individuālo aizsardzības līdzekļu nepieciešamo apjomu dažādās institūcijās, kuras, atšķirībā no ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm, ar aizsardzības līdzekļiem neapgādās Veselības ministrija. Trešdien, 1.aprīlī saņemtajā atbildē VUGD pārstāve raksta, ka VUGD “sadarbībā ar Veselības ministrijas Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ir apkopojis (pašlaik identificētas 13 prioritāšu grupas) sarakstu par nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem”. VUGD apgalvo, ka valsts un pašvaldību institūcijas ir norādījušas tām kontēti nepieciešamo aizsarglīdzekļu apjomus un “provizoriski katru nedēļu būtu nepieciešams ~ 300’000-400’000 maskas vai respiratori”, un apjoms tikšot regulāri precizēts, pamatojoties uz medicīnas jomu speciālistu ieteikumiem.
Tomēr uz papildjautājumiem – precizēt prioritāšu grupas un cik daudz no 300-400 tūkstošiem ir aizsargmaskas un cik respiratori - VUGD neatbildēja kā iemeslu minot to, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

“Delfi” jau vēstījis, ka aizsargmasku un respiratoru trūkums draudēja arī veselības aprūpes iestādēm, kurās strādājošajiem mediķiem ir paaugstināts risks inficēties ar bīstamo koronavīrusu. Tomēr naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijā no Ķīnas tika ievesta krava ar 900 tūkstošiem aizsargmasku un 80 tūkstošiem respiratoru. Vēl vairākus miljonus aizsargmasku un respiratoru tieši mediķu vajadzībām Latvijā plānots nogādāt šīs nedēļas laikā. “Tas, kas ir visur citur – tas ir VUGD pārraudzībā, viņi strādā ar vietējiem ražotājiem un tā tālāk,” intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele.

Tā kā VUGD neatklāj, kas ir iekļauts prioritāšu sarakstā, publiski nav zināms, kuras valsts un pašvaldību institūcijas ir pieteikušas dienestam savas vajadzības. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis “Delfi” teica, ka VUGD nav vērsusies asociācijā ar lūgumu pēc informācijas par lielajām pašvaldībām nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem. Pēc viņa teiktā, teju visas lielās pilsētas – Liepāja, Ventspils, Jēkabpils, Valmiera, Jelgava – aizsargmasku deficītu risina pašas saviem spēkiem, tas ir, vienojoties ar vietējiem tekstiluzņēmumiem, ka tie saražos vietējiem pašvaldības policistiem, sociālajiem darbiniekiem un citu ar klientiem saskarsmē esošiem speciālistiem vajadzīgās maskas. “Cik man zināms, ar lielajām pilsētām valsts par šo nav runājusi, un visi to ir uztvēruši tā, ka jāparūpējas par sevi pašiem,” norādīja Valainis.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pats pagājušajā nedēļā tika iekļauts Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā, “Delfi” atzina, ka nezina, vai VUGD apkopotajā prioritāšu sarakstā iekļautas arī pašvaldības. Tāpat viņš nezināja, vai aprēķinos par 300-400 tūkstošiem aizsargmasku un respiratoru, ir iekļautas kādu konkrētu pašvaldību pieteiktās vajadzības. “Fakts ir tāds, ka šobrīd gan lielas, gan mazas pašvaldības pašas cenšas sarūpēt maskas un dezinfekcijas līdzekļus,” viņš teica.

Kaminskis stāsta, ka koordinācijas grupā esot diskutēts par to, kam visvairāk nepieciešami individuālie aizsarglīdzekļi, un vienošanās bijusi, ka aizsargmaskas un respiratori pirmkārt nepieciešami ārstniecības iestāžu personālam. “Viņi tomēr strādā ar tiem inficētajiem cilvēkiem, ir frontes pirmajās līnijās,” norādīja LPS priekšsēdētājs. Viņam gan vēl neesot zināms, cik daudz no aizvadītās nedēļas nogalē ievestajām aizsargmaskām un respiratoriem nogādātas pašvaldību veselības aprūpes iestādēs.

VUGD, kam uzticēta koordinācijas grupas vadīšana, informāciju par Covid-19 krīzes ierobežošanai paveikto sniedz visai skopi. Aizpagājušajā nedēļā uz portāla “Delfi” jautājumu, vai par koordinācijas nodrošināšanu atbildīgajam dienestam ir zināms precīzs Covid-19 pacientu kontaktpersonu skaits un tas, cik daudzām personām ir jāievēro pašizolācijas režīms, atbildēja, ka par to jāinteresējas Slimību kontroles un profilakses centrā un Valsts policijā.

Trešdien “Delfi” vērsās vēl vienā Iekšlietu ministrijas resorā – Valsts robežsardzē – ar lūgumu informēt par to, cik daudz cilvēku Valsts robežsardze ir anketējusi, ierodoties Latvijā. Lūdzām sniegt informāciju arī par šo cilvēku ierašanās veidu, kopējo skaitu un skaitu pa dienām. Līdz trešdienas darbadienas beigām atbildes nav saņemtas. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV.LV) trešdienas vakarā LTV raidījumā "Tieša runa" nosauca vien kopējo anketēto cilvēku skaitu - tas pārsniedz 16 tūkstošus.

Par Valsts policijas, VUGD un Valsts robežsardzes darbu politiski atbildīgajam iekšlietu ministram Ģirģenam uzaicinājums tiešraides intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” iztirzāt iekšlietu resora darbu Covid-19 krīzes laikā, tika izteikts otrdien, 31. martā. Trešdien ministra padomniece Beāta Jonīte “Delfi” informēja, ka ministra aizņemtības dēļ viņš interviju varēs sniegt ne ātrāk kā pēc nedēļas – nākamajā trešdienā.