'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Pilns ieraksts

Ģirģens norādīja, ka ņemot vērā ierobežotos resursus, uzskata, ka Latvijas iekšlietu sistēmas darbs ārkārtas režīma kontrolē vērtējams kā ļoti labs – .

No Covid-19 skartajām teritorijām uz Latviju atlidojušo cilvēku anketēšana Rīgas lidostā notika jau pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, tomēr laikā pirms 16. marta anketēti vien 750 cilvēki. Ģirģens skaidroja, ka tas neesot normāli, un vainoja kopējo civilās aizsardzības plānu trūkumu epidēmiju gadījumiem – .

Publiskajā telpā izskanējusi kritika par to, kādēļ atlidojušajiem mājās ļāva braukt pašiem, nevis organizēja tam īpašu transportu. Ģirģens norādīja, ka epidemiologi ieteikuši nekoncentrēt šos cilvēkus cieši kopā – .

Audiopaziņojumi par sociālās distances ievērošanu veikalos skan jau no 18. marta, tikmēr policija ar skaļruņiem šādus paziņojumus skandina kopš marta beigām. Ģirģens skaidroja, ka pasaules praksē uzsvars tiekot likts uz cilvēku pašdisciplīnu un situācijai pasliktinoties tiek pieņemti jauni pasākumi – .

Jautāts par digitālās kontroles rīku, pie kura šobrīd strādājot iekšlietu ministrija, Ģirģens norādīja, ka no mobilo sakaru operatoriem tiekot saņemtas ziņas par vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, un uz tām attiecīgi tiek sūtītas policijas ekipāžas preventīvai kontrolei – un 35:43.

Jautāts kādēļ Valsts robežsardze Valsts policijai Latvijā iebraukušo personu aizpildītās anketas sāka nodot tikai 25. martā nevis jau no 17. marta, Ģirģens apgalvoja, ka tā neesot novēlošanās, jo pirmām kārtām robežsardze šīs anketas sūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram – .

Ierobežojumu kontrolē esot iesaistīti 1700 policisti. Ģirģens norādīja, ka vēlējies iesaistīt arī pašvaldību sociālos darbiniekus, bet šī ideja noraidīta, pamatojoties uz privātuma aizsardzību – .

Par Bulgārijas pilsoņiem, kurus aizdomu par Covid-19 dēļ neielaida Lietuvā, Ģirģens norādīja, ka mūsu kaimiņvalstij par to draud sankcijas no Eiropas Savienības puses, jo Eiropas pilsoņu kustību pa iekšējām robežām traucēt nedrīkstot – .

Jautāts, vai ir ierosināts arī kāds kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19, Ģirģens norādīja, ka viņa rīcībā ir informācija tikai par pret bēdīgi slaveno "klikšķu biznesmeni" Niku Endziņu ierosināto lietu, bet Valsts drošības dienests monitorē situāciju. Viņš gan piebilda, ka šajā ziņā Latvijas likumdošana joprojām ir nepilnīga – .

Jautāts vai netiek izmeklēta arī viltus dezinfekcijas līdzekļu tirgošana, kiberkrāpšanu vai citu ar Covid-19 saistītu noziegumu pastrādāšana, Ģirģens norādīja, ka ar to nodarbojas Ekonomikas policija, bet nemācēja pateikt vai kādi kriminālproesi par to ir ierosināti – .

Iekšlietu ministrs atzina, ka, neraugoties uz to, ka par dažādiem ārkārtas situācijas pārkāpumiem sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un uzsākto resorisko pārbaužu skaits ar katru dienu pieaug, viņam nav pilnīgas informācijas, par kādiem tieši pārkāpumiem šie protokoli sastādīti. Ģirģens gan zināja teikt, ka Valsts policija šobrīd galvenokārt pievērš uzmanību tieši ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu neievērošanai – .

Ģirģens arī atklāja, ka Valsts policija šobrīd nav īpaši pievērsusi uzmanību tam, vai darba devēji nodrošina savus darbiniekus, piemēram, tālbraucējus šoferus ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem. Ministrs pieļāva, ka šajā jomā ir daudz pārkāpumu – .

Iekšlietu ministrs neslēpa, ka līdz šim noteiktais maksimālais sods par ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu pārkāpumiem bijis pārāk mazs. "Ir cilvēki, kas uzskata – nu, kas tas ir, 350 eiro," sacīja Ģirģens – .

Ģirģenam nācās skaidrot, cik reāli būtu Latvijā ieviest "totālo karantīnu" – .

Tāpat iekšlietu ministrs sūrojās par to, cik sarežģīts process ir izrādījusies iekšlietu resora apgāde ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem. Viņš gan atteicās atklāt, cik lieli Covid-19 krīzes sākumā bijuši resora rīcībā esošie aizsarglīdzekļu krājumi, taču atzina to, šie krājumi bijuši nepietiekami. Līdz šim iekšlietu dienestu apgādei ar aizsardzības līdzekļiem jau iztērēti 86 tūkstoši eiro – .