Pēc robežu slēgšanas notikuši 123 repatriācijas reisi pa gaisu, jūru un zemi; vairākus atteica  (59)

Vislielākais pasažieru skaits – aptuveni 2300 Latvijā nogādāts ar lidmašīnām. No valsts izlidojuši 500 pasažieru. Savukārt, izmantojot prāmju satiksmi no Vācijas un Zviedrijas, ir atgriezušies 1139 un izceļojuši 65 pasažieri. Izmantojot autobusus, Latvijā atgriezušies 129 valstspiederīgie, savukārt no Latvijas izbraukuši vai tranzītā Latvijas teritoriju šķērsojuši vairāk nekā 480 Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Izraēlas un Somijas valstspiederīgie. Izmantojot dzelzceļu, Latvijā no Kijevas atgriezušies 18 pasažieri, savukārt uz Kijevu devušies 350 pasažieru.

Kopumā kopš 17. marta satiksmes ministra atļaujas ir saņēmuši 93 avio, 19 autobusu, 9 prāmju un 2 vilcienu reisi. Ministrija uzsver, ka ieceļojošajiem pasažieriem tiek nodrošināta iespēja konsultēties ar mediķiem, bet katra reisa rīkošana tiek individuāli izvērtēta un saskaņota gan ar mediķiem, gan Valsts policiju un robežsardzi.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas interneta vietnē pieejamo informāciju, visvairāk avioreisu nodrošinājusi nacionālā aviokompānija airBaltic, bet kopumā atļaujas izsniegtas aptuveni 20 aviokompānijām, tostarp Aeroflot, Norwegian Airlines Turkish Airlines, SmartLynx Airlines, Aeoroflot, Wizzair, Pobeda. Starp repatriācijas reisu mērķiem ir Zviedrija, Vācija, Lielbritānija, Nīderlande, Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Spānija, kā arī tālāki galamērķi - Apvienotie arābu emirāti, Turcija, Armēnija un citas valstis. Kopā notikuši 87 komercreisi kā arī 36 privātie un tranzīta reisi. Privātos reisus īstenojušas vairākas citas aviokompānijas, tostarp - Sirius Aero un Panavic no Maskavas, Air Hamburg un Air Charter X no Londonas, Nicas, Frankfurtes un Maskavas, Silesia Air no Amsterdamas un Ķelnes, Air X Charter no Malagas, Vista Jet no Londonas.

Lūgta precizēt, cik gadījumos ministrija atteikusi atļauju rīkot repatriācijas reisus satiksmes ministra padomniece Ilze Salna "Delfi" konkrētu skaitli nosaukt atteicās, vien norādīja, ka, sekojot epidemiologu ieteikumiem, repatriācijas reisu rīkošana šobrīd ir apturēta, bet, ja būs nepieciešamība, tad iespējams kādi papildu reisi tiks organizēti. Izskatot pieteikumus tiek vērtēts, cik akūta ir nepieciešamība reisu rīkot kā arī tas, vai iespējami citi risinājumi, jo prioritāte ir, lai atbraukšana noritētu pēc iespējas drošāk.

"Delfi" lūdza ministrijai precizēt arī, cik no repatriācijas reisu pasažieriem bijuši Latvijas valstspiederīgie, un cik mūsu valsti šķērsojuši tranzītā, bet ministrija atzina, ka šādi dati tai ir tikai par repatriantiem, kuri braukuši ar autobusiem. Tāpat netiek izdalīts, cik pasažieru Latvijā ieradies ar repatriācijas komercreisiem un cik ar privāto aviotransportu.

Savukārt atļaujas izbraukt no Latvijas Republikas teritorijas tiek izsniegtas arī pārvadātājiem, kas uz ārvalstīm nogādā Latvijas uzņēmumu darbiniekus komandējumā. Uzņēmumi saņem LIAA izsniegtas atļaujas par nepieciešamu un pamatotu darba spēka migrāciju un ir apņēmušies, ka pēc atgriešanās uzņēmuma darbiniekiem tiks veiktas analīzes, ko apmaksās uzņēmums, kā arī minētie darbinieki ievēros 14 dienu pašizolēšanos.

Tikmēr Ārlietu ministrijā (ĀM) "Delfi" norādīja, ka šobrīd Konsulārais departaments sniedz palīdzību vēl 259 Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē, kurus ārkārtas stāvoklis pārsteidzis ārzemēs un kuri pauduši vēlmi atgriezties Latvijā. Daļas no šo repatriantu nokļūšanai Latvijā varētu tikt rīkots vēl kāds repatriācijas reiss, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Daļa ar ĀM palīdzību varētu Latvijā atgriezties pašu spēkiem caur kādu no vēl joprojām pieejamajiem tranzīta punktiem kā Tallinas lidosta, Helsinki, Minska u.c. Savukārt vēl daļa ir tādi, kuri iestrēguši vietās, no kurām atgriešanās ir krietni sarežģītāka, jo tajās nenotiek starptautiska pasažieru aviosatiksme, piemēram, Jaunzēlande. Pēc ĀM rīcībā esošās informācijas, ārpus Eiropas atrodas mazāk nekā puse no minētajām 259 personām.

Vēl daļa ārzemēs esošo tautiešu esot izlēmuši šobrīd palikt pašreizējā atrašanās vietā. Starp viņiem ir arī tādi, kuri ārzemēs dzīvo jau ilgstoši, bet, sākoties Covid-19 krīzei, bija izrādījuši interesi par iespējām atgriezties Latvijā. Šo cilvēku skaits, kuri ārvalstīs dzīvo ilgstoši vai ieradušies tur peļņā pirms pandēmijas, ir mērāms simtos, norāda ĀM.

Tikmēr Valsts robežsardze, kura kopš 16. marta anketē visas Latvijas robežu šķērsojošās personas, ne tikai repatriācijas reisu pasažierus, bet arī kravas auto šoferus un privāto automašīnu pasažierus, "Delfi" norādīja, ka kopējais kopš 16. marta šādi anketēto personu skaits līdz 1. aprīlim jau pārsniedza 28 000.