Saņemta vien ceturtdaļa no plānotā masku daudzuma, desmitā daļa no respiratoriem; mediķi spiesti taupīt  (301)

Nepilnu divu nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 apstiprināta jau vairāk nekā 40 mediķiem. Inficētie ir gan Rēzeknes slimnīcas, gan Ogres slimnīcas, gan Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PKUS), gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķu vidū, infekcija skārusi arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centru. Infekcijas dēļ uz laiku tika slēgta PKUS Onkoloģijas klīnika, šajā nedēļas nogalē – arī RAKUS Endokrinoloģijas un Pulmanoloģijas nodaļas. Covid-19 pacienta dēļ kopš piektdienas slēgta arī Ogres slimnīcas Internā nodaļa.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs piektdien īpaši uzsvēra, ka, ņemot vērā paaugstināto inficēšanās risku, mediķiem noteikti ir jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi. Tomēr to piegādes kavējas – Nacionālajā veselības dienestā (NVD) to skaidro ar loģistikas sarežģījumiem.

27. marta intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” veselības ministre Ilze Viņķele stāstīja, ka jau 28.-29. martā Latvijai no Ķīnas tiks piegādāti 900 tūkstoši sejas masku un 80 tūkstoši respiratoru, naktī no 30. martu – 500 000 masku un 200 000 respiratoru, no 30. uz 31. martu – 140 000 masku un 20 000 respiratoru, 2. aprīlī – 2 miljoni masku, bet 3. aprīlī – 2 miljoni masku un 800 000 respiratoru.

Tomēr, kā “Delfi” noskaidroja NVD, kam uzdots gādāt par aizsarglīdzekļu piegāžu nodrošināšanu, plānotais grafiks nav īstenojies – līdz šim Latvijā piegādātas tikai divas masku un respiratoru kravas. Pirmā no tām saņemta pagājušās nedēļas nogalē, naktī no sestdienas uz svētdienu, bet 2. aprīlī saņemta otra krava ar pusmiljonu masku un 30 000 respiratoru. Tādējādi līdz šim Latvijai piegādāta vien aptuveni ceturtā daļa mediķiem tik nepieciešamo masku un desmitā daļa respiratoru.

Tā kā vairākās Eiropas valstīs, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā jau radušās pretenzijas pret Ķīnā ražoto aizsarglīdzekļu kvalitāti, “Delfi” NVD interesējās arī par līdz šim saņemto masku un respiratoru atbilstību kvalitātes prasībām. NVD pārstāve Sintija Gulbe atzīst, ka pašlaik vērojamo paaugstināto pieprasījumu patiešām izmanto arī negodprātīgi darboņi, kas piedāvā nekvalitatīvus produktus ar, iespējams, viltotiem sertifikātiem. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pēc masku un respiratoru saņemšanas ir veikta to kvalitātes pārbaude.

Atšķirībā no Lietuvas, kur dati par katrai konkrētai ārstniecības iestādei piegādāto individuālo aizsarglīdzekļu daudzumu ir publiski pieejama informācija, Latvijā NVD šādu informāciju nepublisko. Uz “Delfi” jautājumu, vai ir iespējams iepazīties ar informāciju par dažādu ārstniecības iestāžu pieprasīto un tām jau piegādāto masku un respiratoru daudzumu, NVD pārstāve Gulbe norādīja, ka šī informācija netiks publiskota, jo paredzēta darba vajadzībām.

Tikmēr sazinoties ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi un Jelgavas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Andri Ķipuru “Delfi” pārliecinājās, ka patlaban mediķiem pieejamais masku un respiratoru daudzums ir ierobežots, tādēļ praksē mediķi spiesti tās taupīt.
Ķipurs atklāja, ka Jelgavas slimnīca šonedēļ saņēmusi 500 respiratorus un 7500 aizsargmaskas, kas ir attiecīgi puse un trešdaļa no slimnīcas pieteiktā nepieciešamā apjoma.

Masku un respiratoru piegādes ģimenes ārstu praksēm turpinājušās visas nedēļas garumā, “Delfi” apliecināja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Veide. “Mums tomēr ir vairāk nekā 1200 ģimenes ārstu, kam ir līgums ar valsti, tāpēc viss notiek ļoti pakāpeniski,” viņa teica.
Ģimenes ārstu prakses, kurās ir viena medicīnas māsa, saņem desmit aizsargmaskas, bet praksēm, kurās strādā divas medmāsas, tiek 15 maskas. Savukārt ārstiem, saskaņā ar Veides teikto, paredzēts viens respirators dienā, tādēļ ar aizsarglīdzekļiem pagaidām jārīkojas taupīgi.
NVD “Delfi” noskaidroja, ka, apgādājot ārstniecības iestādes un mediķus ar aizsarglīdzekļiem, priekšroka šobrīd tiek dota tiem, kam ar NVD noslēgti līgumi par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu. Maksas pakalpojumu sniedzējus ar aizsarglīdzekļiem plānots uzsākt tikai pēc tam, kad ar aizsarglīdzekļiem būs apgādāti tie, kas ir līgumattiecībās ar NVD.

Pārējo individuālo aizsardzības līdzekļu – cimdu, kombinezonu, vienreiz lietojamo halātu, aizsargbriļļu – iepirkumus saskaņā ar valdībā šonedēļ nolemto, būs jāīsteno Aizsardzības ministrijai, konkrēti – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram. Tam uzdots centralizētos iepirkumos sagādāt visu valsts institūciju vajadzībām nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus, turklāt – izveidojot rezervi, ar ko pietiktu vismaz trim mēnešiem.