Ģirģens stāstīja, ka Operatīvās vadības centrs varētu koordinēti vadīt dažādus ar valsts ārējās un civilās aizsardzības nodrošināšanu saistītus pasākumus, tostarp reaģēt uz dažādām katastrofām. Šāda iespēja jau esot tikusi apspriesta. "Jautājums ir, vai pietiks finanšu līdzekļu šādam projektam, jo bez finanšu līdzekļiem to nevar izveidot," sacīja iekšlietu ministrs.
Ģirģens lēš, ka vienota Operatīvās vadības centra izveide un uzturēšana izmaksātu vairākus miljonus eiro – šī nauda būtu nepieciešama gan dienesta telpām, gan ieguldījumiem infrastruktūrai.
Kā piemēru dienestu nespējai sadarboties Ģirģens minēja faktu, ka 2015. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) organizējis mācības, kurās apzināta dienestu gatavība iespējamam Ebolas vīrusa uzliesmojumam Latvijā. Nedz Valsts policija, nedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šajās mācībās nav tikuši iesaistīti. NPMD preses paziņojumu arhīvs liecina, ka šādas mācības patiešām notikušas 2015. gada janvārī. Tajās pārbaudīta NMPD, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra un Slimību profilakses un kontroles centra gatavība situācijai, kad ir aizdomas par Latvijas iedzīvotāja inficēšanos ar Ebolas vīrusu.
No 16. marta starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai vadība ir uzticēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietniekam Mārtiņam Baltmanim. Šī grupa sagatavo priekšlikumus izskatīšanai Krīzes vadības padomē un Ministru kabinetā, tāpat tai ir tiesības dot uzdevumus ministrijām, pašvaldībām un komersantiem. "Šī starpinstitūciju grupa pie Krīzes vadības centra sanāk un parunā, mēs sanākam, parunājam par saviem priekšlikumiem un virzām uz Ministru kabinetu. Tā nav Operatīvais vadības centrs," intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja iekšlietu ministrs Ģirģens.
Visu sarunu ar iekšlietu ministru var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
