Strupišs, kurš patlaban vada Augstākās tiesas Civillietu departamentu, bijis arī Disciplinārtiesas priekšsēdētājs. Viņa pieredze liecinot, ka 98%-99% sūdzību par tiesnešiem ir nepamatotas, bet tieslietu ministri disciplinārlietas pret tiesnešiem mēdz ierosināt arī politisku motīvu vadīti.
Intervijā Strupišs sprieda, ka jauna tiesneša atalgojumam, stājoties amatā, būtu jāsasniedz aptuveni 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas, jo aptuveni šādas algas saņem tie jaunie juristi, kas pēc augstskolas pabeigšanas sāk strādāt privātajā sektorā.
Strupišs arīdzan izklāstīja savu skatījumu uz tiesvedību termiņiem un palepojās, ka kopš stāšanās Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja amatā, spējis panākt, ka lietas tiek izskatītas to ienākšanas kārtībā un vairs neuzkrājas vairāku gadu garumā.
Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no intervijas:
Jautāts par Covid-19 krīzes ietekmi uz tiesu sistēmas darbu ilgtermiņā, Strupišs prognozēja, ka tas atgriezīsies līdzšinējās sliedēs un paskaidroja, kāpēc lietas tomēr jāiztiesā klātienē – 01:22.
Jaunievēlētais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš ilgāku laiku strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, neslēpa savu viedokli par Latvijā ierasto praksi likumu piemērošanā – 05:03.
Tāpat viņš atklāja savus novērojumus par to, vai Latvijas tiesās vēl arvien ir tiesneši, kas tā vietā, lai piemērotu likumus, “izdomā kaut ko paši no sevis”. Strādājot Augstākajā tiesā, viņam esot nācies sastapties ar tiesu spriedumiem, kas raisa dažādas aizdomas – 09:33.
Strupišs arī paskaidroja, kādēļ, vērtējot mediju darbu, atspoguļojot viņa paša iespējamo interešu konfliktu, Ētikas komisija savulaik nāca klajā ar aicinājumu medijiem būt objektīviem – 16:11.
Pētot citu valstu pieredzi, Strupišs secinājis, ka lielākoties arī citur tiesneši tiek sodīti par darba pienākumu nepildīšanu, taču ir bijuši arī gadījumi, kad sods piemērots par elektrošoka pielietošanu apsūdzētā pāraudzināšanā – 20:28.
Strupišs arīdzan atklāja savu viedokli par to, kādas mācības Latvijas tiesu sistēma guvusi pēc skandāla, ko savulaik izraisīja ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa telefonsarunu publiskošana grāmatā “Tiesāšanās kā ķēkis” – 31:01.
Tomēr, viņaprāt, sabiedrības gaidas attiecībā uz tiesnešiem reizumis ir pārspīlēti augstas. “Tādu cilvēku nav,” sprieda Strupišs – 33:55.
Kontekstā ar Latvijai vēl nesen aktuālajiem draudiem iekļūt naudas atmazgātāju valstu “pelēkajā sarakstā”, Strupišs pauda, ka problēma bijusi likumos – 42:13.
Ideāls spriedums ir tāds, kas nav jākomentē. Tā savu aicinājumu strādāt pie spriedumu saprotamības, skaidroja topošais AT priekšsēdētājs – 44:54.
Strupišs neredz pamatu mainīt pašreizējo sistēmu, ka tiesneši tiek amatā apstiprināti uz mūžu – 51:14
Strupišs atzina, ka ģenerālprokurora Ēriku Kalnmeiera godaprātu viņam neesot pamata apšaubīt. Kalnmeiera pilnvaru termiņš šovasar beigsies, un Strupišs ieskicēja, ko gribētu sagaidīt no viņa pēcteča amatā – 52:58.
Viņš atzina, ka tiesas un politiskā ētika mēdz atšķirties, tādēļ nevar komentēt pašreizējā Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) rīcību. Strupišs gan pastāstīja, ko darītu, ja būtu šī politiķa vietā – 01:07:45.
Topošais AT priekšsēdētājs dalījās arī kritiskās pārdomās par valsts rīcību gada sākumā lielu sabiedrības interesi raisījušajā Kristīnes Misānes lietā – 01:08:43.
Viņš prognozēja, ka pašreizējā Covid-19 krīze atstās iespaidu arī uz tiesu noslodzi Latvijā, lietu skaitam pieaugot – 01:11:11.
Intervijas noslēgumā Strupišs dalījās pārdomās par atšķirībām starp taisnīgumu juridiskā un cilvēciskā izpratnē – 01:17:28.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
