Saeimas atbildīgajā komisijā šonedēļ sākās diskusijas par plānoto reformu. Tā paredz noteikt trīs augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus šiem tipiem. Starp kritērijiem ir gan tādi, kas saistīti ar sasniegumiem zinātnē vai mākslā, gan arī minimālais studējošo skaits - 4000 universitātē un 1000 lietišķo zinātņu augstskolā.
Tāpat reforma plāno mainīt augstākās izglītības iestāžu pārvaldības principus, ieviešot tajās padomes, kas būtu atbildīgas par saimnieciskiem jautājumiem, akadēmiskos atstājot senātam. Līdz ar padomju ieviešanu plānots būtiski mainīt līdzšinējo pašpārvaldes orgānu kā senāts un satversmes sapulce, lomas, tostarp rektora ievēlēšanas kārtību.
Plānotās izmaiņas raisījušas asu pretestību - ar vairākiem paziņojumiem nosodot gan pašu reformu, gan tās virzīšanas procesu klajā nākusi Rektoru padome. To kritizējusi arī Latvijas universitāšu asociācija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Studentu apvienība un citas organizācijas. Kritiķi bažījas, ka reforma iedragās augstākās izglītības iestāžu neatkarību un neveicinās izglītības kvalitāti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv