Diskusijas par reformām augstākajā izglītībā bez rezultāta turpinās jau kopš 2004. gada, bet šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto reformu vajag pieņemt, nekavējoties "vēl desmit gadus", diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa to pamatoja ar reformas ieviešanai rezervētu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, un pārliecību, ka nākamais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors jāievēl pēc jaunas kārtības. Reformas oponenti tikmēr aicināja IZM piedāvājumu atmest un izstrādāt no jauna.
IZM izstrādātā augstākās izglītības pārvaldības reforma raisījusi asu kritiku no pašu augstākās izglītības iestāžu puses. Reforma paredz augstākās izglītības iestādes iedalīt trīs tipos, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst tajos ietilpstošajām augstskolām un universitātēm, un paredzot iespēju, ka kritērijiem neatbilstošās izglītības iestādes apvienojas vai tiek slēgtas. Vienlaikus, ministrija piedāvā būtiski mainīt augstskolu pārvaldību, mainot rektora ievēlēšanas kārtību un ieviešot augstskolās padomes ar plašām pilnvarām. Paredzēts, ka padomju locekļu vairākumu izvēlēs atklātā konkursā, nevis no universitātes pārstāvju rindām. Tas savukārt raisījis augstskolu pārstāvju iebildumus, ka tādējādi tiek grauta to autonomija un tās tiek pakļautas politiskās ietekmes riskam.
Reformas kritiķis Latvijas rektoru padomes ģenerālsekretārs Jāni Bernāts diskusijā norādīja, ka neesot pret reformu kā tādu, bet pašreizējais izpildījums esot tik slikts, ka darbu labāk būtu sākt no jauna. "Ja Saeimas Juridiskais birojs pusstundu lasīja lekciju par likumprojektu, manuprāt, 2. lasījumā būs ļoti daudz jāstrādā, lai viņu salabotu. Kā mēs esam oficiāli parakstītā pozīcijā pauduši, mēs to uzskatām par brāķi un vieglāk būtu uzrakstīt alternatīvu likumprojektu," norādīja Bernāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!