Diskusijas par reformām augstākajā izglītībā bez rezultāta turpinās jau kopš 2004. gada, bet šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto reformu vajag pieņemt, nekavējoties "vēl desmit gadus", diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa to pamatoja ar reformas ieviešanai rezervētu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, un pārliecību, ka nākamais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors jāievēl pēc jaunas kārtības. Reformas oponenti tikmēr aicināja IZM piedāvājumu atmest un izstrādāt no jauna.
IZM izstrādātā augstākās izglītības pārvaldības reforma raisījusi asu kritiku no pašu augstākās izglītības iestāžu puses. Reforma paredz augstākās izglītības iestādes iedalīt trīs tipos, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst tajos ietilpstošajām augstskolām un universitātēm, un paredzot iespēju, ka kritērijiem neatbilstošās izglītības iestādes apvienojas vai tiek slēgtas. Vienlaikus, ministrija piedāvā būtiski mainīt augstskolu pārvaldību, mainot rektora ievēlēšanas kārtību un ieviešot augstskolās padomes ar plašām pilnvarām. Paredzēts, ka padomju locekļu vairākumu izvēlēs atklātā konkursā, nevis no universitātes pārstāvju rindām. Tas savukārt raisījis augstskolu pārstāvju iebildumus, ka tādējādi tiek grauta to autonomija un tās tiek pakļautas politiskās ietekmes riskam.
Reformas kritiķis Latvijas rektoru padomes ģenerālsekretārs Jāni Bernāts diskusijā norādīja, ka neesot pret reformu kā tādu, bet pašreizējais izpildījums esot tik slikts, ka darbu labāk būtu sākt no jauna. "Ja Saeimas Juridiskais birojs pusstundu lasīja lekciju par likumprojektu, manuprāt, 2. lasījumā būs ļoti daudz jāstrādā, lai viņu salabotu. Kā mēs esam oficiāli parakstītā pozīcijā pauduši, mēs to uzskatām par brāķi un vieglāk būtu uzrakstīt alternatīvu likumprojektu," norādīja Bernāts.
Šuplinska gan iebilda, ka diskusijas par augstskolu pārvaldību rit jau kopš 2004. gada. "Gatis Krūmiņš bija tas, kas ļoti skaisti salika divas prezentācijas kopā – to, kas ir šobrīd un to, kas bija tajā laikā. Un piedodiet, argumentos un faktos sakrita 80%. Mēs varam vēl diskutēt, mēs varam joprojām neiet detaļās, un pagaidīt vēl desmit gadus," ironizēja ministre.
Viņa nosauca divus iemeslus, kādēļ reformu tieši šobrīd atlikt vairs nedrīkstot: "Tāpēc, ka mums ir Eiropas struktūrfondu finansējums 4,6 miljoni, kas ir domāts tieši padomju ieviešanai, un struktūrfondu periods beidzas, un Covid-19 situācija prasa, ka līdzekļi tiek pārbīdīti uz citiem mērķiem. Un otra – Rīgas Tehniskajai universitātei šobrīd ir rektora vēlēšanas aktuālas, un viņas ir "iepauzējušas" tieši tāpēc, lai skatītos uz jauno (reglējumu – red.)."
Uz precizējumu, vai tas nozīmē, ka likumprojekts "jāforsē", lai RTU rektors tiktu vēlēts pēc jaunās kārtības, Šuplinska atbildēja: "Tieši tā!". Bernāts, gan iebilda, ka tas ir jaunums, un šāds arguments no ministrijas iepriekš dzirdēts neesot.
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), kaut pats skarbi kritizēja IZM sagatavoto likumprojektu, uzsvēra, ka reforma ir nepieciešama, tādēļ, "dodot pienācīgu laiku grozījumu iesniegšanai", darbs jāturpina pie esošā likumprojekta.
Jāatgādina, ka starp IZM un augstskolu pārstāvjiem asas diskusijas izcēlās jau pirms gada, kad ministrija aicināja valdību neapstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā, norādot uz pārkāpumiem viņa ievēlēšanā. Muižnieks to apstrīdēja tiesā un pirmajā tiesas instancē uzvarēja, bet valdība lēma tiesas spriedumu tālāk nepārsūdzēt.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!