Muktupāvela pieļauj, ka izglītības reformai ir slēpti mērķi, Šuplinska – galvenais būs kvalitāte  (130)

Jau ziņots, ka IZM izstrādātā augstākās izglītības pārvaldības reforma raisījusi asu kritiku no pašu augstākās izglītības iestāžu puses. Reforma paredz augstākās izglītības iestādes iedalīt trīs tipos, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst tajos ietilpstošajām augstskolām un universitātēm, un paredzot iespēju, ka kritērijiem neatbilstošās izglītības iestādes apvienojas vai tiek slēgtas. Vienlaikus, ministrija piedāvā būtiski mainīt augstskolu pārvaldību, mainot rektora ievēlēšanas kārtību un ieviešot augstskolās padomes ar plašām pilnvarām. Paredzēts, ka padomju locekļu vairākumu izvēlēs atklātā konkursā, nevis no universitātes pārstāvju rindām. Tas savukārt raisījis augstskolu pārstāvju iebildumus, ka tādējādi tiek grauta to autonomija un tās tiek pakļautas politiskās ietekmes riskam.

Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela diskusijā norādīja, ka nav saprotams pamatojums augstākās izglītības iestāžu iedalījumam tipos, un pieļāva, ka tam var būt arī slēpti mērķi. "Varbūt, ka tas ir finanšu resursu pārdale, kas tiešām arī uztrauc nozari. Lai nebūtu tā, ka finanšu resursi tiktu novirzīti vienam segmentam, un visi pārējie tā kā otršķirīgi," teica rektore.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts izteicās vēl skarbāk: "Ja šobrīd pēc maniem aprēķiniem no 27 augstskolām 15 neizpilda šos kritēriju, kā var nebūt slēpti mērķi? Tas ir vairāk kā puse neizpilda skaitlisko kritēriju."

Pēc diskusijas Bernāts gan "Delfi" precizēja, ka likumprojektā paredzētos kvantitatīvos studentu skaita kritērijus neizpilda trīs no sešām valsts universitātēm un 12 augstskolas un sākotnējā reformas projektā izņēmumi attiecībā uz tām neesot bijuši paredzēti. "Tie visi tapa tikai tāpēc, ka saprata, ka nav to 1000 studentu un arī nevajag. Nevajag baletā vai orķestros pārpilnību," norādīja Bernāts.

Kā pārliecinājās "Delfi" šobrīd Saeimas interneta vietnē izlasāmais likumprojekta teksts tik tiešām paredz, ka studentu skaita kritērijs nebūs attiecināms uz vismaz astoņām augstskolām. Tās ir mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija. Tāpat izņēmumi likumprojekta tekstā iekļauti attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, Rīgas Ekonomikas augstskolu, Rīgas Juridisko augstskolu, Latvijas Kristīgo akadēmiju un "Lutera akadēmiju".

Tomēr arī ņemot vērā šos izņēmumus secināms, ka kvantitatīvajam studentu skaita kritērijam varētu neatbilst trīs universitātes un četras augstskolas. Tās ir Liepājas Universitāte, Daugavpils universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ventspils augstskola, Latvijas Jūras akadēmija, Vidzemes augstskola kā arī Rīgas Aeronavigācijas institūts. Precīzi dati par studējošo skaitu IZM interneta vietnē gan pieejami tikai par 2018./2019. mācību gadu, turklāt likumprojekts paredz, ka pēc reformas pieņemšanas augstskolām un universitātēm būs trīs gadu pārejas periods kritēriju izpildei. Likumprojekts gan paredz arī to, ka, neizpildot kritērijus, var lemt par izglītības iestādes izslēgšanu no Augstskolu reģistra, kas faktiski nozīmē tās darbības apturēšanu.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska gan diskusijā pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka kritiķu bažas ir sadzirdētas un ņemtas vērā. Turklāt likumprojektā noteikts, ka studentu skaita kritērijs būs otršķirīgs un netiks ņemts vērā, ja augstskola spēs izpildīt kvalitatīvo kritēriju, tas ir, būs guvusi labu starptautisko novērtējumu par savu zinātnisko darbību. "Nozare tagad ļoti uztraucas, ka šis zinātniskās kvalitātes kritērijs tiks attiecināts uz iepriekšējo darbības laiku, bet pārejas laiks ir trīs gadi. Otra lieta, ja viss ir bijis tik labā kārtībā, tad uztraukumam absolūti nav pamata," viņa aizrādīja.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.