Iespējams, ir slēpti mērķi, kādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) augstākās izglītības iestādes turpmāk grib iedalīt trīs tipos – tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā par augstākās izglītības reformu pieļāva Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela. Padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts tikmēr apgalvoja, ka plānotajam studentu skaita kritērijam neatbilst trīs universitātes un 12 augstskolas. Vēlāk viņš gan precizēja, ka tā būtu, ja neņemtu vērā likumā paredzētos dažādos izņēmumus, kuru dēļ reālais šim kritērijam neatbilstošo augstskolu skaits ir mazāks. Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) kritiķu bažas noraidīja, solot, ka galvenais vērtēšanas kritērijs būs kvalitāte, nevis studentu skaits.
Jau ziņots, ka IZM izstrādātā augstākās izglītības pārvaldības reforma raisījusi asu kritiku no pašu augstākās izglītības iestāžu puses. Reforma paredz augstākās izglītības iestādes iedalīt trīs tipos, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst tajos ietilpstošajām augstskolām un universitātēm, un paredzot iespēju, ka kritērijiem neatbilstošās izglītības iestādes apvienojas vai tiek slēgtas. Vienlaikus, ministrija piedāvā būtiski mainīt augstskolu pārvaldību, mainot rektora ievēlēšanas kārtību un ieviešot augstskolās padomes ar plašām pilnvarām. Paredzēts, ka padomju locekļu vairākumu izvēlēs atklātā konkursā, nevis no universitātes pārstāvju rindām. Tas savukārt raisījis augstskolu pārstāvju iebildumus, ka tādējādi tiek grauta to autonomija un tās tiek pakļautas politiskās ietekmes riskam.
Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela diskusijā norādīja, ka nav saprotams pamatojums augstākās izglītības iestāžu iedalījumam tipos, un pieļāva, ka tam var būt arī slēpti mērķi. "Varbūt, ka tas ir finanšu resursu pārdale, kas tiešām arī uztrauc nozari. Lai nebūtu tā, ka finanšu resursi tiktu novirzīti vienam segmentam, un visi pārējie tā kā otršķirīgi," teica rektore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
