Izglītības un zinātnes ministrija starp ziņojumā minētajiem kritērijiem augstskolām vēlējusies iekļaut arī kritēriju, kas noteiktu, ka ārvalstu mācībspēku īpatsvaram ir jāsasniedz 10% no akadēmiskā personāla, taču Nacionālo apvienību pārstāvošo ministru vadīto ministriju iebildumu dēļ šī iecere no ziņojuma svītrota. To “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā par augstākās izglītības reformas piedāvājumu paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Pēc viņas teiktā, pret ieceri palielināt ārvalstu mācībspēku īpatsvaru iebildušas nozaru ministrijas, ko vada tieši Nacionālās apvienības deleģētie ministri, proti, Zemkopības un Kultūras ministrija. “Viņu ieskatā, mēs apdraudam šādā veidā savu akadēmisko personālu. Un, protams, ka klāt nāk arī valodas komponte,” klāstīja Šuplinska.
Tikmēr Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars īsā rakstiskā komentārā “Delfi” norādīja: “Šajā reformā jautājums ir tikai par augstskolu vadību, kur rektoriem un augstskolu padomju locekļiem jāpārzina valsts valoda. Ārvalstu pasniedzējus jau šobrīd augstskolas drīkst pieņemt.”
“Mēs esam par to, ka rektoru vēlējot, tas ir atklāts starptautisks konkurss,” paziņoja Šuplinska, piebilstot, ka uz rektora vietām Latvijas augstskolās varētu pretendēt ārzemnieki, kam sākotnēji nebūtu obligāti prast latviešu valodu. Viņa pauda apņēmību kritēriju, kas paģērēs 10% ārvalstu mācībspēku īpatsvara esamību , iekļaut iecerētajā Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likumā.
“Melnais caurums,” tā, jautāts, vai šāda kritērija neiekļaušana iecerētajos kritērijos, nenozīmē nopietnu “caurumu” kopējā reformā, diskusijā pauda par izglītības jomu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV). Viņaprāt, starptautiski konkursi uz profesoru vietām Latvijas augstskolās veicinātu gan augstākās izglītības attīstību, gan Latvijas pārstāvju citējamību starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos.
Visu diskusiju “Augstskolu reforma – politiska kontrole vai ceļš uz izcilību?” var noskatīties šeit.