Saskaņā ar prokuratūras publisko darba pārskatu pagājušogad reģistrēto ar korupciju saistīto noziegumu skaits Latvjā samazinājies par gandrīz ceturtdaļu, bet, salīdzinot ar, piemēram, 2016. gadu reģistrēto šādu noziegumu skaits samazinājies par vairāk nekā pusi.
Jautāts, kā šāda statistika, viņaprāt, skaidrojama, Stukāns norādīja, ka, pirmkārt, nemitīgi samazinās gan Latvijas iedzīvotāju, gan valsts ierēdņu skaits, līdz ar to arī absolūtajam skaitam viņu pastrādāto noziegumu ir tīri statistiski jākrītas. Otrs būtisks faktors esot valsts pārvaldē strādājošo atalgojums. “Ja mēs skatāmies amatpersonu deklarācijas, nu neizskatās, ka tur būtu slikti tie atalgojumi, līdz ar to samazinās arī tas risks, lai izdarītu noziegumu,” skaidroja potenciālais ģenerālprokurors.
Tāpat viņš norādīja uz preventīvo efektu, ko rada Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu iestāžu rosinātās skaļās izmeklēšanas. Savukārt uz jautājumu, vai nevarētu būt tā, ka ļoti daudzus korumpētos ierēdņus vienkārši nepieķer, Stukāns atbildēja: “Nezinu. Tik daudz – diez vai.”
Par Stukāna apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā Saeima varētu lemt jau pirms Līgosvētkiem. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!