"Man ir tāda intuīcija un pārliecība, ka pašas amatpersonas daudzos gadījumos ir atteikušās un neizdara to, ko pieļāva izdarīt iepriekš," jautāts par pēdējos gados reģistrēto ar korupciju saistīto noziegumu skaita kritumu norādīja tiesnesis un ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Stukāns. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Stukāns skaidroja, ka, viņaprāt, reģistrēto korupcijas noziegumu skaita samazināšanās skaidrojama ar amatpersonu skaita samazināšanos un algu pieaugumu. Iespēju, ka daudzi noziegumi paliek neatklāti Stukāns nepieļāva.

Saskaņā ar prokuratūras publisko darba pārskatu pagājušogad reģistrēto ar korupciju saistīto noziegumu skaits Latvjā samazinājies par gandrīz ceturtdaļu, bet, salīdzinot ar, piemēram, 2016. gadu reģistrēto šādu noziegumu skaits samazinājies par vairāk nekā pusi.

Jautāts, kā šāda statistika, viņaprāt, skaidrojama, Stukāns norādīja, ka, pirmkārt, nemitīgi samazinās gan Latvijas iedzīvotāju, gan valsts ierēdņu skaits, līdz ar to arī absolūtajam skaitam viņu pastrādāto noziegumu ir tīri statistiski jākrītas. Otrs būtisks faktors esot valsts pārvaldē strādājošo atalgojums. “Ja mēs skatāmies amatpersonu deklarācijas, nu neizskatās, ka tur būtu slikti tie atalgojumi, līdz ar to samazinās arī tas risks, lai izdarītu noziegumu,” skaidroja potenciālais ģenerālprokurors.

KorupcijaĢenerālprokuratūratiesiskumsJuris StukānsAtbild Stukāns

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit