Noteikums vai interpretācija? Vaņina neatbilstība LFF amatam netiek pierādīta  (10)

Pirmsvēlēšanu laikā tikai Ģirģens atklājis personas, kuras nolūkojis ģenerālsekretāra un sporta direktora amatiem. Ģenerālsekretāra amatā Iekšlietu ministrs saskata bijušo izlases futbolistu Juri Laizānu, bet par iespējamo sporta direktoru izvēlējies valstsvienības vārtsargu Andri Vaņinu.

Tieši par Vaņina plusiem ministrs dēvē 40 gadus vecā futbolista starptautisko pieredzi, kuras laikā viņš redzējis, kā strādā ārzemju futbola akadēmijas, kā arī ilūkstieša apņēmību izveidot savu vārtsargu skolu.

Ļašenko konkurenta izvirzītos kandidātus nodēvēja par pārāk nepieredzējušiem šādā darbā, kā arī norādīja uz Vaņina formālās kvalifikācijas trūkumu. Proti, vārtsargam nav Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) "Pro" kategorijas trenera licence, kas ir augstākais iespējamais trenera diploms Eiropas valstīs.

"Piekrītu, ka viņam [Vaņinam] ir redzējums, bet viņam diemžēl nav "Pro" licences," noteica Ļašenko. "Pēc Starptautiskā futbola federāciju asociācijas (FIFA) noteikumiem sporta direktoram obligāti jābūt trenera "Pro" licencei. Tas ir obligāts noteikums."

Pašreizējais Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents apgalvoja, ka informāciju par šādu prasību ieguvis no paziņas Portugāles futbola federācijā (FPF), kā arī solīja Ģirģenam nosūtīt šī fakta apliecinošu dokumentu.

Ļašenko un viņa pārstāvji pēc portāla "Delfi" lūgumiem nespēja gan norādīt uz kādu konkrētu UEFA vai FIFA noteikumu vai atsūtīt šo dokumentu. Jautājums par šo tematu tika adresēts arī abām starptautiskajām organizācijām FIFA un UEFA, taču tās vēl nav sniegušas kādu atbildi.

FIFA sagatavota rokasgrāmata valstu federācijām par sporta direktora [angļu valodā "technical director"] nozīmi patiešām uzsver, ka "labam tehniskajam direktoram" ir iegūta starptautiska trenera licence, taču dokuments rakstīts rekomendējošā tonī.

Starptautiskā federācija pozīcijai sagatavojusi arī darba aprakstu, kas tika izsūtīts LFF, kad tā meklēja savu jauno sporta direktoru. Tas paredz ne tikai vairākas īpašas kvalifikācijas, bet arī personīgas spējas, sociālas rakstura īpašības un līdera prasmes. Kā viena no kvalifikācijām minēts "attiecīgajā valstī augstākais iegūstamais trenera diploms", kas Latvijas gadījumā būtu UEFA "Pro" licence.

Tomēr vairāki precedenti mudina domāt, ka tā nav akmenī iekalta prasība. Honkongas Futbola asociācija (HKFA) 2018. gadā izsludināja vakanci sporta direktora amatam, pieļaujot arī pieteikumus no kandidātiem ar UEFA "A" licenci jeb otro augstāko trenera diplomu. 2019. gada janvārī darbā tika pieņemts islandietis Torlakurs Arnasons, kuram tobrīd bija tikai A licence. Speciālists vēl mācījās, lai iegūtu UEFA "Pro" diplomu, liecina HKFA mājaslapa.

Savukārt Norvēģijā tehniskā direktora amatā strādā bijusī valsts sieviešu izlases futboliste Lise Klavenesa, kura pēc futbolistes karjeras Oslo Universitātē ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, bet treneres amatā vispār nav strādājusi.

Uz līdzīgu gadījumu tepat Latvijā norādīja Ģirģens, kurš atgādināja, ka Dainim Kazakevičam, 2012. gadā sākot darbu sporta direktora amatā, vēl nebija "Pro" licences. To speciālists ieguva 2014. gada oktobrī, tolaik ziņoja LFF.

"Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs, kurš astoņus gadus ieņēma LFF sporta direktora amatu, strādāja bez šāda veida licences," izteicās Ģirģens. "Es lasīju dokumentus, un šāda veida punktu neatradām. Sporta direktora loma nav skraidīt ar licenci un trenēt. Viņa doma ir pārskatīt un pārzināt nianses, kā tiek būvēta sistēma, kā arī saikne un starptautiska sadarbība ar akadēmijām. Tur jau tā lieta, ka jūs koncentrējaties uz UEFA licenci, bet tā nav jēgpilna politika."

Ģirģens nevēlējās koncentrēties uz šo formalitāti, tā vietā ieminoties, ka Vaņina dēļ varētu izveidot vēl vienu sporta direktora amatu, ja tas būtu vajadzīgs. Savukārt Ļašenko oponēja, uzsverot FIFA un UEFA sniegto ievērojamo finansiālo atbalstu. Viņu prasību neievērošanu neesot pieļaujama, uzskata LTFA prezidents.

LFF otrdien sporta direktora darbā pieņēma Juriju Andrejevu, ar kuru līgums parakstīts līdz 2021. gada beigām. Ļašenko trešdien organizētā preses konferencē izteicās, ka šāds lēmums nav pareizs, bet "Delfi TV ar Jāni Domburu" vēl neatklāja kādu konkrētu savu kandidātu šai pozīcijai.

"Mēs jau par to runājām starp valdes locekļiem. Pieņēmām lēmumu, ka sagaidīsim vēlēšanās 3. jūlijā, tad gribam sagaidīt katra kandidāta stratēģiju un vīziju. Pēc tam apstiprināsim atbilstošo kandidātu," par plāniem savas uzvaras gadījumā izteicās Ļašenko.

Pilnu debašu ierakstu skatieties šeit.