Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kura vadītajai uzņēmēju organizācijai, saskaņā ar maija nogalē apstiprināto stratēģijas pārvaldības modeli, bija jābūt iekļautai Stratēģijas padomes vadības grupā, diskusijā atzina, ka Cilvēkkapitāla darba grupa, kurā viņš iekļauts, līdz šim sanākusi tikai uz vienu sēdi.
“Man ir sajūta, ka tas ir pilnīgi atrauti no tās politiskās dimensijas. Es nezinu, kas notiek tajā Nodarbinātības padomē. Tas ir pilnīgi atrauts process. Mēs izdarīsim to darbu, bet, kas notiks aiz tām durvīm, to es nezinu. Es par to arī negribu uzņemties atbildību,” pauda Rostovskis.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais saraksts liecina, ka starp pasākumiem, kas plānoti, īstenojot stratēģijas Covid-19 ekonomisko seku pārvarēšanu Cilvēkkapitāla virzienu iekļauta, piemēram, iecere papildus konsultēt uzņēmējus par bioloģisko darba vides risku novēršanu. Covid-19 krīzes seku mazināšanas vārdā arī plānots dubultot minimālo sipendijas apmēru – sākot no 2020./2021. mācību gada to paredzēts palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro mēnesī.
Pie pasākumiem, kas īstenojami, lai samazinātu Covid-19 krīzes sekas, minēti vairāki, kuriem nav nekādas tiešas saistības ar pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem. Piemēram, vairāk nekā 32 miljonus eiro plānots ieguldīt “Latvijas Dzelzceļa” pamatkapitālā. Kā zināms, “Latvijas Dzelzceļš” jau šā gada sākumā paziņoja par vērienīgu darbinieku skaita samazināšanu un investīciju plānu pārskatīšanu saistībā ar kravu apjoma kritumu. Savukārt iekšlietu sektoram paredzēta nauda, piemēram, jaunu formas tērpu iegādei Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem – kopumā šim mērķim iecerēts tērēt 6 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) diskusijā skaidroja – tas tādēļ, ka, sākoties Covid-19 krīzei, robežsargi nav bijuši pienācīgi nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem.
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola diskusijā norādīja, ka, iepazīstoties ar pasākumu sarakstu, rodas iespaids, ka katra no valdību veidojošajām partijām tikusi pie “kumosiņiem”.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sprieda, ka, šķiet, Ekonomikas ministrijas sagatavotajā pasākumu plānā iekļauti projekti, kas jau bijuši sagatavoti un ir salīdzinoši ātri realizējami. Tikai daļā gadījumu tie patiešām saistīti ar Covid-19 krīzi, kā, piemēram, “airBaltic” pamatkapitāla palielināšana.
Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusiju “Kurp vedīs un cik izmaksās stratēģija Covid-19 krīzes seku mazināšanai var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
