JRT būvlaukuma kaimiņi arvien gaida apsolīto remontu, vienoties ar VNĪ izdevies vien dažiem  (14)

"Ēkas remontēsim mēs un naudu pēc tam tiesas ceļā piedzīsim," šādu apņemšanos aizvadītā gada jūlija nogalē notikušajā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā pauda VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica. Aizvadītā gada novembrī viņa atstāja amatu VNĪ valdē kā iemeslu minot traģēdiju, kas notika citā būvlaukumā. Proti, veicot Finanšu ministrijas jumta nomaiņu, no jumta nokrita un notikuma vietā gāja bojā kāds strādnieks. Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šovasar atzina, ka tieši "trilleris" ar JRT rekonstrukciju bija par iemeslu, kādēļ aizvadītajā gadā no amatiem aizgāja lielākā daļa VNĪ valdes locekļu, kā arī divi no trim padomes locekļiem.

Aizvadītajā nedēļā, vairāk nekā gadu pēc tam, kad "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā toreizējā VNĪ valdes locekle Gruškevica solīja, ka JRT būvlaukumam piegulošajām ēkām Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 tiks novērsti, "Delfi" klātienē aplūkoja 2018. gada nogalē notikušās pāļu dzīšanas laikā nodarītos postījumus Ģertrūdes ielas 30. namam. Dažviet vēl arvien redzami jau nedaudz pabalējuši paziņojumi, ka līdzās esošajā būvlaukumā būvdarbus veic "RERE Būve 1", kas būvlaukumu atstāja pirms gada.

"Visvairāk ir cietušas kāpņu telpas, tur ir visizteiktākās plaisas, jo kā smagākais mājas elements tās ir vairāk pakļautas svārstībām," izrādot bojājumus, saka nama pārvaldniece Vita Vinte. Sētas mājā plaisas patiesi caurvij kāpņu telpas visā to augstumā. Vietām pie plaisām arvien redzamas to apsekošanas laikā izdarītās atzīmes – tās datētas gan ar 2018. gada 22. novembri, dienu, kad iedzīvotāju sūdzību dēļ tika apturēta pāļu dzīšana JRT būvlaukumā, gan ar vēlāku laiku, pat ar 2019. gada augustu, kad konflikts starp VNĪ sākotnēji nolīgtajiem būvniekiem "RERE Būve 1" un VNĪ jau bija samilzis tiktāl, ka par līguma laušanu paziņojusī VNĪ jau gatavojās būvlaukuma pārņemšanai.

Vinte stāsta, ka, neraugoties uz to, ka nesošās sienas fasādes un sētas namiem ir kopīgas, vēlāk VNĪ tomēr noliegusi, ka fasādes ēkas kāpņu telpā esošās plaisas varētu būt saistītas ar JRT būvdarbiem. Pērnvasar VNĪ tā brīža valdes locekle Gruškevica gan apgalvoja: "Šobrīd tikai mēs esam gatavi novērst plaisas." Tomēr tas arvien nav noticis. Ģertrūdes ielas 30. nama pārvaldniece pieļauj, ka daļēji tas saistīts arī ar prasību, ka par kāpņu telpu remontu jāvienojas visiem dzīvokļu īpašniekiem. Īsti nevedas arī vienošanās ar būvdarbu dēļ cietušo mājokļu iedzīvotājiem – saskaņā ar pagājušā nedēļā saņemto VNĪ rakstisko atbildi, līdz šim vienoties izdevies ar četriem no sešpadsmit dzīvokļu īpašniekiem. Nama pārvaldniece Vinte stāsta, ka kompensāciju piedāvājumus VNĪ sūtījis ierakstītās vēstulēs. Viņa neizslēdz, ka daļa dzīvokļu īpašnieki tās nemaz nav saņēmuši, jo dzīvo ārzemēs. Trešdienas, 9. septembra rītā VNĪ informēja, ka tagad vienošanās panākta ar vēl vienu no būvdarbu laikā bojāto dzīvokļu īpašniekiem. "Daļa kaimiņu vēl nav atsaukušies, ar daļu vēl notiek pārrunas, bet daļa kaimiņu izvēlējušies jautājumu par zaudējumu atlīdzībām atlikt līdz pilnībā tiks pabeigti teātra ēkas kompleksa būvdarbi," pauž VNĪ.

Ligita Grigule, kas ir viena no sētas mājā esošo dzīvokļu īpašniecēm, kas ir vienojusies ar VNĪ, spriež: "Mēs nekad nevaram vienādi lemt. Mums ir sabojātas kāpņu telpas, bet par tām neviens nerunā. Ielas mājā, kur ir lielie un prestižie dzīvokļi, tur ir divi "Airbnb" dzīvokļi, kur visi nāk un iet, viņiem ir citas problēmas nekā mums." Saņemtās kompensācijas apmēru Grigule sauc par adekvātu, taču dzīvokli remontēt vēl nesteidz, jo bažījas, ka, atsākoties aktīvai būvniecībai, trokšņa un vibrāciju ietekmē veidosies jaunas plaisas. No viņas dzīvokļa pārskatāms viss būvlaukums, labi redzama arī bez jumta un logiem palikusī JRT ēka.

"Mums neviens nav pastāstījis, kas tagad notiks. Tas jaunais būvvadītājs bija atnācis. Es viņam teicu – sasauciet cilvēkus un pastāstiet: divus mēnešus mēs raksim pamatus, tad sāksim celt, būs tas, būs tas, lai saprot, kas notiek, nevis tikai – mēs tagad divus gadus būvēsim. Bet, ja ir troksnis, tad cik ilgi tas būs," stāsta Grigule, piebilstot, ka būtu ar mieru pieciest visas ar JRT būvniecību saistītās neērtības, ja viņai tās kompensētu, piešķirot JRT mūža abonentu.

Pēc Ģertrūdes ielas 30. nama pārvaldnieces Vintes teiktā, nekādi jauni atzinumi par nama bojājumu iemesliem un plaisu ietekmi uz nama drošību pēdējā gada laikā no VNĪ nav saņemti. Pēdējais bijis VNĪ pasūtītais un "Citrus Solutions" veiktās tehniskās apsekošanas atzinums, kurā secināts: "Ir novērotas lokālas plaisas, kas progresējot var radīt lokālu elementu avārijas stāvokli, bet kopumā nav pazīmju, kas liecinātu par ēkas nesošo konstrukciju nestspējas, mehāniskās stiprības vai noturības zudumiem." Vinte gan domā, ka pirms aktīvas būvdarbu uzsākšanas būtu nepieciešams stiprināt mājas pamatus, taču tam nepieciešams būvprojekts.

"Tad, kad novērsīsim kaimiņu ēkas bojājumus, tad mēs šo te piestādīsim būvniekam," pērnvasar apņēmības pilna bija VNĪ valdes locekle Gruškevica. Vienošanās, kuru aizvadītā gada nogalē VNĪ panāca ar "RERE Būve 1" paredz, ka būvniekiem būs jākompensē izdevumi, kas saistīti ar JRT būvlaukumam līdzās esošo ēku bojājumu novēršanu. VNĪ "Delfi" pavēstīja, ka šo kompensāciju izmaksai aprēķinātie līdzekļi jau ieturēti no būvnieka, taču precīzu to apmēru neatklāj, kā iemeslu minot, ka tas radītu spekulācijas un varētu veicināt cietušo vēlmi "saņemt proporcionāli lielāku daļu nekā būtu samērīgi vai faktiski nepieciešams".

Šā gada martā VNĪ paziņoja, ka turpmāk JRT būvdarbus veiks pilnsabiedrība "SBSC", kurā apvienojušās kompānijas "Skonto Būve" un "Skonto Construction". 29,9 miljonus eiro vērtais līgums ietver būvdarbus, projektēšanas risinājumus papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošanu, autoruzraudzību un ēkas apsaimniekošanu uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātra tehnoloģiskā aprīkojuma un iebūvēto mēbeļu izmaksas – 7,9 miljonus eiro.

Rakstiskā atbildē uz jautājumu, vai līgums ietver arī kaimiņos esošajiem namiem nodarīto bojājumu novēršanu un pamatu stiprināšanu, VNĪ norāda: "Noslēgtais līgums ar "SBSC" neparedz piegulošo namu pamatu stiprināšanu, taču ņemot vērā "Projektē un būvē" sadarbības modeli, būvnieka atbildība ir izvēlēties konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākos un drošākos pāļu iestrādes risinājumus, kā arī kompensēt blakus esošajām ēkām radītos zaudējumus, ja tādi radīsies." Pāļu iestrādei šoreiz tikšot izmantotas īpaši saudzīgas tehnoloģijas, galvenokārt – grunts dziļā stabilizācija.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju par līguma laušanu ar iepriekšējiem JRT rekonstrukcijas projekta īstenotājiem var noskatīties šeit.