Viens ir automātiski sekot cilvēkam un to filmēt, otrs – panākt, ka materiāls ir skaisti safilmēts. Ar "AirDog" droniem tas bijis iespējams tikai pamatīgi "noņemoties" un tas nav apmierinājis klientūru, kas "grib piespiest pogu un dabūt labu video" - tā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina pašmāju dronu uzņēmuma "AirDog" dibinātājs, līdzīpašnieks un tagad arī likvidators Agris Ķipurs. Visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā pārdoti 3000 bezpilota lidaparātu, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā cerēts, un uzkrātie zaudējumi pietuvojušies sešiem miljoniem eiro. Savu darbību SIA "AirDog" gan izbeidzot bez parādiem.
Dronu ražotājs "Airdog" plašāku ievērību izpelnījās pirms sešiem gadiem, kad uzņēmumam izdevās veiksmīgi piesaistīt līdzekļus, izmantojot pūļa finansēšanas platformu "Kickstarter" un izcīnīt godalgu lielākajā starptautiskajā jauno tehnoloģiju izstādē Lasevagasā “CES 2015”. Uzņēmuma priekšrocība bija, ka tā ražotie bezpilota lidaparāti paši bez tālvadības pults palīdzības seko lietotājam, piemēram, sportistam, un to filmē.
Tomēr šā gada pavasarī "Airdog" iegādājās ASV kompānija "Alarm.com", kas nodarbojas ar dažādu tā dēvēto gudro māju drošības risinājumu izstrādi. Darījuma nosacījumi netika atklāti. 1. oktobrī “Delfi” ziņoja, ka sākts SIA “AirDog” likvidācijas process.
Ķipurs skaidroja, ka “AirDog” klienti bija nevis tieši bezpilota lidaparātu entuziasti, bet gan tādi cilvēki, kurus interesē videomateriāls, ko lietotājam autonomi sekojošais drons spēj safilmēt, piemēram, tādu sporta veidu kā kalnu riteņbraukšana, veikbords un citi pārstāvji. “Viena lieta ir spēt kaut kam autonomi nosekot un nepazaudēt to objektu, un tad pavisam nākamā līmeņa sarežģītība ir to visu vēl darot, nofilmēt labu video. Un to ir ārkārtīgi grūti izdarīt tad, ja mēs runājam par vidi, kas ir ļoti mainīga, kur ir jātiek galā ar šķēršļiem, kur ir objekts, kas kustās ļoti dinamiski un ļoti grūti prognozējami. Tas gala produkts faktiski vairāk ir tas video, nekā tas pats bezpilota lidaparāts,” atzina Ķipurs.
Līdz ar to “AirDog” galvenās problēmas bijušas lietotāju pieredze un augstā cena. “Ar “AirDog” kā ar produktu tie cilvēki, kas bija gatavi noņemties, viņi pat mācēja lielā mērā dabūt labu video, bet lielākā daļa no cilvēkiem nav gatavi noņemties, lielākā daļa no cilvēkiem pie šodienas tehnoloģiskās attīstības, grib nospiest pogu un dabūt labu rezultātu,” skaidroja Ķipurs, piebilstot, ka arī drona cena bijusi aptuveni trīs reizes dārgākas nekā lietotāji bijuši gatavi maksāt.
Kopā savas pastāvēšanas laikā uzņēmums pārdevis vairāk nekā 3000 dronu, pēdējo no tiem 2017. gadā un darbs pie trešās paaudzes “AirDog” modeļa tā arī palika nepabeigts. “Ja mēs runājam par patērētāju elektroniku, tad iedomāties, ka tev var būt liels un finansiāli veiksmīgs bizness tad, ja tu netirgo vismaz 100 000 vienības, ir diezgan grūti,” atzina Ķipurs.
Viņš atzina, ka “AirDog” uzņēmuma stāsts noslēdzies ar zaudējumiem – ka liecina “Lursoft” dati tie sasniedz aptuveni sešus miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka “AirDog” šobrīd neesot palikuši ne parādi, ne nenomaksāti nodokļi, kas traucētu noslēgt likvidācijas procesu.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!