Dronu kari, 'Printful' kotēšana un ko drons prot labāk kā cilvēks – atbild ‘AirDog’ izveidotājs Ķipurs

Dronu ražotājs "Airdog" plašāku ievērību izpelnījās pirms aptuveni sešiem gadiem, kad uzņēmumam izdevās veiksmīgi piesaistīt līdzekļus, izmantojot pūļa finansēšanas platformu "Kickstarter". Uzņēmuma izstrādātās tehnoloģijas ieguvušas arī profesionāļu atzinību.

Šā gada pavasarī "Airdog" iegādājās ASV kompānija "Alarm.com", kas nodarbojas ar dažādu tā dēvēto gudro māju drošības risinājumu izstrādi. Intervijā Ķipurs atbildēja uz jautājumiem par uzsāktā likvidācijas procesa ietekmi uz "Airdog" turpmāko darbību un dronu nozares aktualitātēm.

Piedāvājam noskatīties intervijas spilgtākās epizodes:

Ķipurs atklāja, kādēļ klajā tā arī netika laists trešās paaudzes "AirDog" drons, un kad uzņēmums sācis sadarbību ar savu vēlāko pircēju, ASV uzņēmumu "Alarm.com" - 04:12.

Kaut likvidējoties uzņēmums nevienam parādā nepalikšot, tā darbības laikā finanšu ne vienmēr pieticis, piemēram, lai maksātu algu vadītājam – 12:42.

Līdz ar pārdošanu ASV uzņēmumam, bijušie "AirDog" darbinieki vairs neplāno Latvijā izvērst dronu ražošanu. Latvijā gan tagad darbošoties ASV uzņēmuma struktūrvienība – 16:57.

Latvijas sabiedrībā šovasar lielu interesi raisīja stāsts par "UAV Factory" "aizbēgušo dronu. Ķipurs atzina, ka līdzīgi gadījies arī "AirDog", un nozaudētais atradies tikai mežā nokūstot sniegam – 24:40.

Uzņēmējs prognozēja, ka pagaidām dronu galvenā funkcija joprojām būs filmēt un fotografēt, tomēr nākotnē to pielietojuma iespējas kļūs arvien plašākas – 28:22.

Ķipurs dalījās pārdomās par to, cik nopietni ir uztverami dažādi publiskajā telpā pieejamie piemēri par to, kā dronus varētu izmantot arī ļaunprātīgos nolūkos, sākot no izspiegošanas un beidzot ar narkotiku kontrabandu vai pat terorismu – 35:50.

Viņš arī norādīja, kādas ir efektīvākās tehnoloģijas, ar kurām visefektīvāk cīnīties pret ļaunprātīgi izmantotiem droniem – 41:26.

Viņš arī atzina, ka Latvijā jaunuzņēmumu attīstībai pietrūkst riska kapitāla jeb tādu vēsturisko veiksmes stāstu, kuri būtu kotēti biržās un radījuši brīvos līdzekļus ieguldīšanai jaunās idejās. Ķipurs gan nosauca divus latviešu jaunuzņēmumus, kuri jau drīz par tādiem varētu kļūt – 58:07.

Uzņēmējs arī atzina, ka Latvijas likumdošanā joprojām būtisks trūkums ir tas, ka uzņēmuma darbiniekiem nevar piešķirt tā akciju opcijas. Viņš dalījās pārdomās par to, kādēļ – 01:01:20.