"Mani pārliecina tā tendence, ar kādu nepārtraukti samazinās mirstība no Covid. Gadījumu skaits kopā pasaulē aug, bet mirstības līmenis ir ar tendenci uz leju," diskusijā uz iespējamām izmaiņām pašā Covid-19 izraisošajā vīrusā norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Viņam pievienojās Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Murovska, kura norādīja uz citvalstu kolēģu rakstīto, ka vīrusa lipīgums jeb spēja inficēt vairāk cilvēku aug, bet vīrusa izraisītā patoloģija kļūst vieglāka.
Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs gan abiem kolēģiem nepiekrita – viņš norādīja, ka mediķi ir uzlabojuši savas iemaņas Covid-19 slimnieku aprūpē un arī tas var samazināt mirstības rādītājus, ne tieši izmaiņas pašā vīrusā. Turklāt efektīvāka un aptverošāka kļuvusi saslimšanas noteikšana ar testiem. "Es negribētu to pagaidām vēl saistīt ar to, ka vīruss ir palicis vājāks," viņš aicināja ieturēt piesardzību.
Tārs skaidroja, ka atšķirības starp šobrīd konstatētajām vīrusa dažādajām mutācijām nav lielas – ja vīrusa genomā ietilpst 30 000 nukleotīdu, tad mutējuši ir maksimums 20 no tiem, jeb mazāk kā 0,1%. Viņš skaidroja, ka mutācijas ir kļūdas, kas radušās vīrusam sevi pavairojot, un lielākajā daļā gadījumu tās vīrusam nāk tikai par sliktu vai arī to neietekmē. Šobrīd pēc mutācijām varot pateikt, no kurienes konkrēts infekcijas gadījums cēlies, tostarp to, ka šobrīd infekcija Latvijā atkal ir ievazāta no ārzemēm, bet, piemēram, bažām, ka mutācijas padarītu vīrusu mazāk vai vairāk stipru vai izturīgu pret vakcīnu, pamata pagaidām nav.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā infektoloģijas speciāliste Ludmila Vīksna norādīja, ka visi cipari jāvērtē kopumā – ne tikai reģistrētais mirušo skaits, bet arī testēto, saslimušo, slimnīcās nonākušo un arī atveseļojušos skaiti. Viņa gan uzsvēra, ka slimnīcās tiešām ir uzlabotas iemaņas cīņā ar Covid-19 un "caurmērā pirmajā infekcijas pacēlumā mirstība bija 2,5%, bet tagad ir mazāk".
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
