Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "No ģimenes ārsta līdz reanimācijai – kā Latvijā ārstē Covid-19 pacientus?" Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba un Latvijas Infektoloģijas centra Covid-19 pacientu ārstniecības nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa apliecināja, ka Latvijā ir izsīkuši visai niecīgie smagu Covid-19 pacientu ārstēšanā izmantotā remdesivira krājumi. Remdesivirs ir aktīvā viela zālēs "Veklury", kas patlaban ir vienīgās Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles, kas paredzētas atsevišķu smagu Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Aizpagājušajā nedēļā valdība atļāva Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar šo zāļu ražotāju slēgt līgumu par "Veklury" piegādi saskaņā ar Eiropas Komisijas organizētā centralizētā iepirkuma rezultātā noslēgto vienošanos. NVD pārstāve Gulbe informē, ka, saskaņā ar šā gada 30. oktobrī noslēgto līgumu, Latvijai tiks piegādāti 2850 flakoni remdesiviru saturošā medikamenta "Veklury".
Medikamenta iegādei valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2020. gadā piešķīrusi 1,1 miljonu eiro, bet 2021. gadā tam nepieciešami vismaz 348 tūkstoši eiro. Ar par šo naudu iepirkto "Veklury" daudzumu šogad pietiktu aptuveni 800 pacientu ārstēšanai ik mēnesi.
RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba pagājušajā nedēļā atklāja, ka ārstniecības kurss ar remdesivira izmantošanu vienam pacientam izmaksā vismaz 3000 eiro. Viņš atzina, ka pavasarī, kad parādījušās pirmās ziņas par to, ka remdesiviru var izmantot Covid-19 ārstēšanā, Latvijas mediķiem tas nemaz nav bijis pieejams. "Pieprasījums visā pasaulē bija ļoti liels. Un tad mēs mēģinājām caur dažādām programmām to medikamentu iegūt. Tad bija šie pētījumi caur PVO, kur mēs iesaistījāmies, un arī līdzestības pētījums ar pašu ražotāju," skaidroja Šuba.
Pasaules veselības organizācija oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka remdesivira izmantošana Covid-19 pacientu ārstēšanā nesamazina šo pacientu hospitalizācijas ilgumu, mirstību un nepieciešamību pēc mākslīgās plaušu ventilācijas. Tikmēr Latvijas mediķi uzsver, ka viņu pieredze liecina, ka pozitīvs efekts tomēr ir.
"Viņš nav domāts visiem. Tur ir sadalītas pētījumu grupas pēc smaguma – tātad pacienti, kuri vienkārši ar vieglāku formu pārslimo, pacienti, kuriem nepieciešama augstas plūsmas skābekļa terapija vai neinvazīva ventilācija un tad nākošie jau ir ar mākslīgu plaušu ventilāciju invazīvu vai ekstrakorporālu membrānu oksenigāciju. Un efektivitāte bija tikai šai grupai, kur bija augstas plūsmas skābekļa terapija vai neinvazīva ventilācija. Tur bija visaugstākā efektivitāte," norāda RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.