"Ne velti ir deviņas organizācijas, kuras pasaka – dialogu uzlabojam, reformām ir jābūt ar resursu segumu un to izstrādē jāiesaista sociālie partneri," tā Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piektdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" aizrādīja izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kuras demisiju arodbiedrība prasa. Viņa ministrei vairākkārt pārmeta sabiedrības maldināšanu un cinisku pieeju reformām. Šuplinska atbildi parādā nepalika – viņa sarunas biedrei inkriminēja melošanu un norādīja, ka arodbiedrība reformas tikai kritizējot, nevis palīdzot tās ieviest dzīvē – ja arī no arodbiedrības ienāk kādi priekšlikumi, tie esot "zelta zivtiņas vēlmju formātā".
"Jūs rosināt paaugstināt kvalitātes prasību latiņu pedagogiem, kuri šobrīd jau strādā visu iespēju robežās un jūs kā ministre divu gadu laikā neesat nodrošinājusi jaunajam mācību saturam atbilstošus mācību līdzekļus, attālinātais darbs ietekmē izglītības kvalitāti, un jūs sakāt – strādā vēl vairāk un, ja tu neizpildīsi manis izvirzītos kritērijus, alga no septembra mērķdotācijā ir mīnus 20%. Un tas ir ārkārtas situācijā," arodbiedrības centrālo pārmetumu Šuplinskai aprakstīja Vanaga. Viņa brīdināja, ka ministrijas ieplānotos kritērijus neizpilda 121 jeb teju katra piektā no Latvijā esošajām skolām.
Šuplinska oponēja, ka kvalitātes prasības tiks iedalītas četros reģionālajos līmeņos, un viņa dokumentos izpētījusi, ka šobrīd esot tikai 22 skolas, kuras tos neizpilda, turklāt tās pārsvarā atrodoties lielajās pilsētās. Viņa norādīja, ka neesot pamata šobrīd reformas apturēt.
Kopumā Vanaga nosauca piecus galvenos iemeslus demisijas prasīšanai – pirmkārt, iemesls ir jau minētās kvalitātes prasību izmaiņas, kas draud ar pedagogu algu samazināšanu, otrkārt, ministrijas nevēlēšanās uzlabot dialogu ar nozari, treškārt, privātskolu interešu lobēšana, kas izpaužoties strauji pieņemtos likuma grozījumos to atbalstam, ceturtkārt, nepietiekamais augstākās izglītības finansējums, un, piektkārt, nevēlēšanās pagarināt kompetenču pieejas ieviešanu izglītībā, ko prasot Covid-19 krīze.
Šuplinska visu kritiku noraidīja. Par komunikāciju viņa pauda, ka arodbiedrība tikai izvirzot prasības, ne meklējot risinājumus, tādēļ ministrija sākusi sazināties ar nozari pa tiešo. Kritiku par kvalitātes prasībām un ar to saistīto algu samazinājumu, Šuplinska noraidīja, atsaucoties uz jau aprakstītajiem argumentiem. Privātskolu finansējuma palielināšana paredzēta tikai tiem gadījumiem, kad pašvaldība pati nevar nodrošināt šāda līmeņa izglītību. Par augstākās izglītības finansējumu, Šuplinska atzina, ka tas esot par mazu jau gadiem, bet tiekot pakāpeniski palielināts. Savukārt jaunā izglītības satura ieviešana tikšot monitorēta un, ja nepieciešams, pieņemts lēmums, tomēr tas esot vairāk jautājums par skolotāju domāšanas maiņu, ne mācību grāmatu pieejamību.
Vanaga tagad gaidot tikšanos ar premjerministru, kas ieplānota ceturtdien. Ja tajā netiks panākts kompromiss, arodbiedrība ar sakāvi nesamierināšoties un lemšot par tālāko rīcību. Savukārt Šuplinska norādīja, ka iespēja panākt kompromisu atkarīga no pretējās puses prasībām.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!