Reirs, kurš jau kopš pavasara vada saistībā ar Covid-19 krīzi izveidotu vadības grupu uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam, intervijā atklāja, ka šoreiz diskusijas par atbalsta nepieciešamību ir mazākas, bet pats atbalsts – dāsnāks. Esot gan paredzams, ka dažām nozarēm atgūšanās prasīs ilgu laiku, tādēļ vēl tiks domāts, vai ir lietderīgi tās glābt par nodokļu maksātāju naudu.
Viņš skaidroja, kādēļ arvien uzskata, ka cilvēkiem, kuru ienākumi ir ļoti nelieli, būtu jāatrodas sociālo dienestu redzeslokā un atzina, ka šī ideja aizgūta no Vācijas.
Piedāvājam noskatīties sarunas spilgtākās epizodes:
Reirs centās pamatot nupat ieviestos ierobežojumus, kas aizliedz dažādu preču tirdzniecību nedēļas nogalēs – 01:43.
Finanšu ministrs atklāja savu versiju par iemesliem, kādēļ gandrīz nemaz neiesaistījās Saeimas debatēs, kad parlaments lēma par 2021. gada valsts budžeta un tā pavadošo likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā – 06:05.
Viņš arī neslēpa, ka, viņaprāt, radošo ļaužu sašutumu izprovocējušās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vajadzēja ieviest jau pirms vairākiem gadiem – 08:16.
Reirs izklāstīja, kādēļ uzskata, ka mikrouzņēmums nav uzskatāms par uzņēmējdarbības formu un atklāja, ar kādu mērķi nolemts nākamgad būtiski mainīt mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanas regulējumu – 18:52.
Ministrs apsolīja, ka tiks rasts risinājums, lai parūpētos par cilvēkiem, kas Covid-19 dēļ šogad jau otro reizi kļuvuši par bezdarbniekiem, bet palikuši bez bezdarbnieku pabalstiem – 31:42.
Reiram nācās atbildēt uz jautājumu, vai ārkārtas situācijas laikā Latvijā būtu jāievieš vēl kādi jauni atbalsta pasākumi grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem – 37:04.
Viņš raksturoja Covid-19 krīzes ietekmi uz banku un klientu attiecībām, kā arī prognozēja, ka vajadzības gadījumā varētu tikt ieviesti jauni atbalsta veidi tieši šo problēmu risināšanai – 39:47.
Finanšu ministrs arīdzan atklāja to, vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzemearvien bauda viņa uzticību – 41:23.
Viņš noliedza, ka situācija, kad Latvijas papildu tēriņi veselības aprūpes jomai arī Covid-19 krīzes laikā bijuši vieni no pieticīgākajiem Eiropā, būtu saistīti ar Finanšu ministrijas politiskajiem uzstādījumiem – 44:51.
Reirs skaidroja, vai ir pamats bažām, ka šogad, līdzīgi kā citus gadus, decembrī ministrijas steigs iztērēt visu tām pieejamo finansējumu un centās atspēkot ekonomistu pārmetumus par pārlieku piesardzību tēriņos – 47:11.
Viņš arī aizstāvēja valdības lēmumu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu no 64 eiro līdz 109 eiro mēnesī un centās pamatot, vai tādējādi patiešām ir izpildīts Satversmes tiesas spriedums – 51:24.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv