Pudeles no veikala vai meža, Šķēles intereses un bundža makšķerauklā – diskusija par iepakojuma depozītu

Latvijā depozīta sistēmu plānots ieviest 2022. gada 1. februārī. Par konkursa organizēšanu atbildīgais Valsts vides dienests (VVD) saņēmis divu depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus - "Depozīta iepakojuma operatora" un "Nulles depozīta". Abi pieteikumi šobrīd atzīti par atbilstošiem normatīvo aktu minimālajām prasībām.

Piedāvājumu vērtēšana notiek divās kārtās un VVD otrajā kārtā novērotāju statusā pieaicinājusi nevalstisko organizāciju pārstāvjus no Vides konsultatīvās padomes un Sabiedrības par atklātību "Delna".

Diskusijā VVD pārstāvēja dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, SIA "Nulles depozīts" - tā vadītājs Arnis Salnājs un SIA "Depozīta iepakojuma operators" - tā valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Vides konsultatīvo padomi pārstāvēja Jānis Brizga ("Zaļā brīvība").

Depozīta sistēma paredz, ka patērētājs samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Depozīta maksu varēs atgūt, nododot tukšo taru iepakojuma pieņemšanas punktā. Patērētājam tiks vai nu atgriezta nauda, vai izsniegts čeks, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietās.

Depozīta sistēma attieksies uz ražotājiem, kuru radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kilogrami vai vairāk. Tiem būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru.

Piedāvājam noskatīties diskusijas spilgtākās epizodes:

Brizga atgādināja, ka idejai ieviest depozīta sistēmu Latvijā ir jau 20 gadus sena un neveiksmīga vēsture, tādēļ arī šobrīd vides draugu bažas nav pilnībā novērstas – 03:02.

Depozīta sistēmu plānots veidot bezpeļņas – tas ir uzņēmums, kas to veidos īpašniekiem peļņu nenesīs. Abi pretendenti skaidroja, kādēļ šādā situācijā ir tik nikna konkurence par to, kurš sistēmu veidos un kādēļ piedāvājumu detaļas līdz šim nav publiski izskanējušas – 05:00.

Tikai viens no abiem pretendentiem piedāvā depozītā saņemtās pudeles izmazgāt pirms tās tiek pārdotas atpakaļ dzērienu ražotājiem. Otrs uzskata, ka šāda funkcija neatbilst depozīta sistēmas operatora pamatfunkcijām – 26:33.

Vienā no pretendentiem apvienojušies galvenokārt dzērienu ražotāji, otrā – galvenokārt atkritumu apsaimniekotāji. Pirmie pārmet otrajiem, ka tie esot saistīti ar "oligarhu biznesa interesēm", konkrēti piesaucot Andri Šķēli – 41:46.

Būtisks jautājums ir, kādus tukšās taras pieņemšanas automātus uzstādīs izvēlētais depozīta ieviesējs. Brizga brīdināja – svarīgi, ir, lai aparātu nebūtu vienkārši apkrāpt, piemēram, makšķerauklā iesietu skārdeni iemetot un izvelkot no aparāta daudzas reizes – ar šādu problēmu esot saskārusies Igaunija – 56:55.

Vēl viens depozīta automātu raksturlielums ir, cik āri tie spēj pieņemt tukšo taru, lai neveidotos rindas. Viens no kandidātiem sola ātrumu – 60 iepakojumi minūtē, otrs – 45, bet uzstāj, ka tā izvēlētais aparāts ir modernāks citos aspektos – 01:02:59.

Depozīta sistēmas mērķis ir arī veicināt iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Viens pretendents sola šķirošanas centrā dalīt dažādos iepakojuma veidus vēl sīkāk, piemēram, caurspīdīgo un krāsaino plastmasu, lai tādējādi veicinātu atkārtotu lietošanu. Otrs negrasās veidot vienu šķirošanas centru, bet gan uzskaites sistēmu, kurā katru saņemto iepakojumu varēšot izsekot – 1:11:37.

Vides konsultatīvās padomes pārstāvis tikmēr pauda bažas – ņemot vērā aso konkurenci starp pretendentiem, vai izvēlei nesekos ilgstoša tiesāšanās, kas varētu atkal izjaukt plānus depozīta sistēmu ieviest 2022. gadā. VVD vadītāja gan solīja, ka dienestam esot sava "taktika", kā tiesvedības riskus samazināt – 01:17:56