Jau vēstīts, ka trešdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izdevis rīkojumu par trīs savas valdības ministru – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena un labklājības ministres Ramonas Petravičas (abi – KPV LV), kā arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas atbrīvošanu no amata. Savukārt jau šodien Saeima lemj par Jāņa Vitenberga (NA) apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā, Anitas Muižnieces (JKP) apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, Marijas Golubevas (AP) apstiprināšanu iekšlietu ministra amatā un Gata Eglīša (JKP) apstiprināšanu labklājības ministra amatā.
Izmaiņas valdības sastāvā un KPV LV izslēgšanu no valdības trešdienas pēcpusdienā iztirzāja “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā “Kas notiek ar Kariņa valdību”, kurā piedalījās Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurušs (JKP), Raivis Dzintars (NA) un Marija Golubeva (AP). Viņi lēsa, cik liels īsti ir valdību atbalstošo deputātu skaits Saeimā, vairījās atbildēt, kas iniciējis izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas nomaiņu.
“Mums nebija principiāli šajā gadījumā norādīt, ka šis ir tas amats, par ko mēs cīnīsimies un kurai personai šis amats tiks,” apgalvoja Golubeva, kas tagad kļuvusi par iekšlietu ministri. Viņa par galveno iemeslu amatu pārdalei valdībā min no valdības izstumtās KPV LV uzstājīgo vēlmi saglabāt Ekonomikas ministriju savā pārraudzībā. Golubeva arīdzan uzsvēra, ka viņas pārstāvētā apvienība AP nekad nav apsvērusi līdzšinējā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena uzņemšanu savās rindās. Tāpat AP neesot apsvērusi iespēju pretendēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.
Pārņemt atbildību par iekšlietu nozari viņa esot piekritusi, jo uzskatot, ka šajā jomā vēl var paspēt īstenot reformas. “Piemēram, mūsdienīgas policistu apmācības, nodrošināt cilvēcīgus darba apstākļus policijai, risināt cilvēkresursu kapacitātes jautājumu un arī cilvēktiesību ievērošanu nodrošināt,” uzskaitīja Golubeva.
“Var strādāt ar to, lai policija prot atpazīt, piemēram, vardarbības gadījumus un sargāt upurus,” viņa piebilda.
Uz Dombura repliku, ka Golubevas izvirzīšana iekšlietu ministra amatam un Eglīša izvirzīšana labklājības ministra amatam liek domāt par to, ka gan AP, gan JKP nav bijis daudz piemērotu kandidātu uz attiecīgajiem ministra amatiem, Jurušs atbildēja, ka Eglītis ir spilgts un aktīvs ekonomists. Savukārt labklājības joma, viņaprāt, “labi korelē” ar JKP pārziņā jau esošajām jomām, proti, tieslietām un izglītību. Jurušs arīdzan apgalvoja, ka JKP nav vērtējusi konkrētas kandidatūras uz iekšlietu ministra amatu.
Arī līdzšinējo IZM parlamentāro sekretāri Anitu Muižnieci, kas kļuvusi par Šuplinskas pēcteci Jurušs raksturoja kā spilgtu, enerģisku personību. Ministres amatā viņa turpināšot Šuplinskas aizsāktās reformas, taču – nodrošinot labu sadarbību ar sociālajiem partneriem.
Piedāvājam noskatīties raidījuma nozīmīgākās epizodes:
Valdības partiju vadošie politiķi mēģina izskaidrot, kas īsti mainīsies valdības darbā pēc “restarta” – 03:09.
Jurušs un Dzintars skaidro, kādēļ KPV LV kļuvuši par pārējām valdības partijām netīkamu un neprognozējamu partneri, un spriež, vai KPV LV vispār vairs pastāv – 05:29 un 13:33.
Politiķi atbild uz jautājumu, kādēļ netika veidota jauna valdība un vērtē, vai Kariņa valdība pēc būtības nav uzskatāma par mazākumvaldību – 14:35.
Izskan versijas, kas atbildīgs par to, ka, atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī ir nevis pieaudzis, bet gan samazinājies –19:10.
Golubeva, Ašeradens un Dzintars izklāsta kā noritējušas politisko partiju sarunas – 32:58.
Dzintars skaidro, kādu ekonomisko politiku ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs virzīs, esot NA rindās – 44:04.
Valdības partiju politiķi izklāsta savu versiju par valdības darba novērtējumu sabiedrībā – 57:45.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!