Satiksmes mierināšana un tās organizācijas izmaiņas, izmantojot drošības stabiņus un atdures, kuru uzstādīšanai Rīgas domes Satiksmes departaments nolīdzis uzņēmumu "AVS Latvija", kā arī kļūdas, kas pieļautas šajā procesā šonedēļ diskusijā "Stabiņi Rīgā: invāzija vai rūpes par drošību?" iztirzāja "Delfi TV ar Jāni Domburu". Diskusijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV), opozicionārs Vadims Faļkovs ("Saskaņa"), Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, autonews.lv redaktors Kaspars Bergmanis un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Oto Ozols.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka, ieviešot izmaiņas, piemēram, Ojāra Vācieša-Altonavas ielas krustojumā ir pieļautas kļūdas, taču domes amatpersonas aicināja nemeklēt vainīgos, uzsverot, ka kļūda jau novērsta. Tiesa gan, izskanēja arī atziņa, ka izmaiņu plānošanā pieļautas arī sistēmiskas dabas nepilnības.
Rīgas domnieki Ķirsis un Faļkovs pieļāva, ka satiksmes organizācijas izmaiņu ieviešana uz laiku jāpiebremzē, lai sabiedrība un ieinteresētās puses paspētu iepazīties ar iecerētajām izmaiņām. Ķirsis gan uzstāja, ka jaunievedumi jau tagad samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu.
Diskusijas dalībnieki pievērsās arī jautājumam par Aleksandra Čaka ielas eksperimentālajām velojoslām – Rīgas domes atbildīgā komiteja šonedēļ nolēma divu velojoslu vietā atstāt tikai vienu, tomēr pat domes valdošajā koalīcijā esošo politisko spēku pozīcijas šajā jautājumā atšķiras. Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods arvien uzsver, ka eksperiments izrādījies veiksmīgs.
Ozols uz to atbildēja: "Lai eksperiments būtu veiksmīgs, ir jābūt skaidram mērķim. Ja mēs runājam par Čaka ielu, diemžēl nebija tāds konkrēts uzdevums, ko mēs gribam izmērīt." Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir izpalikusi gan datu iegūšana, gan analīze – RDSD pats veicis eksperimentu un arī pats sevi vērtējis. Savukārt šonedēļ pieņemtais lēmums par velojoslu skaita samazināšanu neatbilstot nevienam no plānošanas dokumentiem.
"Es absolūti nepiekrītu, ka eksperiments ir neveiksmīgs. Viņš skaidri un gaiši parādīja secinājumus, ka mēs nevaram Čaka ielā panākt, ka sabiedriskais transports nekavē ar šīm te divām joslām. Un "Rīgas Satiksmes" dati ir precīzi līdz pat minūtei – ir skaidri un gaiši nolasāmi. Mēs varam attīt atpakaļ un jebkurā dienā nolasīt, kāds ir bijis kavējums," sacīja Rīgas vicemērs Ķirsis, piebilstot, ka galvenais secinājums ir, ka priekšroka Aleksandra Čaka ielā dodama sabiedriskajam transportam.
Faļkovs, savukārt, norādīja, ka ar "kavējumiem žonglēt, protams, var", taču neapšaubāms esot fakts, ka pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, veidojas sastrēgumi uz Aleksandra Čaka ielas un Krišjāņa Barona ielas. Viņš atgādināja, ka iesniedzis konkrētus priekšlikumus par sabiedriskā transporta joslu izveidi, taču domes atbildīgā komiteja tos noraidījusi.
Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:
Interešu sabalansēšana, mīkstā infrastruktūra un eksperimenti – diskusija par stabiņiem Rīgā
Ķirsis atzīst, ka, īstenojot satiksmes mierināšanas pasākumus, ir pieļautas kļūdas, tomēr uzsver, ka kopumā tos atbalsta – 03:54.
Faļkovs gremdējas atmiņās par to, kā Rīgā tika uzstādīts pirmais drošības stabiņš un atminas, ka vēl pirms septiņiem gadiem RDSD pat īsti nezināja, kam tie paredzēti – 05:11.
RDSD direktora pienākumu izpildītājs atgādina par plānošanas dokumentos fiksēto satiksmes dalībnieku hierarhiju galvaspilsētā – 08:56.
Bergmanis RDSD piekopto komunikāciju raksturo kā ņirgāšanos, tikmēr "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Ozols uzsver, ka diskusijās par drošības stabiņiem aizmirsts par iemesliem, kādēļ tie uzstādīti, bet "kašķi kurina" atsevišķas politiskās partijas – 11:14 un 12:12.
Vaivods pauž pārliecību, ka centrā uzliktie drošības stabiņi netraucē nedz glābšanas dienestiem, nedz apgrūtina jumtu tīrīšanu, jo stabiņi ir lokani. Savukārt Faļkovs izsaka aizdomas, ka šādi šie stabiņi funkcionēs vien neilgu laiku – 26:49 un 28:45.
Ķirsis komentē sabiedriskās domas aptaujas datus, kas liecina, ka vairums rīdzinieku RDSD ieviestos drošības pasākumus neatbalsta – 39:10.
Ozols un Bergmanis apmainās ar argumentiem par satiksmes organizācijas izmaiņām Torņakalnā – 40:56.
RDSD amatpersona izklāsta savu redzējumu par to, kādēļ šis ir piemērots brīdis jaunu satiksmes drošības pasākumu ieviešanai – 46:06.
Faļkovs atgādina, ka lēmumpieņēmējiem jācenšas sabalansēt dažādu sabiedrības grupu intereses – 48:43.
Vaivods argumentē, kādēļ RDSD neatklāj, cik izmaksā paši drošības stabiņi un cik – to uzstādīšana un demontāža – 49:44.
RDSD direktora pienākumu izpildītājs sola, ka jautājums par sabojāto vēsturisko bruģi Tērbatas ielā tiks atrisināts, savukārt galvaspilsētas vicemērs Ķirsis atklāj, ka sākotnēji vietās, kur tagad ieurbti stabiņi, sākotnēji bija paredzēts izvietot augu kastes jeb tā dēvētās pilsētas oāzes. Pret to esot iebilduši "Latvijas Valsts ceļi" – 51:40.
Faļkovs atklāj iemeslus, kādēļ galvaspilsētā uzstādītie stabiņi ir dažādās krāsās – 01:01:32.
Diskusijas dalībnieki apmainās viedokļiem par ieguvumiem no stabiņu izvietošanas Jaunciema gatvē un to, vai šāds risinājums patiešām uzlabojis vietējo iedzīvotāju sadzīvi – 01:02:42.
Vaivods atzīst, ka daļa no RDSD eksperimentiem ir viņu pašu izdomāti, bet daļa "politiski uzstādīti", savukārt Bergmanis pauž aizdomas, ka vismaz Aleksandra Čaka ielas gadījumā jau sākotnēji bijis zināms, ka eksperiments beigsies ar fiasko – 01:09:12 un 01:16:58.
RDSD amatpersona atbild uz jautājumu, vai eksperimenti ar satiksmes organizācijas izmaiņām Rīgas centrā turpināsies – 01:18:46.