Neilgi pirms diskusijas ar “Delfi TV ar Jāni Domburu” sazinājās biedrības “Drošās ielas” valdes loceklis Māris Jonavs, kurš pauž bažas, ka Rīgas dome atsaucas uz datiem, kas ir neprecīzi, jo, salīdzinot Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmā apkopotos skaitļus ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksēto informāciju par ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu, ir redzams, ka Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajos datos šis skaits ir ievērojami zemāks. Proti, atbilstoši Iekšlietu ministrijas datiem, laika posmā no 2021. gada janvāra līdz aprīlim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos neviens nav gājis bojā, savukārt CSDD dati liecina, ka bojāgājušo skaits gada pirmajos četros mēnešos jau sasniedzis 31. Arī cietušo cilvēku skaits atšķiras pat vairākkārtīgi, turklāt ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados. Jonavs norāda, ka priecājas par drošības stabiņu daudzskaitlīgāku ienākšanu Rīgā, taču piebilst: “gaidām tiešām nopietnu pieķeršanos ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, jo kā redzat pievienotajā tabulā, pērn ceļu satiksmē nogalināto skaits Rīgā pieauga par 21% no 14 uz 17 cilvēkiem, kamēr valstī kopumā bija 5% pieaugums 132 uz 139.”
Tikmēr Ķirsis diskusijā pauda: “Ja iepriekšējos gados apmēram sešdesmit cilvēki tika gadā notriekti uz gājēju pārejām, tad iepriekšējā, tas ir, 2020. gadā tie ir vairs tikai septiņpadsmit.” Jautāts par to, vai šāds secinājums izdarīts, balstoties uz Iekšlietu ministrijas datiem, Ķirsis atbildēja, ka ar datu nesakritību būtu jātiek galā pašai ministrijai un CSDD. Viņš arī minēja vairākus piemērus, kas, viņaprāt, apliecina situācijas uzlabošanos – uz gājēju pārejām Graudu ielā, Ulbrokas ielā un Braslas ielā pēc to aprīkošanas vairs neesot notriekts neviens gājējs.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods diskusijā “Stabiņi Rīgā: invāzija vai rūpes par drošību?” uzsvēra: “Ceļu satiksmes negadījumu statistika rādīja, ka ir steidzami jāuzlabo šīs te vietas, kas ir pārsvarā, ja mēs runājam par stabiņiem, tad tās ir trīs dažādas pozīcijas, kurās šie stabiņi tiek izvietoti. Pirmā pozīcija ir neregulējamās gājēju pārejas, lai šīs te pārejas atbilstu valsts standartiem, lai gājējiem būtu droši tās šķērsot.” Tieši uz neregulējamām gājēju pārejām cietušo gājēju skaits, pēc viņa teiktā, esot krietni krities.
Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusiju var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!