Migrantus, kuri ilgstoši bija "iesprūduši" Latvijas un Baltkrievijas robežjoslā, Valsts robežsardze (VRS) pavadījusi gar robežjoslu, liekot viņiem atgriezties Baltkrievijā "drošā veidā, drošā vietā". Spēks pret viņiem neesot pielietots – tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā apgalvoja VRS priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis. Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis gan aizrādīja, ka šos apgalvojumus nevienam nav dota iespēja neatkarīgi pārbaudīt un "valsts tā nedrīkst funkcionēt", bet biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis kritizēja, ka tādējādi mēs "sacenšamies ar Lukašenko" nežēlastībā. Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) skaidroja, ka 25 migrantiem humānu apsvērumu dēļ tomēr ļauts iekļūt Latvijā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, jo pretējā gadījumā pastāvējis "tiešs apdraudējums viņu dzīvībai".
Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas sākumā vairāki desmiti migrantu, kā rēķināja biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", kura robežsardzei piegādāja pārtiku šiem cilvēkiem – 83, bija "iesprūduši" uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, jo abu valstu amatpersonas viņus neielaida ne vienā ne otrā valstī. Kad robežas joslu ieradās apmeklēt ANO bēgļu komitejas pārstāvji, migranti no robežas "pazuda".
Grasmanis diskusijā pauda, ka nevalstiskajām organizācijām joprojām neesot skaidrs, kas noticis ar šiem 83 patvēruma meklētājiem, bet Golubeva norādīja, ka "šie cilvēki, cik es saprotu, kādā brīdī bija Latvijas teritorijā, viņi tika atgriezti Baltkrievijas teritorijā", un uzsvēra, "kas notiek Baltkrievijas teritorijā, mums nav drošu ziņu, jo mēs to nekontrolējām".
Ruskulis savukārt apgalvoja, ka 83 esot "ļoti nosacīts skaitlis", jo "šīs personas uzturas starp robežzīmēm, dažbrīd ienāk Baltkrievijā, dažbrīd ienāk pie mums". Viņš apgalvoja, ka "pazudušie" 83 cilvēki tikuši atgriezti Baltkrievijā "drošā veidā, drošā vietā", robežsargiem pavadot viņus gar robežjoslu. "Spēks kā tāds, cilvēku savaldīšana, speciālie paņēmieni netika piemēroti," uzstāja ģenerālis.
Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis gan norādīja, ka šo migrantu pazušana no robežjoslas īsi pirms ANO pārstāvju vizītes, esot aizdomīga, sevišķi ņemot vērā, ka ne žurnālistiem, ne nevalstiskajām organizācijām netiek dota iespēja valsts iestāžu apgalvojumus neatkarīgi pārbaudīt. "Kā jūs viņiem izskaidrojāt, ko jūs viņiem izskaidrojāt, kādā valodā skaidrojāt, spēks bija vai nebija pielietots – ticamības moments varbūt arī ir, bet tā nedrīkst valsts funkcionēt," viņš teica.
Uz Ruskuļa atgādinājumu, ka šie nav migranti "klasiskā izpratnē", bet gan daļa no Baltkrievijas režīma īstenotā Latvijas hibrīdapdraudējuma, Grasmanis atbildēja, ka absolūti nepiekrīt, ka mūsu rīcība ir adekvāta, jo šiem cilvēkiem būtu jāsniedz iespēja lūgt patvērumu un valstij šādi lūgumi būtu jāizvērtē. "Jā skaidrs Lukašenko izmanto dzīvus cilvēkus, no 83, 27 ir bērni, četri zem trīs gadu vecuma. Tie ir dzīvi cilvēki, kāpēc mēs sacenšamies ar Lukašenko, kurš būs nežēlīgāks?," retoriski vaicāja Grasmanis.
Sākotnēji šajā uz robežas "iestrēgušajā" grupā bijuši 94 cilvēki, bet 11 no tiem Latvijā tomēr ielaisti humānu apsvērumu dēļ. Kopumā kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas šādu apsvērumu dēļ Latvijā ielaisti 25 migranti no Baltkrievijas. Golubeva, jautāta, kā tieši tiek mērīts, kuri cilvēki tomēr jāielaiž Latvijā, skaidroja, ka "manā izpratnē tas ir tiešs apdraudējums dzīvībai, īpaši, ja tas ir bērns vai ievainojama persona un tas arī tika pielietots šajos gadījumos". Savukārt Ruskulis piebilda, ka tos migrantus, kuriem tik tiešām nepieciešama medicīniskā palīdzība noteikuši nevis robežsargi pašrocīgi, bet vairākkārt pieaicināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!