Žurnālistu nelaišanu pierobežā attaisno arī ar Baltkrievu robežsargu 'psihisko noturību'  (79)

“Delfi” jau vēstīja, ka norises pie Latvijas un Baltkrievijas robežas žurnālisti var atspoguļot, paļaujoties gandrīz tikai uz valsts iestāžu sniegto informāciju, jo klātienē preses pārstāvji un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji tur netiek laisti. Tas raisījis kritiku par, iespējams, pārmērīgu preses brīvības ierobežošanu kā arī spekulācijas, cik uzticami ir amatpersonu apgalvojumi par notiekošo, piemēram, 83 migrantu “pazušanu” no robežjoslas ANO ekspertu vizītes priekšvakarā.

Golubeva diskusijā gan apgalvoja, ka “nav tā, ka žurnālisti vispār nevar braukt un runāt ar robežsardzi”, bet kopumā viņa uzskatot, ka jāizstrādā drošs protokols, kā žurnālisti var piekļūt pie robežas. “Jāsaprot – kad notiek operācijas, kad notiek pēc būtības no tās puses – Baltkrievijas, Krievijas puses – militāras mācības, mēs nevaram uz visiem punktiem jebkurā laikā vienkārši brīvi ļaut ceļot žurnālistiem vai NVO pārstāvjiem,” teica ministre.

Ruskulis savukārt norādīja, ka robežsardze ir saņēmusi ministres uzdevumu, izstrādāt risinājumu, kā žurnālisti varētu ziņot par pierobežā notiekošo no notikuma vietas, bet tas neesot vienkārši. “Jāsaprot, ierobežojumi ir saistīti ar to, lai no robežsardzes puses mēs spētu droši atgriezt šīs personas. Jāsaprot, ka no pretējās puses notiek izlūkošana, un diezgan intensīva izlūkošana par mūsu aktivitātēm līdz pat tādam līmenim, ka tajā pusē interesējas, kādi ir zābaki. Ir ļoti daudz tehniskās izlūkošanas iespējas, ko izmanto baltkrievi, tādēļ, lai nodrošinātu šo personu [migrantu – red.] drošu atgriešanu uz Baltkrieviju, garantējot to, ka šīs personas nenāks atpakaļ, tad šo operāciju īstenošana viennozīmīgi nav publiskojama, tādā veidā, kā to gribētu parādīt ar šova elementiem,” teica Ruskulis.

“Mums ir jāgarantē šiem cilvēkiem, kuri atnāk uz robežu mūsu pavadībā drošība, jo mēs redzam, ka Baltkrievijas pusē mūsu bijušie kolēģi tagad pretinieki ir bruņoti ar kaujas ieročiem, tādiem kā rokas ložmetēji, snaiperšautenes, un, zinot militāro taktiku, viņiem ir sadalīti šaušanas sektori,” norādīja robežsardzes priekšnieka vietnieks. Jautāts, ko tieši ar to vēlas pateikt, vai dod mājienu, ka pret žurnālistiem varētu tikt raidīti šāvieni, Ruskulis atbildēja, ka “tās situācijas var dažādas izveidoties, Baltkrievijā ir obligātais dienests un tie jaunieši, viņiem tā psihiskā noturība var būt arī dažāda”.

Attiecīgi, robežsardze vērtējot, kuras robežas vietas būtu tādas, “kur mēs varēsim pievest žurnālistus, ļaut iefilmēt kadrus, sižetus”, kā rezultātā robežsardze iesniegšot ministrei savu redzējumu par situāciju, un ministre pieņemšot gala lēmumu. Tomēr uz atkārtotiem jautājumiem, kad tas varētu notikt, Ruskulis atbildēja tikai, ka “par termiņiem mēs pagaidām nerunājam”.

Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve Baiba Kiršteina, jautāta, kā vērtē šādus vārda brīvības ierobežojumus, norādīja, ka tiesības var ierobežot, ja tam ir leģitīms mērķis. “Ja valsts drošība paredz, ka kaut ko nevar atklāt, tad nevar atklāt, bet vienlaikus ir jāvadās uz to, ka tiktāl, ciktāl mēs varam, lai neapdraudētu drošības intereses, informācijai būtu jābūt pieejamai,” teica Tiesībsarga biroja pārstāve, vienlaikus uzsverot, ka neņemas spriest, vai tiešām žurnālistu klātbūtne varētu provocēt baltkrievus.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.