Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols piektdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā ""Aizvērs pēdējās" - vai mācības sākušās drošās skolās?" gan atzina, ka atklājusies viena vājā vieta: "Drošas skolas viena no kājām ir testēšana. Man liekas, ka šobrīd tas bija iekritiens, bet mums ir jāsaprot tas, ka mēs esam uzsākuši šo lietu pirmo reizi."
"Drošas skolas nozīmē gan sakārtotu testēšanas sistēmu, gan sakārtotas skolas, gan atbildīgus vecākus," tā Kaspars Bērziņš, veselības ministra Daniela Pavļuta padomnieks rīcībpolitikas jautājumos. Lūgti desmit ballu sistēmā novērtēt, cik veiksmīgi sākts jaunais mācību gads, Bērziņš lēsa, ka drošas skolas principu ieviešana notikusi uz astoņām ballēm, bet Ozols piešķīra vērtējumu 7,5 balles.
Tikmēr medicīnas tiesību eksperte, Latvijas Universitātes asociētā profesore Solvita Olsena uzsver – vērtējums ir apaļa nulle. "Latvijas skolās no drošas skolas principiem nav gandrīz nekā. Testēšana, mēs to zinām, ir mazefektīvs pasākums, ko mums jāizmanto kā sesto vai septīto drošības risinājumu, bet mums tie pirmie seši iztrūkst," norādīja Olsena, uzsverot, ka, atbilstoši zinātnieku izpētītajam, vīrusa izplatības ierobežošanā daudz būtiskāku lomu spēlē vēdināšana un tīrs gaiss, vakcinācija, samazināts klašu apjoms, kā arī daudziem tik netīkamās maskas. Tās būtu jānēsā ne tikai 1.-3. klašu skolēniem, kam šobrīd atļauts mācību stundu laikā maskas nelietot, bet pat bērnudārzu audzēkņiem, viņa teica.
Bērziņš uz to reaģēja ar secinājumu, ka Olsena runā par izcilu, perfektu teorētisko modeli, taču sabiedrības attieksmes dēļ tas nav iespējams, turklāt bērni neprot maskas pareizi lietot. Olsena gan tam oponēja, norādot, ka patiesībā bērni to ļoti labi prot, taču uzsvēra – maskām ir jābūt piemērotām bērnu sejas formai. "Bet tad, ja bērnam iedod masku, kas ir viņam piemērota un izstāsta kā lietot, viņi tās lieto ļoti labi," viņa teica.
Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju var noskatīties šeit.