Paslēpes ar sabiedrību, kurus lobistus klausīt – eksperti vērtē, kā MK lemt par Covid-19 ierobežojumiem  (51)

Šodien valdība iecerējusi lemt par jauniem ierobežojumiem Covid-19 saslimstības izplatības samazināšanai. Prezentācijā, kuru Veselības ministrija pagājušonedēļ publiskoja valdības sēdē, bija norādīts, ka turpmāk lielākā daļa veikalu un pakalpojumu varētu būt pieejami tikai "zaļajā" vai "dzeltenajā" drošības režīmā, brīvi pieejamus visiem atstājot tikai pamata pakalpojumus kā sabiedriskais transports, pārtikas veikali un aptiekas. Tāpat obligāta prasība vakcinēties tiktu noteikta izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomu darbiniekiem. Jaunais regulējums attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu "zaļajā" vai "dzeltenajā" režīmā stātos spēkā no 11. oktobra, bet prasības trīs jomu darbiniekiem būt obligāti vakcinētiem – no 11. novembra. Dzeltenajā režīmā strādājošajiem Covid-19 testus valsts neapmaksātu, izņemot gadījumā, ja viņi būtu uzsākuši vakcinācijas kursu.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis diskusijā skaidroja, ka valdībai 28. septembrī plānots piedāvāt apspriešanai vienu noteikumu projektu, kurā politiķi varēšot veikt korekcijas. Savukārt par to, kādi varētu būt nākošie soļi, ja šie neizrādīsies gana iedarbīgi, esot bijusi neformāla saruna starp VM un valdības locekļiem. Jautāts, kā noteikumu projektu varētu ietekmēt pirms valdības sēdes saņemtie ekspertu viedokļi, Citskovkis norādīja: "Jāsaprot, ka mums nāca eksperti no abām pusēm. Nāca Vespera kunga eksperti, nāca nozares lobisti un teica, ka viss tas, ko jūs šeit piedāvājat nekur neder, ļaujiet mums strādāt. Manas grupas ietvaros mums ir jāspēj rast to pareizo balansu."

Tikmēr diskusijā klātesošie eksperti bija kritiski par politiķu un interešu grupu lomu regulējuma izstrādē. "Starpība starp pagājušo pavasari un šo rudeni ir – pagājušajā pavasarī visi sēdēja un klausījās, ko saka. Tagad jums ministru kabinetā pastāstīs, kā aklo zarnu izgriezt. Es jums varu prognozēt – ja tā turpināsies, jums nākošā diskusija būs pēc mēneša par vakcinētu vai nevakcinētu šķirošanu slimnīcā vai tamlīdzīgām tēmām," drūmas prognozes pauda krīzes vadības eksperts Kaspars Druvaskalns.

Tikmēr Vesperis norādīja, ka "jābeidz spēlēt paslēpes ar sabiedrību" iepriekš skaidri un publiski definējot, kādi būs nākamie ierobežojumi, ja šie nesasniegs vēlamo efektu. "Šobrīd mēs sakām – re kur plāksteris, cerams būs labi. Bet ar to plāksteri visdrīzāk nepietiks. Varbūt jāmaina sistēma, kā lēmumi tiek pieņemti, jo šobrīd sanāk lobisti, sanāk ierēdņi, diskutē par kaut ko, sataisa "lupatu deķi" un beigās mēs redzam, ka īsti tas nestrādās," viņš teica. Vesperis pauda, ka iespējams būtu jāveido krīzes vadības centrs, kas izstrādātu konkrētu plānu saslimstības ierobežošanai, politiķiem atstājot tikai konceptuālu izšķiršanos atbalstīt to vai nē, bet ierēdņiem – tikai normatīvo aktu tehnisko sagatavošanu.

Biķis savukārt aicināja nevērtēt lobismu kā sliktu pašu par sevi, bet rūpīgāk izraudzīties interešu grupu pārstāvjus, kuros politiķiem ieklausīties. "Jautājums, ir kas sēž pie galda. Ja sēž pašnodarbinātais, kurš ir spēcīgs veselībā un pārliecināts par sevi, tad droši vien, ka mēs aiziesim nepareizā ceļā un ieslīgsim purvā. Bet, ja sēž lielie darba devēji, kuriem atbildība ir simtos vai tūkstošos cilvēku – kā novadīt procesu, kā nepazaudēt ekonomiku – tad tas būs pilnīgi pragmātisks ceļš," viņš norādīja.

Bērziņš gan iebilda, ka, kaut ne nevainojams, pašreizējais piedāvājums esot labākais, kāds iespējams. "Mums ir ļoti liela dažādība politiskajos viedokļos, līdz ar to lēmumu pieņemšana ir nevis fokusēta, bet vairāk integratīva – saprast, kā visu pušu prioritātes un iespējas salikt kopā kaut kādā saprātīgā risinājumā. Es pilnībā piekrītu ekspertiem, gan Druvaskalnam, gan Vespera kungam – tāds drošs scenārijs būtu stingrāks. Jautājums ir – kādu mēs varam pieņemt?" retoriski vaicāja veselības ministra padomnieks.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.