Saeimas politiķu vidū nevalda vienprātība par to, vai un kā šobrīd būtu jāmaina politisko partiju finansēšanas kārtība no valsts budžeta, uz ko šobrīd aicinājis Valsts prezidents. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis norādīja, ka jebkādas izmaiņas būtu jāveic pirms nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām, kamēr "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins pauda, ka tas rada risku priekšvēlēšanu gaisotnē "sabojāt" likumu.
Jau vēstīts, ka savā uzrunā atklājot Saeimas rudens sesiju Valsts prezidents Egils Levits aicināja veikt grozījumus, lai noteiktu - ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies divas reizes, partija zaudēs finansējuma daļu, ko tā ieguvusi par balsīm Saeimas vēlēšanās. Prezidenta iecere paredz, ka vienlaikus tiktu saglabātas citas finansējuma komponentes, piemēram, bāzes finansējums, jo partija, iespējams, varēt vēl atkopties.
Diskusijā, kas notika vēl pirms politiķu tikšanās ar prezidentu, Augulis norādīja, ka vēl nav saņēmis precīzu informāciju, kas tieši tiks piedāvāts, bet uzsvēra, ka, ja kaut ko maina, tas būtu jāizdara līdz vēlēšanām. "Saeimas vēlēšanas ir tas nogrieznis vai strīpa, pret kuru mēra. Ja mēs gribam kaut ko mainīt, tas jāizdara līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, lai jaunā Saeima ieiet ar jaunu redzējumu, un politiskajiem spēkiem ir skaidrs," viņš teica.
Pretējās domās bija Judins, kurš norādīja, ka prezidents precīzi konstatējis problēmu, bet nav izvēlējies pareizo brīdi, kad to risināt, jo "nav pareizi, ka nauda tiek maksāta partijai, kas faktiski nepastāv vai nav efektīva", bet tuvojas Saeimas vēlēšanas, tādēļ "noteikti no tribīnes dzirdēsim, ka vispār partijām nauda nav vajadzīga". "Finansējums no valsts budžeta negarantē, ka viss būs godīgi, bet totāli nefinansējot, ir skaidrs, ka naudu meklēs citur. Tad likums ir pareizs, bet nevajadzētu to sabojāt," uzstāja Judins.
Frakcijas "Neatkarīgie" priekšsēdētājs Aldis Gobzems savukārt pauda uzskatu, ka pašreizējā partiju finansēšanas sistēma ir izveidota "tikai tāpēc, lai nostiprinātu esošo varas karteli, lai jauni politiski spēlētāji neienāk iekšā". Viņš uzsvēra, ka viņa partija "Likums un kārtība" no valsts budžeta "nesaņem ne centu". Gobzems, kā, viņaprāt, objektīvāko risinājumu piedāvāja sniegt cilvēkiem iespēju nodokļu deklarācijā "atķeksēt, kurai partijai" vēlas piešķirt finansējumu.
Arī Ivars Zariņš (Saskaņa) norādīja, ka iecere sasaistīt partijas finansējumu ar sabiedrības atbalstu esot pareiza, bet tā kā tā esot piedāvāt, tā esot "sistēmiska kļūda": "Tiek pieņemts šaurs scenārijs, ka, ja Saeimā partijā neatrodas tik un tik deputātu, tad tiek uzskatīts, ka partija izjūk. Bet varbūt tieši otrādi, šie deputāti, kas ir aizgājuši no šīs frakcijas, bet palikuši partijā, turpina tieši to, ko viņi ir solījuši vēlētājiem," pauda Zariņš. Viņš gan nepaskaidroja, kas un kā izvērtētu, kuri deputāti dara to, ko solījuši vēlētājiem, un kuri nē, bet piedāvāja finansējumu saistīt ar aktuālajiem partiju reitingiem.
Mārtiņš Šteins (A/P) savukārt norādīja, ka pašreizējā sistēma darbojas pusotru gadu, tādēļ būtu vajadzīgs arī partiju finanses uzraugošā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņojums, par to "kā tad pirmajā gadā partijām ir veicies ar šī finansējuma izlietošau". "Pretējā gadījumā šobrīd mēs runājam tikai par to – atcelt vai neatcelt, atņemt vai neatņemt, bet vajadzētu izvērtējumu, ko tad tas finansējums ir palīdzējis darīt," pauda politiķis.
Jāpiebilst, ka 1. oktobrī Saeimas frakciju līderi tika uzaicināti uz tikšanos ar Levitu Rīgas pilī, kur viena no sarunas tēmām bija prezidenta rosinātie grozījumi. Pēc tās gan lielāka skaidrība par iespējamajiem grozījumiem nenāca - prezidenta kancelejas izplatītā preses relīzē norādīts vien, ka darbs pie likuma grozījumiem turpinās, jo sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!