Redzot dronu spējas Ukrainā, ir skaidrs – bezpilota lidaparāti ir nozare, kas Latvijai jāattīsta, uzsver "Origin Robotics" līdzdibinātājs Agris Ķipurs. Ir dzirdēts, ka Ukrainā notiekošo karu dēvē par "dronu karu" un ka tur gaisā varētu atrasties apmēram desmit tūkstoši dronu. Protams, skaidri zināt un pārbaudīt šo skaitu nav iespējams, bet, tā kā droni ir ļoti aktuāla tēma, raidieraksta "Virziens" trešajā sērijā lūkojām noskaidrot, ko spēj Latvijā ražoti bezpilota lidaparāti un kā tie izskatās, kā dronus pielieto kaujas laukā un kas nākotnē gaidāms to attīstībā.
Dronu tehnoloģiskās sarežģītības līmenis atšķiras – jebkurš par pāris simtiem eiro var iegādāties dronu ikdienas lietošanai, bet pasaulē ir arī miljoniem vērti bezpilota lidaparāti. Šobrīd bieži tiek pieminēta dronu loma kara apstākļos, un arī Latvijā tiek ražoti bezpilota lidaparāti militārām vajadzībām.
"Origin Robotics" ražo bezpilota lidaparātus ar kaujas spējām, kas elektroniskās karadarbības apstākļos ļauj neitralizēt mērķus un aizstāvēties. Agris Ķipurs norāda, ka Latvijā ir vēl trīs nopietni spēlētāji – daži nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. "Edge Autonomy" ražo izlūkošanas sistēmas, "Atlas Dynamics" izstrādā izlūkošanas un novērošanas sistēmas, kas ir kompaktākas un piemērotas īsākiem lidojumiem. "SPH Engineering" ir dronu programmatūras izstrādātājs.
"Arī kara apstākļos brīnumi nenotiek. Lai radītu veiktspējīgu bezpilota sistēmu, nepieciešams ilgs laiks, pat vairāki gadi," skaidro Ķipurs, kurš ar dronu ražošanu nodarbojas kopš 2013. gada. Viņš bija viens no dronu ražotāja "AirDog" dibinātājiem, ko 2020. gadā nopirka ASV tehnoloģiju uzņēmums "Alarm.com".
Liela daļa no bezpilota lidaparātu attīstīšanas procesa ir testēšana. Agris atklāj, ka reiz testa poligonā nolidotas 1000 stundas un tikai tad veikta piegāde klientam. Nākotnes iecere ir sadarboties ar Lietuvu un Igauniju, lai lidaparātu testēšanu varētu veikt plašākā mērogā.
To, cik veiksmīgs drons ir karalaukā, nenosaka tikai drona tehnoloģiskās iespējas, bet arī cilvēka spēja to pielietot.
Tas, ka bezpilota lidaparāti ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu bruņojuma sastāvdaļu, bija zināms jau pirms kara. Šobrīd Ukrainā notiekošajā karā redzams, cik svarīga karaspēka sastāvdaļa ir droni un to operatori. Pretinieka pusei ar droniem var radīt būtiskus zaudējumus, un Armands Broks to ietērpj skaitļos – jūras drons maksā 200–300 tūkstošus eiro, bet tas var iznīcināt miljoniem vērtu karakuģi. Tātad, ieguldot mazāk līdzekļu, bezpilota lidaparāti var uzveikt daudz lielākas un dārgākas kaujas vienības. "Valstīm, kuru armijas ir nelielas, tas dod cerību, ka viņu militārās spējas ir vērā ņemamas," Agris secina.
"Runājot par bezpilota lidaparātiem, visa pamatā ir stāsts par programmu nodrošinājumu. Mums uzņēmumā starp darbiniekiem visvairāk ir tieši programmētāju. Paredzu, ka programmu nodrošinājumā datorredze un arī mākslīgais intelekts ieņems arvien lielāku lomu. To sāks apzināties arvien vairāk nozarē iesaistīto," Agris secina.
Militāro dronu ražošanā nepieciešami inženieri un "embedded" programmētāji. "Nav nepieciešams inženieris, kas strādājis tieši ar bezpilota lidaparātiem, – arī robotikas inženieri un datorredzes speciālisti var strādāt militāro dronu ražošanā. Tā kā Latvijā ir vairāki ļoti spēcīgi tirgus spēlētāji, katrā uzņēmumā ir daudz spējīgu speciālistu. Lielākais klients Latvijā ir Nacionālie bruņotie spēki, un Agris atklāj, ka arī sadarbība ar Aizsardzības ministriju ir ļoti veiksmīga.
Parasti pirmais jautājums, ko uzdod bezpilota lidaparātu pircēji, ir par sistēmas noturību pret elektronisko karadarbību. Tālākie jautājumi ir par bruņoto sistēmu precizitāti, tāldarbību, kravnesību, optikas spējām dienas un nakts laikā. Dronu inženiertehniskie risinājumi kļūst tik komplicēti, ka Agris paredz – arī klientu pusē būs nepieciešami inženieri, lai izvērtētu bezpilota lidaparātu pārdošanas cenu un pielietojumu.
Bezpilota lidaparātu svarīgākās spējas, kas šobrīd tiek pilnveidotas, ir pacelšanās augstums un distance no mērķa. Agris skaidro – ja lidaparāts atradīsies augstāk, to varēs notriekt tikai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Lai nodrošinātu noturību pret elektroniskās karadarbības rīkiem, pastāv specifisks programmu nodrošinājums, kas, piemēram, ļauj izvairīties no tām frekvencēm, kurās drons tiek slāpēts. Šie radio risinājumi ir ārkārtīgi svarīgs elements.
Otra būtiska sistēmas sastāvdaļa ir GNSS, ko vairāk pazīstam kā GPS, lai lidaparāts pats varētu veikt lidojumu. Trešais svarīgais elements ir sistēmas spēja pašsaglabāties, kad zudusi autonomā lidojuma iespēja un manuālā kontrole, lai drons varētu atgriezties.
Turpmākajos gados gaidāms, ka droni kļūs autonomāki. Diemžēl nākotnē noteikti tiks attīstīti arī drona signālu traucētāji, tādēļ vienīgais risinājums ir attīstīt dronu autonomijas daļu. Tiesa, ātra attīstība šajā nozarē nav iespējama, nepieciešams rūpīgs darbs un būtiski ieguldījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
