"Programmēt nevar iemācīties, klausoties, kā to dara. Programmēt var iemācīties tikai programmējot," stāsta Anna Andersone, "StartSchool" līdzdibinātāja. Kā ar Latvijai inovatīvu metodi, kas atvesta no Silīcija ielejas, bez lektoriem gada laikā praktiski izskolot jaunos speciālistus? Par jauno skolu viņu iztaujā Armands Broks podkāsta "Virziens" ceturtajā epizodē.
"StartSchool" nebūs vieta, kur tikai mācīties programmēt. Praktiski darbojoties, skolā varēs apgūt arī "startup" jeb jaunuzņēmumu attīstīšanu, kur raisīt inovatīvas idejas un piesaistīt investorus. Turklāt jaunuzņēmumu modulī visa uzmanība koncentrēta Latvijas vajadzībām – studenti varēs ierosināt, kādas problēmas risināt. Andersone ir atvērta arī iespējai, ka sadarbības partneri nāk jau ar savām idejām, identificētām problēmām, kuras studentiem jāapstrādā.
Censoņiem, kuri izvēlēsies zināšanas iegūt "StartSchool", gan jārēķinās, ka tas būs intensīvs praktisko mācību gads. Visa sava uzmanība jāvelta skolai, un ar pilna laika darbu to neapvienot. Jābūt disciplinētam, jo mācībām jāpieslēdzas katru darbadienu no deviņiem līdz pieciem 12 mēnešu garumā.
Tas, ko mēs redzam, – programmas, kas ir dažus mēnešus pa vakariem, iedod zināšanas, bet nesagatavo darbam. Strādājot tieši pie projektiem, programmējot, veidojot savu produktu, iegūstam pieredzi, kas ir nozīmīga, kuru novērtēs darba tirgū un ar kuru varēs daudz veiksmīgāk veidot savu uzņēmumu.
Jāsaprot gan, ka pēc gada no "StartSchool" students iznāks nevis ar diplomu, bet gan sertifikātu. "Tiem, kam interesē papīrs, mēs nebūsim īstā vieta," saka Andersone. Pēc praktisko apmācību gada būs gana plašs portfolio ar saprogrammēto vai izstrādātajiem projektiem, ko parādīt nākamajam darba devējam. Šāda tipa programmu absolventi daudz labāk sevi parāda tehniskajās darba intervijās, kur jāatrisina kāds uzdevums uzreiz praksē.
Silīcija ielejā šāda veida programmas jau nes augļus – jaunie programmētāji ātri vien sāk strādāt "Google", "Apple", "Tesla" un citos uzņēmumos. Kurā brīdī diplomam ir nozīme? 12 mēnešu apmācības Andersone redz kā sākuma punktu karjerā. Pēc tam, kad apgūtas praktiskās lietas, jau var domāt par padziļinātāku profesijas apguvi universitātē, lai varētu kāpt pa korporatīvās karjeras kāpnēm.
Jaunuzņēmumos jo īpaši mēs vērtējam to, ko cilvēks spēj izdarīt.
Būtiskākā atšķirība no standarta augstākās izglītības "StartSchool" metodē ir tajā, ka students uzreiz iemācās strādāt komandā un sadarboties ar citiem, kā arī vērtēt savus un citu programmēšanas kodus. Ja praktikants no universitātes ierodas uzņēmumā un neprot lietot "Google" kalendāru un citus rīkus, kurus darba vidē izmanto, viņš nevarēs veiksmīgi pildīt savus pienākumus.
Vai no "StartSchool" telpām iznāks 100 jaunuzņēmumu dibinātāji vai 100 programmētāji? Ja ceturtā daļa būs jaunuzņēmumu dibinātāji, skolas veidotāji jau būs priecīgi. Pārējie – spēcīgi cilvēki, kas meklēs darbu pie kādiem no skolas partneriem. Jauno speciālistu, īpaši IT nozarē, trūkst. Tomēr Andersone cer, ka viņu pieeja mācībām ne tikai mazinās speciālistu trūkumu, bet arī "radīs jauna veida speciālistus, kas radīs jauna veida darbavietas".
Kādu signālu jaundibinātā "StartSchool" sūta Izglītības un zinātnes ministrijai un universitātēm? To, ka kaut kā pietrūkst tirgū. "Lielā sistēma, kas ir valsts, augstākā izglītība, universitātes, ir inerta. Tā lēnāk adaptējas tam, kas ir nepieciešams. Uzņēmēji grib visu ļoti ātri. Mēs gribam: "Šodien es to izdomāju, rīt tas ir gatavs!" Pašreizējā sistēmā tas tā nestrādā," pauž Andersone. Mērķis gan nav tikai darīt, kā gribas skolas dibinātājiem, bet dalīties ar secinājumiem par to, kā ar šādu apmācību pieeju sokas.
Šāda strauja mācību pieeja gan nenozīmē, ka "StartSchool" neredz iespēju programmu akreditēt. Jau šobrīd skola strādā pie sadarbības ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), lai apgūto pielīdzinātu mikroapliecinājumiem un saņemtu diplomu. Andersone cer, ka tuvāko trīs gadu laikā likumus sakārtos, jo Izglītības un zinātnes ministrija esot ieinteresēta.
Studenta profils, kuram "StartSchool" būs piemērota vieta, ir cilvēks ar angļu valodas zināšanām un loģisko domāšanu. Bez tā informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu jomā nevarēšot. "Jābūt problēmu risinātāja domāšanas veidam. Ja es redzu problēmu, gribu to atrisināt. Nevis es redzu problēmu, gribu par to pasūdzēties," skaidro Andersone. Tāpēc topošie "StartSchool" audzēkņi būs pakļauti atlasei, lai uzsāktu klātienes mācības, kuras apmaksā skolas dibinātāji un partneri.
Mūsu standarta izglītības sistēma sagatavo cilvēkus, kuri prot risināt zināmas problēmas.
Programmētājiem un tehniskajiem attīstītājiem svarīgākais ir prast risināt problēmas, kurām atrisinājums nav zināms. Atlases procesā uzreiz varēšot arī saprast, kuri ir īstie cilvēki programmai, jo, pēc Andersones domām, tie būs tie, kas nebaidās no izaicinājuma un piedāvā idejas atrisinājumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
